Atklājoties patiesībai par darbinieku „superpiemaksām”, Latvijas Radio vadītāja Roķe melo par noslepenoto auditu

Kā zināms, Latvijas Radio darbinieki pēdējā laikā vairākkārt ir sūdzējušies par it kā niecīgām algām, konkrētas summas gan atturoties nosaukt. Taču nu ir atklājies, ka Latvijas Radio auditā šā gada pavasarī ir konstatēta apjomīgā slēptu piemaksu sistēma, kuras ietvaros virknei radio darbinieku maksātās piemaksas pat divas un divarpus reizes pārsniegušas viņiem oficiāli noteiktās algas.

Turklāt Latvijas Radio darbiniekiem paslepus izmaksātās summas ir bijušas tik iespaidīgas, ka kopumā būtiski pārsniegušas algu līmeni privātajās radiostacijās, - piemaksas sasniegušas pat 1800 eiro, bet „apakšējā” piemaksu robeža ir bijusi 750-900 eiro.

Savukārt Latvijas Radio valdes locekle Roķe Saeimas komisijā otrdien apgalvoja ne tikai to, ka runa esot par ļoti dažādām piemaksām un ka gadījumi, kad piemaksas radio darbiniekiem pārsniedz to pamatatalgojumu, esot tikai „atsevišķi”, bet arī to, ka „tā nav apslēpta informācija”.

Taču, kā liecina Pietiek šodien publicēts pašas Roķes parakstīts dokuments, Latvijas Radio valdes locekle deputātiem meloja, - audita rezultāti, kas rāda ne tikai grandiozās piemaksas, bet arī citas apjomīgas izšķērdēšanas, Latvijas Radio vadībai ir tik nelabvēlīgi, ka vēl joprojām tiek slēpti.

To, ka audita rezultāti ir noslepenoti tik pamatīgi, ka netiek atklāti pat Saeimas deputātiem, jau iepriekš publiski atzina pat Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne.

„VSIA Latvijas Radio un SIA Deloitte Latvia līgumā par pakalpojuma sniegšanu ietvertie konfidencialitātes noteikumi aizliedz nodot jebkādu ar līgumu vai sniegto pakalpojumu saistīto informāciju,” – tas ir viss, ko saistībā ar šo auditu var pateikt Latvijas Radio preses sekretāre Ilze Zvaigzne.

Tas nozīmē, ka Roķes vadītais Latvijas Radio līgumā ar auditorfirmu Deloitte Latvia ir speciāli iekļāvis konfidencialitātes noteikumus, kas dod formālu pamatu sabiedrībai neatklāt par nodokļu maksātāju naudu sagatavotā Latvijas Radio audita rezultātus. Turklāt Latvijas Radio interneta mājas lapā nav atrodams ne noslēgtais līgums, ne arī ziņas par veiktu iepirkumu.

Kā zināms, šopavasar Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome par neizdarībām un nesaimnieciskumu no darba atlaida pārējos Latvijas Radio valdes locekļus, amatā uz pārbaudes laiku atstājot tikai Roķi.

Roķei bija uzdots izstrādāt Latvijas Radio organizācijas struktūras modeli un sagatavot Latvijas Radio attīstības redzējumu, kā arī veikt Latvijas Radio funkciju auditu.

Taču šo auditu Roķe nevis sagatavoja pašas spēkiem, bet gan pasūtīja auditorfirmai, kā redzams, pirms tam parūpējoties, lai audita slēdziens netiktu atklāts sabiedrībai. Šā gada jūnija vidū tas arī tika pabeigts un iesniegts padomei.

Savukārt Latvijas Radio vadība uz audita rezultātu pieminēšanu ir reaģējusi, darbinieku vārdā paziņojot, ka pārmetumi par sliktu pārvaldes sistēmu un bezatbildību esot "reputācijas graušana sabiedriskajam medijam, kuram iedzīvotāji uzticas visvairāk. Turklāt hibrīdkara apstākļos šādi uzbrukumi vērtējami kā nacionālās drošības apdraudējums".

Tiesa, Latvijas Radio "Rīcības kodeksā" ir īpaši norādīts, ka "Latvijas Radio, sniedzot patiesu informāciju un veicinot viedokļu daudzveidību un debates, palīdz cilvēkiem veidot savus uzskatus un pieņemt lēmumus".

Taču, neraugoties uz šo apliecinājumu, Roķe (iepriekš zināma kā neveiksmīgās ziņu aģentūras BNS vadītāja Sigita Kirilka) vēl joprojām nav vēlējusies sniegt atbildes ne uz vienu no šiem viņai oficiāli uzdotajiem jautājumiem saistībā ar auditu un tā rezultātiem:

1) kādu iemeslu dēļ VSIA Latvijas Radio tam Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes uzdoto funkciju audita sagatavošanu neveica ar iekšējiem resursiem, bet nolēma izmantot ārpakalpojumu?

2) kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši argumentāciju pieņēma lēmumu funkciju audita veikšanai izmantot ārpakalpojumu?

3) kad tieši, kur tieši tika izsludināts attiecīgais iepirkums?

4) vai, izsludinot iepirkumu, VSIA Latvijas Radio ņēma vērā tā rīcības kodeksā ierakstītās normas par atklātuma un sabiedrības interešu nodrošināšanu? Ja nē, kāpēc ne? Ja jā, kā tieši tās tika ņemtas vērā?

5) kādas tieši darbības VSIA Latvijas Radio veica, lai līgumā ar SIA Deloitte Latvija par audita veikšanu iekļautu atklātības un caurspīdīguma normas, tostarp attiecībā uz šī audita slēdziena atklāšanu sabiedrībai?

6) Ja šādas darbības netika veiktas, kuri VSIA Latvijas Radio vadības pārstāvji par to ir atbildīgi?

7) kādu iemeslu dēļ VSIA Latvijas Radio interneta mājas lapā nav publicēti minētās VSIA noslēgtie līgumi, tostarp minētais līgums par audita veikšanu?

8) Kuri VSIA Latvijas Radio vadības pārstāvji par to ir atbildīgi?

9) Kas tieši, kad tieši, ar kādu tieši pamatojumu, uz kādu termiņu minētajam funkciju auditam ir noteicis klasificētas informācijas statusu? Atbildei pievienojiet attiecīgās dokumentācijas kopijas, kas apliecinātu šāda lēmuma pieņemšanu.

Novērtē šo rakstu: