Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts policija Rīgas apgabaltiesai un sabiedrībai ir sniegusi pretrunīgu informāciju par to, cik un kādām personām kriminālprocesā par rīcību ar arestēto mantu ir piemērots aizdomās turētā statuss: lai gan publiski Valsts policija apgalvo, ka šis statuss esot piemērots vienai personai – Šveices juristam Rudolfam Meroni, Rīgas apgabaltiesas lēmumā par arestētās mantas glabātāja pilnvaru atņemšanu R. Meroni ir norādes uz Valsts policijas informācijas sniegtu informāciju, no kuras izriet, ka aizdomās turētie varētu būt vairāki.

„Kriminālprocesā noris aktīva pirmstiesas izmeklēšana. Vienai personai piemērots statuss - persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Šobrīd izmeklēšanas interesēs plašākus komentārus nesniedzam,” – šāda ir skopā oficiālā informācija, kuru augusta beigās Pietiek sniedza Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Taču šī informācija būtiski atšķiras no tās, ko Valsts policija, kā izriet no Rīgas apgabaltiesas sākotnēji slēptā lēmuma par mantas glabātāja pilnvaru atņmemšanu R. Meroni, ir sniegusi tiesai šā gada sākumā un pēc tam jūlijā.

Rīgas apgabaltiesas šā gada 17. augusta lēmumā minēts, ka viena vēstule no policijas saņemta 3.februārī, - tā bijusi Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā saņemta Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieka vēstule par to, ka „2020.gada 23.janvārī Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes 3.nodaļā ir uzsākts kriminālprocess Nr. 11810000120 pēc Krimināllikuma 308.panta pirmajā un otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm”.

No šīs vēstules izrietot, ka „kriminālprocess ir uzsākts pret visiem Aivaram Lembergam, Līgai Lembergai un Anrijam Lembergam kriminālprocesā Nr. 12812001408 (Nr. 12812003205) arestēto mantu glabātājiem, t.sk. Rudolfu Meroni”. No tā savukārt izrietot – „saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 61.pantu kriminālprocesā Nr.11810000120 Rudolfs Meroni ir uzskatāms par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess”.

Arī attiecībā uz vēstuli, kas 17.jūlijā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā saņemta no Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieka, Rīgas apgabaltiesas lēmumā ir izmantots formulējums – no tās esot „redzams, ka Rūdolfs Meroni ir uzskatāms par personu, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess”.

Šo situāciju vēl neskaidrāku padara fakts, ka R. Meroni pārstāvis, advokāts Daimārs Škutāns ir paziņojis – „mantas glabātājs” nemaz neesot saņēmis Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru viņš atcelts no arestētās mantas glabāšanas un vispār esot pārsteigts par faktu, ka pret viņu ierosināts kriminālprocess par, iespējams, nelikumīgām darbībām ar arestēto mantu.

Pagaidām ne Rīgas apgabaltiesa, ne Valsts policijas vadība nav vēlējušās sniegt skaidrojumus par šo situāciju. Tostarp Valsts policija nav sniegusi atbildi ne uz jautājumu, kāpēc astoņu mēnešu laikā, kopš sākts kriminālprocess, policija nav informējusi R. Meroni par viņam kriminālprocesā noteikto statusu, ne uz jautājumu, kam tad īsti šī kriminālprocesa ietvaros ir noteikts statuss „persona, pret kuru sākts kriminālprocess”.

Novērtē šo rakstu:

48
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

FotoMūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu. Valsts finansējumu kultūras projektiem VKKF savos izsludinātajos konkursos sadala atbilstoši katras nozares ekspertu komisijas slēdzienam – VKKF padome pieņem lēmumu, balstoties uz šiem ekspertu ieteikumiem. Un tiesa lēmusi, ka konkrētais padomes lēmums par finansējuma nepiešķiršanu mūzikas un mākslas attīstības fondam “Balsis” ir prettiesisks.
Lasīt visu...

3

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

FotoSaeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Lasīt visu...

18

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

FotoDaži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Lasīt visu...

3

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

FotoPubliskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Lasīt visu...

12

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

FotoKad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Lasīt visu...

21

Cik patiesībā maksā birokrātija?

FotoBirokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Lasīt visu...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi