Atklājas nevēlamu pretendentu atsijāšana no eiro ieviešanas iepirkumiem
PIETIEK22.01.2013.
Komentāri (0)
Ja ticēt oficiāliem dokumentiem, Valsts kase un SIA Lattelecom Technology pagājušā gada decembra beigās roku rokā dažu stundu laikā spējušas paveikt iespaidīgus darbus, kas reāli prasītu vismaz pāris nedēļas. Taču, pēc visa spriežot, veiktais lielā mērā bijis fikcija, lai panāktu, ka tieši Lattelecom Technology rokās nonāktu vairāk nekā 237 tūkstošu latu vērts valsts pasūtījums saistībā ar eiro ieviešanu. Turklāt, kā izrādās, tā ir bijusi tikai viena epizode saskaņotās valsts iestāžu darbībās, lai „atsijātu” no eiro ieviešanas iepirkumiem nevēlamus pretendentus, - šajā „atsijāšanā” noderējuši pat argumenti par „iepriekš neparedzamo” un „negaidīto” eiro ieviešanu.
„Lai sarunu procedūrā apspriestu 237 600 Ls vērtu pakalpojumu līgumu, t.i. izsniegtu Trešajai personai [Lattelecom Technology] nepieciešamo pakalpojumu aprakstu, Trešā persona [Lattelecom Technology] sagatavotu un iesniegtu savu piedāvājumu, šo piedāvājumu apspriestu un vienotos par abpusēji pieņemamiem noteikumiem, kā arī, lai sagatavotu iepirkuma līgumu un abas puses to parakstītu, Atbildētājam [Valsts kasei] ir bijušas nepieciešamas vien dažas darba laika stundas. Taču tas nav reāli iespējams,” – šādi iespaidīgais darbību daudzums, kas it kā paveikts dažās stundās, aprakstīts SIA Smart IT pieteikumā administratīvajai rajona tiesai, kas nonācis Pietiek rīcībā.
„Tādēļ kļūst acīmredzams, ka sarunu procedūra ir bijis vien formāls piesegs iepriekš jau apspriestas vienošanās noslēgšanai ar Trešo personu [Lattelecom Technology]. Steiga, kādā pēc sarunu procedūras pamatojuma publicēšanas ir ticis noslēgts Iepirkuma līgums, liecina, ka Atbildētājs [Valsts kase] ir centies par katru cenu nepieļaut sūdzības iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par šo iepirkuma procedūru, kas liegtu Iepirkuma līguma noslēgšanu līdz sūdzības izskatīšanai IUB. Šāda Atbildētāja [Valsts kases] rīcība liecina, ka Atbildētājs pats apzinās, ka iepirkumam ir nepamatoti izmantojis sarunu procedūru,” šo darbību patieso jēgu apraksta Smart IT.
Saskaņā ar tiesai adresētajā pieteikumā aprakstīto situāciju Smart IT ir uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir informācijas tehnoloģiju sistēmu integrācija un konsultācijas, tostarp, uzņēmumu pārvaldības sistēmu (SAP) ieviešana un uzturēšana privātā un valsts pārvaldes sektoru uzņēmumiem, kā arī iestādēm. Šos pakalpojumus uzņēmums sniedz jau kopš 2006.gada un uzkrājis pietiekami nozīmīgu pieredzi šo pakalpojumu sniegšanā, tostarp sekmīgi veicis SAP sistēmas pielāgošanas eiro darbus Igaunijā.
2012.gada 19.septembra Ministru kabineta rīkojums Nr.441 „Par Latvijas Nacionālo euro ieviešanas plānu", ko jau laikus bija fiksējis Smart IT, paredz: „Atbilstoši Pasākumu plānam visām valsts IS jābūt pielāgotām euro valūtai līdz 2013.gada 1.septembrim, kad jāuzsāk pielāgoto sistēmu beigu posms - testēšana. [...] Ar valsts IS saistītie iepirkumi vai uzturēšanas līgumu turpinājumu procedūras jāuzsāk ne vēlāk kā 2012.gada 1.oktobrī ar mērķi noslēgt līgumu 2013.gada sākumā. Valsts IS pielāgošana tiks finansēta, gan izmantojot valsts budžeta līdzekļus, gan piesaistot finansējumu no Eiropas Reģionālā attīstības fonda.”
Zinot, ka Valsts kase izmanto SAP sistēmu „Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēma" (turpmāk SAP sistēma), par kuras uzturēšanu 2010.gada 23.jūlijā ir noslēgusi līgumu ar Lattelecom Technology, un to, ka Valsts kasei būs nepieciešami IT pakalpojumi šīs SAP sistēmas pielāgošanai eiro valūtai, Smart IT bija jau laikus sazinājies ar Valsts kasi, lai noskaidrotu, kad varētu tikt izsludināta iepirkumu procedūra šiem pakalpojumiem.
Tā kā atklājās, ka Finanšu ministrija un Valsts kase neplāno rīkot atsevišķu konkursu SAP sistēmas pielāgošanai eiro valūtai, bet plāno šo pakalpojumu sniegšanu esošā SAP sistēmas uzturēšanas līguma ietvaros bez iepirkumu procedūras uzticēt Lattelecom Technology, Smart IT Finanšu ministrijai oficiāli norādīja, ka šāda pakalpojumu iepirkšanas metode neatbilst vairākiem tiesību aktiem un ka šāds pakalpojums iepērkams rīkojot atsevišķu iepirkuma procedūru.
Uz šo vēstuli Smart IT atbildi tā arī nesaņēma, savukārt uz jaunu vēstuli – lūgumu informēt, kādu iepirkuma procedūru Valsts kase izvēlēsies, saņemta atbilde, ka Valsts kase bez konkursa izsludināšanas, veicot individuālu sarunu procedūru tikai ar Lattelecom Technology, paklusām jau ir izvēlējusies slēgt līgumu ar to par 237 600 Ls un jau 2012.gada 20.decembrī noslēgts attiecīgs līgums.
Pieteikumā tiesai aprakstīts arī tas, kādu shēmu Valsts kase un tai vēlamais Lattelecom Technology izmantojuši, lai izvairītos no pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas: „Vadlīniju 8.lpp. tabulā pie Publisko iepirkumu likuma 63.panta ceturtās daļas 1.punkta piemērošanas skaidrojuma IUB ir izcēlis, ka pirms uzaicinājuma nosūtīšanas piegādātājam (vēlākais tajā pašā dienā), pasūtītāja mājaslapā internetā jāievieto sarunu procedūras izvēles pamatojums.
Atbildētājs publikāciju par sarunu procedūras izvēles pamatojumu savā mājaslapā internetā ir ievietojis 2012.gada 20.decembrī, kas ir norādīts pie šīs publikācijas. Kā tas izriet no Atbildētāja publicētā 2012.gada iepirkumu līgumu reģistra un publikācijas par sarunu procedūras rezultātiem, šīs sarunu procedūras rezultātā Iepirkuma līgumu ar Trešo personu Atbildētājs noslēdza jau 2012.gada 20.decembrī, cik saprotams, plkst.15.00, jo arī Iepirkumu līguma izpildes termiņa sākums ir norādīts 2012.gada 20.decembris.”
Tas savukārt nozīmē, ka, ja ticēt Valsts kases un Lattelecom Technology saskaņotajai oficiālajai versijai, dažu stundu laikā tie ir spējuši gan izsniegt uzņēmumam nepieciešamo pakalpojumu aprakstu, Lattelecom Technology ne tikai izpētītu šo apjomīgo dokumentu, bet arī sagatavotu un iesniegtu savu piedāvājumu, šo piedāvājumu apspriestu un vienotos par abpusēji pieņemamiem noteikumiem, kā arī, lai sagatavotu iepirkuma līgumu un abas puses to parakstītu.
Smart IT pieteikumā tiesai arī norāda, ka visas atrunas par nepieciešamību rīkoties steidzami ir nepamatotas, līdz ar ko it kā neesot bijis laika rīkot standarta iepirkumu, ir nepamatotas: „Latvijas Nacionālais euro ieviešanas plāns bija izstrādāts ilgi pirms Atbildētāja un Trešās personas 2010.gada 23.jūlija SAP sistēmas uzturēšanas līguma noslēgšanas. Plānam ir vairākas redakcijas, kuras ir apstiprinātās ar atbilstošiem MK pieņemtiem tiesību aktiem, kas ir saistoši valsts pārvaldes iestādēm (..). Plānā iekļautie pasākumi tiek attiecināti gan uz privāto, gan valsts sektoru. Plānā ir atrunāti eiro ieviešanas pamatprincipi un scenārijs, projekta darba uzdevumi, to īstenošanas termiņi un atbildības sfēras.”
„Kā redzams jau 2010.gada 24.martā pēc MK rīkojuma Nr.165 izdošanas visām valsts pārvaldes iestādēm, tostarp Atbildētājam, tika darīts zināms, ka eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014.gada 01.janvāris un, ka līdz šim datumam būs nepieciešams veikt valsts pārvaldes iestāžu informācijas sistēmu, tostarp Atbildētāja SAP sistēmas, pielāgošanu euro valūtai. (..) Atbildētājs par nepieciešamību nodrošināt tā lietotās SAP sistēmas pielāgošanu euro valūtai līdz 2014.gada 01.janvārim zināja jau 2010.gada 24.martā, tātad šādu pakalpojumu nepieciešamība Atbildētājam nebija un nevarēja kļūt objektīvi neparedzamu apstākļu dēļ, bet gan bija iepriekš paredzama, plānota un Atbildētājam zināma,” argumentēts pieteikumā.
Uz šī pamata Smart IT lūdzis tiesu ne tikai sākt administratīvo lietu, bet arī pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu, nosakot aizliegumu Valsts kasei uzsākt līguma ar SIA Lattelecom Technology par vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas pielāgošanu eiro izpildi vai turpināt šī līguma izpildi, ja tā izpilde jau ir uzsākta, kā arī atzīt par prettiesisku Valsts kases veikto sarunu procedūru.