Atklājoties vieniem meliem par "Superjet", "airBaltic" Gauss izdomā nākamo versiju
PIETIEK19.11.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Atklājoties vieniem nacionālās aviokompānijas airBaltic vadības meliem par plāniem iegādāties Krievijā ražotās Sukhoi SuperJet-100 (SSJ) lidmašīnas, airBaltic vadītājs Martins Gauss jau ceturtdienas vakarpusē nāca klajā ar jaunu versiju, pirmoreiz esot spiests atzīt, ka kompānija patiešām meklē "projektu menedžeri" tieši SSJ lidmašīnām. Tikmēr uzņēmuma pārstāvis Jānis Vanags nevēlējās Pietiek sniegt nekādus komentārus par jau atklātajiem airBaltic vadības meliem par SSJ lidmašīnu tēmu.
"Jau krietnu laiku gandrīz visi departamenti spraigi strādā pie SSJ implementācijas: tehniķi gatavo apkalpošanas plānus, juristi – līgumus, plānotāji veido maršrutus, personāla un lidojuma departamenti plāno apkalpes un tā tālāk. Kopš 3. novembra valdības lēmuma darbs ir aizgājis vēl raitāk un šobrīd notiek jau, piemēram, atbilstošā tipa speciālistu atlase," - šādu kāda lasītāja sniegtu informāciju Pietiek publicēja jau 17. novembrī.
Divas dienas vēlāk šo informāciju apstiprināja Neatkarīgās Rīta Avīzes publiskota elektroniskā pasta vēstule - airBaltic kadru biznesa partnere Inese Šteinberga 10. novembrī to bija izsūtījusi, informējot par divām jaunām vakancēm uzņēmuma Inženieru departamentā. Šīs vakances ir - SSJ vecākais inženieris un inženieris.
Īsā sarunā ar Pietiek Šteinberga nemēģināja noliegt šīs elektroniskā pasta vēstules autentiskumu, taču no jebkādiem komentāriem atteicās, paziņojot, ka kompānijas vārdā skaidrojumus varot sniegt vienīgi tās pārstāvis Jānis Vanags.
Taču, kā izrādījās, Vanagam nebija nekādu skaidrojumu ne par pašu elektroniskā pasta vēstuli un iemesliem, kuru dēļ tā tikusi izsūtīta, ne par pretrunām starp tās saturu un Gausa līdzšinējiem publiskajiem izteikumiem.
Vanaga nevēlēšanās izteikties šai sakarā bija saprotama, jo vēl dienu pirms noplūdušās elektroniskā pasta vēstules izsūtīšanas airBaltic vadītājs Gauss publiski bija apgalvojis, ka neesot nekādas vienošanās par SSJ lidmašīnu piegādi airBaltic un noteikti tikšot izvērtēti vairāku ražotāju piedāvājumi.
Savukārt "finanšu investors no Vācijas" Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, ar kuru pēdējā laikā tiek saistīta vēlme airBaltic "iesmērēt" tieši SSJ lidmašīnas un kura publiski apšaubīto finanšu piedāvājumu ceturtdien vakarā ar virkni nosacījumu tomēr apstiprināja Laimdotas Straujumas valdība, tad paziņoja, ka viņš neesot nekāds SSJ piegādātājs airBaltic, - tās visas esot tikai sakritības.
Nākot klajā ziņām par noplūdušo elektroniskā pasta vēstuli, kas skaidri apliecina airBaltic gatavību pieņemt darbā tieši SSJ lidmašīnu tehnisko personālu, Gauss jau ceturtdienas pievakarē nāca klajā ar jaunu versiju - nu viņš atzina, ka meklējot pa vienam projektu menedžerim gan SSJ, gan Bombardier lidmašīnām.
Lai gan vēstulē bija minēti divi SSJ inženieri, Gausa versijā tādi neparādījās - tā vietā viņš apgalvoja, ka runa esot par tieši par projektu menedžeriem, kuri tikšot pieņemti tikai pēc "pozitīva lēmuma" pieņemšanas.
Kā zināms, Gauss tiek uzskatīts par Montāga-Girmesa labu paziņu vai pat draugu. 2009. gadā, kad Gauss vēl vadīja vēlāk bankrotējušo Ungārijas aviokompāniju Malev, viņš arī tai ļoti vēlējās iegādāties tieši SSJ lidmašīnas.
E-pasta vēstules foto no Neatkarīgās Rīta Avīzes
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
