Atklājas Jutas Strīķes meli: viņa patiešām iepriekš saukusies Anna Potapova
Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs03.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
«Es, Anna Potapova Jurjevna...» 1988. gada 29. jūlijā krievu valodā rakstījusi pašreizējā Latvijas politiķe, deputāta amata kandidāte Juta Strīķe savā autobiogrāfijā, kas iesniegta, lai šā dokumenta autore tiktu pielaista pie iestājeksāmeniem P. Stučkas Latvijas Valsts universitātes Juridiskajā fakultātē.
Savukārt Maskavas pilsētas Čerjomušku rajona pasu galda izziņā lasāms, ka Annas Potapovas (Potapova - pašreizējās politiķes Jutas Strīķes uzvārds pirms laulībām ar Maiguru Strīķi) vārda maiņa uz Jutu notikusi pavisam oficiāli, par ko tā paša 1988. gada 11. augustā izdots dokuments Nr. I - MЮ Nr. 294724.
«Melu sekas»
Šiem dokumentiem mediju rīcībā bija jānonāk agri vai vēlu, jo par to eksistenci kompetentās mediju aprindās bija zināms jau pirms vairākiem gadiem. Tomēr publiski apskatāmi tie kļuvuši tikai tagad - dažas dienas pirms Saeimas vēlēšanām Neatkarīgās slejās.
Cita starpā politiķe Juta Strīķe vēl pavisam nesen priekšvēlēšanu diskusijas laikā TV 24 radījumā Kārtības rullis uz tā vadītāja Armanda Pučes skaidru un nepārprotamu jautājumu: «Vai jūs kādreiz sauca Anna Potapova?», skaidri un nepārprotami to noliedza.
Dokumenti apliecina bijušā KNAB priekšnieka Jaroslava Streļčenoka pirms jau vairāk nekā diviem gadiem teikto, ka pašreizējā politiķe Juta Strīķe pati sevi savulaik pat «vairākos dokumentos» saukusi par Annu Potapovu un līdz ar to ir meli tas, ka viņa nekad nav bijusi Anna. «Ja persona publiskajā telpā teica, ka nekad nav bijusi Anna, tad šinī situācijā viņa ir sabiedrībai melojusi, un te atkal rodas jautājums par meliem un melu sekām. Ja persona tomēr bija Anna, tad attiecīgi jautājums par dokumentu iesniegšanu augstskolā - vai tie ir vai nav viltoti,» skaidroja toreizējais KNAB priekšnieks un pat izteica šaubas, vai J. Strīķe ir likumīgi kļuvusi par Latvijas pilsoni.
Cita starpā politiķe Juta Strīķe vēl pavisam nesen priekšvēlēšanu diskusijas laikā TV 24 radījumā Kārtības rullis uz tā vadītāja Armanda Pučes skaidru un nepārprotamu jautājumu: «Vai jūs kādreiz sauca Anna Potapova?», skaidri un nepārprotami to noliedza: «Mani no pašas dzimšanas sauca par Jutu. Un Potapova es biju, tas bija mans [tēva] uzvārds.»
Tā nav «pārrakstīšanās kļūda»
Savukārt šodien publiskotie dokumenti liecina, ka ir izdomāta pašas J. Strīķes atsevišķiem medijiem klāstītā versija, ka Annas Potapovas vārds viņai radies tikai un vienīgi Maskavas 584. vidusskolas direktores kļūdas dēļ, kura teicamnieces - medaļnieces Potapovas atestātā ierakstījusi nepareizu vārdu. Savukārt pati teicamniece - medaļniece Potapova nav uzskatījusi par būtisku izlabot atestātā nepareizi uzrakstīto vārdu.
Piemēram, 2003. gada 2. novembrī LNT raidījumā Nedēļa toreizējā KNAB priekšnieka vietniece J. Strīķe teica: «Kopš dzimšanas esmu bijusi Juta. Vārds Anna - tā bija vienkārši pārrakstīšanās kļūda, tā kā man šī kļūda nešķita nozīmīga, tad neprasīju to labot.» LNT reportieris toreiz vēl pabrīnījās: «Skaidrojums ir tāds mazliet jocīgs, jo šajā pašā atestātā jau ir izdarīts labojums. Ir labots nepareizi uzrakstīts gada skaitlis, kas noteikti ir mazāk svarīgs par cilvēka vārdu.»
Šeit publicētās autobiogrāfijas un Čerjomušku rajona pasu galda izziņas kopijas liecina, ka vārds Anna mūslaiku politiķei ir bijis pavisam oficiāli, nevis «pārrakstīšanās kļūda»; tas no Annas uz Jutu arī ir nomainīts oficiāli jau pēc dokumentu iesniegšanas P. Stučkas Latvijas Valsts universitātē - īsi pirms pārcelšanās uz mācībām Rīgā 1988. gada augustā. Cita starpā, pārējā Potapovu ģimene no Maskavas uz Rīgu pārcēlusies tikai 1991. gadā, veicot dzīvokļa apmaiņu, liecina pasu galda izziņa.
Anna milicijā
Līdz šim publiski nezināma un noslēpta ir bijusi informācija, ka pēc Maskavas Brežņeva rajona 584. vidusskolas pabeigšanas no 1987. gada novembra līdz pat mācību uzsākšanai P. Stučkas Latvijas Valsts universitātē Anna Potapova (tagad - Juta Strīķe) nepilnu gadu strādājusi arī Maskavas Čerjomušku rajona atsevišķā milicijas bataljona patruļdienestā par sekretāri - mašīnrakstītāju (секретарь - машинистка отдельного батальона патрульно - постовой службы милиции Черемушкинского РУВД). Ar šā rajona patruļdienesta komjaunatnes organizācijas rekomendāciju viņa arī iestājusies P. Stučkas Latvijas Valsts universitātē.
Svarīgāka par sabiedrības interesēm?
Cita starpā Neatkarīgā rakstiski uzdeva vairākus jautājumus Latvijas Universitātes (LU) administrācijas direktoram Ansim Grantiņam par pašreizējo Saeimas deputāta kandidāti, kura turklāt gatavojas kļūt par apvienotās Tieslietu un iekšlietu ministrijas ministri un apvienoto specdienestu pārraudzi. Jautājumi tika uzdoti tikai par viņas identitāti un izglītību - ar kādu vārdu viņa sākusi studijas universitātē, ar kādu vārdu parakstīta viņas autobiogrāfija, kāds vārds minēts viņas raksturojumā u.tml. Jautājumi nebija pretrunā ar Saeimas vēlēšanu likuma prasībām par to, kādām ziņām publiski jābūt norādītām par deputāta kandidātu.
Tomēr LU administrācijas vadītājs Neatkarīgās lūgumu noraidīja, jo, viņaprāt, Saeimas deputāta kandidātes J. Strīķes «tiesības uz privāto dzīvi» ir «svarīgākas par sabiedrības interesēm». Pie šāda secinājuma LU ir nonākusi, «izvērtējot un sabalansējot divas pamattiesības - vārda brīvību un fiziskās personas privātās dzīves neaizskaramību».
Neatkarīgā nepiekrīt LU administrācijas vadītāja izvērtējumam, tāpēc šo informācijas pieprasījuma noraidījumu pārsūdzēs Administratīvajā tiesā.
Grūtā komunikācija
Neatkarīgā arī centās iegūt J. Strīķes skaidrojumu par autobiogrāfijas tapšanas apstākļiem. Jautājumi ar autobiogrāfijas kopiju tika nosūtīti uz Jaunās konservatīvās partijas mājaslapā publiski pieejamo e-pasta adresi [email protected]. Kad Neatkarīgā drošības labad piezvanīja uz mājaslapā norādīto partijas kontakttālruni, lai pārliecinātos, vai jautājumi un dokumentu kopijas nodotas politiķei, tur atbildēja, ka jautājumi J. Strīķei jānosūta uz citu e-pasta adresi [email protected]. Pēc e-pasta pāradresēšanas Neatkarīgā atkārtoti zvanīja uz kontakttālruni, vēloties pārliecināties, vai sūtījums nonācis drošās rokās, taču partijas mobilo kontakttālruni vairs neviens necēla.
Zīmīgi, ka Jaunās konservatīvās partijas mājaslapā nav atrodamas tiešās komunikācijas iespējas ar politiķiem, vien redzama kopējā partijas e-pasta adrese un mobilā kontakttālruņa numurs.
Pārpublicēts no Neatkarīgās Rīta Avīzes Latvijai
.jpg)
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
