Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja ticēt oficiāliem dokumentiem, Valsts kase un SIA Lattelecom Technology pagājušā gada decembra beigās roku rokā dažu stundu laikā spējušas paveikt iespaidīgus darbus, kas reāli prasītu vismaz pāris nedēļas. Taču, pēc visa spriežot, veiktais lielā mērā bijis fikcija, lai panāktu, ka tieši Lattelecom Technology rokās nonāktu vairāk nekā 237 tūkstošu latu vērts valsts pasūtījums saistībā ar eiro ieviešanu. Turklāt, kā izrādās, tā ir bijusi tikai viena epizode saskaņotās valsts iestāžu darbībās, lai „atsijātu” no eiro ieviešanas iepirkumiem nevēlamus pretendentus, - šajā „atsijāšanā” noderējuši pat argumenti par „iepriekš neparedzamo” un „negaidīto” eiro ieviešanu.

„Lai sarunu procedūrā apspriestu 237 600 Ls vērtu pakalpojumu līgumu, t.i. izsniegtu Trešajai personai [Lattelecom Technology] nepieciešamo pakalpojumu aprakstu, Trešā persona [Lattelecom Technology] sagatavotu un iesniegtu savu piedāvājumu, šo piedāvājumu apspriestu un vienotos par abpusēji pieņemamiem noteikumiem, kā arī, lai sagatavotu iepirkuma līgumu un abas puses to parakstītu, Atbildētājam [Valsts kasei] ir bijušas nepieciešamas vien dažas darba laika stundas. Taču tas nav reāli iespējams,” – šādi iespaidīgais darbību daudzums, kas it kā paveikts dažās stundās, aprakstīts SIA Smart IT pieteikumā administratīvajai rajona tiesai, kas nonācis Pietiek rīcībā.

„Tādēļ kļūst acīmredzams, ka sarunu procedūra ir bijis vien formāls piesegs iepriekš jau apspriestas vienošanās noslēgšanai ar Trešo personu [Lattelecom Technology]. Steiga, kādā pēc sarunu procedūras pamatojuma publicēšanas ir ticis noslēgts Iepirkuma līgums, liecina, ka Atbildētājs [Valsts kase] ir centies par katru cenu nepieļaut sūdzības iesniegšanu Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par šo iepirkuma procedūru, kas liegtu Iepirkuma līguma noslēgšanu līdz sūdzības izskatīšanai IUB. Šāda Atbildētāja [Valsts kases] rīcība liecina, ka Atbildētājs pats apzinās, ka iepirkumam ir nepamatoti izmantojis sarunu procedūru,” šo darbību patieso jēgu apraksta Smart IT.

Saskaņā ar tiesai adresētajā pieteikumā aprakstīto situāciju Smart IT ir uzņēmums, kura pamatdarbības veids ir informācijas tehnoloģiju sistēmu integrācija un konsultācijas, tostarp, uzņēmumu pārvaldības sistēmu (SAP) ieviešana un uzturēšana privātā un valsts pārvaldes sektoru uzņēmumiem, kā arī iestādēm. Šos pakalpojumus uzņēmums sniedz jau kopš 2006.gada un uzkrājis pietiekami nozīmīgu pieredzi šo pakalpojumu sniegšanā, tostarp sekmīgi veicis SAP sistēmas pielāgošanas eiro darbus Igaunijā.

2012.gada 19.septembra Ministru kabineta rīkojums Nr.441 „Par Latvijas Nacionālo euro ieviešanas plānu", ko jau laikus bija fiksējis Smart IT, paredz: „Atbilstoši Pasākumu plānam visām valsts IS jābūt pielāgotām euro valūtai līdz 2013.gada 1.septembrim, kad jāuzsāk pielāgoto sistēmu beigu posms - testēšana. [...] Ar valsts IS saistītie iepirkumi vai uzturēšanas līgumu turpinājumu procedūras jāuzsāk ne vēlāk kā 2012.gada 1.oktobrī ar mērķi noslēgt līgumu 2013.gada sākumā. Valsts IS pielāgošana tiks finansēta, gan izmantojot valsts budžeta līdzekļus, gan piesaistot finansējumu no Eiropas Reģionālā attīstības fonda.”

Zinot, ka Valsts kase izmanto SAP sistēmu „Vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēma" (turpmāk SAP sistēma), par kuras uzturēšanu 2010.gada 23.jūlijā ir noslēgusi līgumu ar Lattelecom Technology, un to, ka Valsts kasei būs nepieciešami IT pakalpojumi šīs SAP sistēmas pielāgošanai eiro valūtai, Smart IT bija jau laikus sazinājies ar Valsts kasi, lai noskaidrotu, kad varētu tikt izsludināta iepirkumu procedūra šiem pakalpojumiem.

Tā kā atklājās, ka Finanšu ministrija un Valsts kase neplāno rīkot atsevišķu konkursu SAP sistēmas pielāgošanai eiro valūtai, bet plāno šo pakalpojumu sniegšanu esošā SAP sistēmas uzturēšanas līguma ietvaros bez iepirkumu procedūras uzticēt Lattelecom Technology, Smart IT Finanšu ministrijai oficiāli norādīja, ka šāda pakalpojumu iepirkšanas metode neatbilst vairākiem tiesību aktiem un ka šāds pakalpojums iepērkams rīkojot atsevišķu iepirkuma procedūru.

Uz šo vēstuli Smart IT atbildi tā arī nesaņēma, savukārt uz jaunu vēstuli – lūgumu informēt, kādu iepirkuma procedūru Valsts kase izvēlēsies, saņemta atbilde, ka Valsts kase bez konkursa izsludināšanas, veicot individuālu sarunu procedūru tikai ar Lattelecom Technology, paklusām jau ir izvēlējusies slēgt līgumu ar to par 237 600 Ls un jau 2012.gada 20.decembrī noslēgts attiecīgs līgums.

Pieteikumā tiesai aprakstīts arī tas, kādu shēmu Valsts kase un tai vēlamais Lattelecom Technology izmantojuši, lai izvairītos no pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas: „Vadlīniju 8.lpp. tabulā pie Publisko iepirkumu likuma 63.panta ceturtās daļas 1.punkta piemērošanas skaidrojuma IUB ir izcēlis, ka pirms uzaicinājuma nosūtīšanas piegādātājam (vēlākais tajā pašā dienā), pasūtītāja mājaslapā internetā jāievieto sarunu procedūras izvēles pamatojums.

Atbildētājs publikāciju par sarunu procedūras izvēles pamatojumu savā mājaslapā internetā ir ievietojis 2012.gada 20.decembrī, kas ir norādīts pie šīs publikācijas. Kā tas izriet no Atbildētāja publicētā 2012.gada iepirkumu līgumu reģistra un publikācijas par sarunu procedūras rezultātiem, šīs sarunu procedūras rezultātā Iepirkuma līgumu ar Trešo personu Atbildētājs noslēdza jau 2012.gada 20.decembrī, cik saprotams, plkst.15.00, jo arī Iepirkumu līguma izpildes termiņa sākums ir norādīts 2012.gada 20.decembris.”

Tas savukārt nozīmē, ka, ja ticēt Valsts kases un Lattelecom Technology saskaņotajai oficiālajai versijai, dažu stundu laikā tie ir spējuši gan izsniegt uzņēmumam nepieciešamo pakalpojumu aprakstu, Lattelecom Technology ne tikai izpētītu šo apjomīgo dokumentu, bet arī sagatavotu un iesniegtu savu piedāvājumu, šo piedāvājumu apspriestu un vienotos par abpusēji pieņemamiem noteikumiem, kā arī, lai sagatavotu iepirkuma līgumu un abas puses to parakstītu.

Smart IT pieteikumā tiesai arī norāda, ka visas atrunas par nepieciešamību rīkoties steidzami ir nepamatotas, līdz ar ko it kā neesot bijis laika rīkot standarta iepirkumu, ir nepamatotas: „Latvijas Nacionālais euro ieviešanas plāns bija izstrādāts ilgi pirms Atbildētāja un Trešās personas 2010.gada 23.jūlija SAP sistēmas uzturēšanas līguma noslēgšanas. Plānam ir vairākas redakcijas, kuras ir apstiprinātās ar atbilstošiem MK pieņemtiem tiesību aktiem, kas ir saistoši valsts pārvaldes iestādēm (..). Plānā iekļautie pasākumi tiek attiecināti gan uz privāto, gan valsts sektoru. Plānā ir atrunāti eiro ieviešanas pamatprincipi un scenārijs, projekta darba uzdevumi, to īstenošanas termiņi un atbildības sfēras.”

„Kā redzams jau 2010.gada 24.martā pēc MK rīkojuma Nr.165 izdošanas visām valsts pārvaldes iestādēm, tostarp Atbildētājam, tika darīts zināms, ka eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014.gada 01.janvāris un, ka līdz šim datumam būs nepieciešams veikt valsts pārvaldes iestāžu informācijas sistēmu, tostarp Atbildētāja SAP sistēmas, pielāgošanu euro valūtai. (..) Atbildētājs par nepieciešamību nodrošināt tā lietotās SAP sistēmas pielāgošanu euro valūtai līdz 2014.gada 01.janvārim zināja jau 2010.gada 24.martā, tātad šādu pakalpojumu nepieciešamība Atbildētājam nebija un nevarēja kļūt objektīvi neparedzamu apstākļu dēļ, bet gan bija iepriekš paredzama, plānota un Atbildētājam zināma,” argumentēts pieteikumā.

Uz šī pamata Smart IT lūdzis tiesu ne tikai sākt administratīvo lietu, bet arī pieņemt lēmumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu, nosakot aizliegumu Valsts kasei uzsākt līguma ar SIA Lattelecom Technology par vienotās valsts budžeta plānošanas un izpildes informācijas sistēmas pielāgošanu eiro izpildi vai turpināt šī līguma izpildi, ja tā izpilde jau ir uzsākta, kā arī atzīt par prettiesisku Valsts kases veikto sarunu procedūru.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...