Atklājas Koziola īstās intereses attīstības projektos pie Rīgas ostas
PIETIEK19.03.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Līdz šim tas bija tikai nojaušams, taču nu gūst apstiprinājumu: slēpjoties aiz iespaidīgas uzņēmumu virknes Latvijā un Norvēģijā, pašreizējam laikraksta Diena kontrolpaketes formālajam īpašniekam Viesturam Koziolam ir nopietnas attīstības projektu biznesa intereses Rīgas ostas tuvumā, kur tās lielā mērā atbilst Andra Šķēles interesēm. Tiesa, uzņēmumu dati liek izdarīt secinājumu, ka atšķirībā no Šķēles Koziolam tikai un vienīgi no šo projektu izdošanās ir atkarīga viņa personiskā labklājība.
Lursoft datu bāze internetā rāda, ka no deviņiem uzņēmumiem, kas tieši un simtprocentīgi pieder Koziolam, 2009. gadu ar peļņu spējis pabeigt viens (peļņa – nepilni 50 tūkstoši latu), savukārt sešu citu ciestie zaudējumi kopā bijuši nepilni 450 tūkstoši latu. Vēl pērn uzņēmējs bija spiests šķirties no viņam piederējušajiem 40,6% kapitāldaļu SIA Babītes hokeja halle, jo Koziols un viņa kompanjons Dainis Liepiņš neatrada brīvus līdzekļus, lai nomaksātu sava uzņēmuma parādus Hipotēku un zemes bankai.
No vairāk nekā pusotra desmita Koziolam pilnībā vai daļēji piederošo uzņēmumu vislielākā parādu nasta saskaņā ar Lursoft informāciju ir viņam simtprocentīgi piederošajai SIA Lauku attīstības inovāciju fonds, - tās kreditoru prasību kopapjoms tuvojas 4,7 miljoniem latu.
Taču, kā izrādās, tieši ar šo reālu saimniecisko darbību neveicošo SIA saistās Koziola nopietnākie biznesa plāni, - tieši tai viņš aizdevis pašam piederošus vai aizņemtus vairāk nekā četrus miljonus latu. „SIA Lauku attīstības inovāciju fonds pārskata perioda laikā turpina svarīga mērķprojekta realizāciju un plāno to sekmīgi attīstīt un pabeigt ar peļņu nākotnē,” teikts pēdējā uzņēmuma publiski pieejamā vadības ziņojumā.
Uzņēmuma darbības rādītāji gan par to neliecina – tā 2009. gada apgrozījums ir bijis 210 latu, zaudējumi – 82 tūkstoši latu. Taču, kā izrādās, Lauku attīstības inovāciju fonda reālās biznesa intereses un līdzdalība Latvijā nomaskētas, izmantojot pagaru ārvalstīs reģistrētu uzņēmumu ķēdi.
Saskaņā ar oficiāliem dokumentiem šai SIA pieder 80,28% akciju Norvēģijā reģistrētajā AS Asito Holding - tajā ieguldīti vairāk nekā 4,57 miljoni latu. Saskaņā ar Norvēģijas publisko reģistru ziņām arī šis uzņēmums, kas dibināts investīcijām Norvēģijā un ārpus tās, aktīvu saimniecisko darbību neveic, taču tam pieder 56,67% akciju citā šajā valstī reģistrētā uzņēmumā – AS Aragon.
Šā uzņēmuma otrs lielākais akcionārs ir AS Urban Development Group, kurā vienīgais akcionārs saskaņā ar Norvēģijas publisko reģistru datiem oficiāli ir kādreizējais Aināra Šlesera biznesa partneris Turmuds Stēne Johansens. Aragon pieder arī puse akciju AS Atom Invest un trešā daļa akciju Latvijā tāpat zināmajā AS Tritan Group, kurā vairāk nekā 63% akciju saskaņā ar Norvēģijas publisko reģistru ziņām tāpat pieder personiski Koziolam.
Savukārt uzņēmumam Aragon – un tātad netieši arī Koziolam – pieder 56% akciju atkal Norvēģijā reģistrētajā AS PortPro, kurā divi pārējie akcionāri saskaņā ar Norvēģijas publisko reģistru ziņām ir SIA Solid Foundation (24%) un SIA Andrejsosta (20%).
Kompānijai PortPro Latvijā kopš 2007. gada pieder 100% kapitāldaļu SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, kas savukārt saskaņā ar Lursoft interneta datu bāzes ziņām pašlaik ir vienīgais īpašnieks vērienīgo Andrejsalas attīstības projektu iecerējušajos uzņēmumos Kuģu bāze Andrejsala, Mācību centrs Andrejsala, Elevators Andrejsala un Termināls Andrejsala.
Kas bez Koziola un Stēnes Johansena ir pārējie Andrejsalas attīstības projekta, kurā saskaņā ar „treknajos gados” izskanējušajām ziņām plānots ieguldīt pat miljardu eiro, līdzīpašnieki? SIA Solid Foundation saskaņā ar Lursoft ziņām simtprocentīgi pieder kādreizējam Andra Šķēles Ave Lat grupas darbiniekam Jānim Leimanim.
Savukārt SIA Andrejsosta, kāda minēta Norvēģijas reģistros, LR Uzņēmumu reģistrā nav atrodama, taču vārds „Andrejosta” ir atrodams arī kompāniju Jahtu Serviss Andrejosta un Rīgas jahtu centrs Andrejosta nosaukumos. Tās abas pastarpināti pieder Šķēļu ģimenei, kaut gan nekas uzņēmumu gada pārskatos nenorāda uz to, ka tiem varētu piederēt kapitāldaļas kādā Norvēģijā reģistrētā kompānijā. To Pietiek ceturtdien noliedza arī pats Šķēle, kura uzņēmumiem gan tāpat pieder īpašumi ostas tuvumā un kurš tāpat ir ieinteresēt šīs teritorijas tālākā attīstīšanā.
Kā publiski informēts, Jaunrīgas attīstības uzņēmums „treknajos gados” paziņoja, ka kopumā Andrejsalas un Eksportostas rajona attīstībā plānots ieguldīt vairāk nekā miljardu eiro un īstenot apbūvi 0,7 miljonu kvadrātmetru platībā. Projekta Riga Port City kopējā platība ir 123 hektāri, no tiem Andrejsalā – 39 hektāri, bet Eksportostas rajonā - 84 hektāri.
Plānos ietilpa dzīvokļu, biroju, viesnīcu, tirdzniecības, kultūras un izklaides apjomīga būvniecība. Taču šo plānu īstenošana faktiski nav sākta - Jaunrīgas attīstības uzņēmuma koncerna kompānijas vienīgi piedāvā iznomāt noliktavu un biroju telpas Andrejostas ielā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
