Atklājas jauni fakti par Meļņika lomu skandalozajā ukraiņu naftas platformas lietā: varētu būt "atmazgāti" vismaz 40 miljoni dolāru
PIETIEK08.06.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vismaz 40 miljoni ASV dolāru - tāda varētu būt summa, kas skandalozajā Ukrainas uzņēmuma Černomorneftegaz naftas platformas iegādes un piegādes darījumā 2011.-2013. gadā varētu būt atmazgāta un nozagta Rīgas kuģu būvētavas faktiskā saimnieka Vasilija Meļņika virsvadībā, liecina Pietiek rīcībā nonākuši jauni fakti par šo "gadsimta darījumu".
Tas, ka kopējais naftas platformas iegādes darījums bija koruptīvs tolaik vēl Viktora Janukoviča vadītās Ukrainas valsts augstu amatpersonu līmenī, šaubas nav radījis jau iepriekš - tāpat kā naudas apjoms, kas ir ticis "sadalīts", un Rīgas kuģu būvētavas loma šajā darījumā.
2011.gada 2.novembrī Rīgas kuģu būvētava noslēdza līgumu par pašpaceļošās urbšanas iekārtas (naftas platformas) piegādi Ukrainas valsts uzņēmumam Černomorneftegaz ar piegādes termiņu 2012.gada decembrī un līguma summu - 399 800 000 ASV dolāru.
Publiska informācija rāda, ka tieši šo pašu platformu, ko piegādāja Rīgas kuģu būvētava, par vairāk nekā divreiz mazāku summu - 179 000 000 miljoniem ASV dolāru - 2010. gada decembrī tās ražotājam, Singapūras uzņēmumam Keppel Fels bija pasūtījis Norvēģijas uzņēmums Standard Drilling.
Ņemot vērā viegli identificējamo platformu un iespaidīgo - 220 miljonu dolāru - cenas starpību, nebija šaubu, ka darījums kopumā bija organizēts, lai Ukrainas valstij "noslauktu" iespaidīgus līdzekļus. Nu Pietiek rīcībā nonākušie fakti rāda, kāda šajā "gadsimta korupcijas darījumā" bijusi Rīgas kuģu būvētavas un personiski Meļņika lomā.
Izrādās, jau 2011.gada novembrī Meļņiks (tolaik vēl Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs) ar uzņēmuma starpniecību iegādājies Lielbritānijas uzņēmumu Northsale Logistics Limited.
Šis uzņēmums bija dibināts tikai dažus mēnešus iepriekš un faktiski bija tikai tukša čaula. Šai "čaulai" Latvijā tika atvērts konts Unicredit bankā, kur atradās arī viens no Rīgas kuģu būvētavas kontiem, - pēc visa spriežot, lai finanšu plūsmu pārcelšana no kuģu būvētavas uz britu uzņēmuma kontiem būtu vienkāršāka un arī slēptāka. Turklāt paraksttiesīgās personas abiem kontiem bija Rīgas kuģu būvētavas un Northsale Logistics Limited direktori (viņi arī Melņika radinieki) Einārs Buks un Irina Rudzāte.
Tādā veidā visi no Černomorneftegaz saņemtie maksājumi Nordea bankā tika pārskaitīti uz Rīgas kuģu būvētavas kontu Unicredit bankā, bet pēc tam uz Northsale Logistics Limited kontu šajā pašā bankā. No šī konta tad arī tālāk tika veikti maksājumi reāliem ražotājiem, piegādātājiem un citiem labuma guvējiem.
Publiski tika paziņots, ka 2011. gada novembra sākumā starp Rīgas kuģu būvētavu un Northsale Logistics Limited noslēgta apgādes aģentēšanas vienošanās par pašpaceļošās peldošās urbšanas iekārtas piegādi. Ar šo vienošanos Northsale Logistics Limited tika iecelta par ekskluzīvu aģentu, kurš nodrošināja apgādi, pakalpojumu sniegšanu un produktu piegādi, aģenta atlīdzību nosakot līdz 0,2 procentiem no noslēgtā Apgādes līguma summas
Naftas platformas pieņemšanas-nodošanas akts starp Rīgas kuģu būvētavu un Černomorneftegaz tika parakstīts 2012. gada 21. decembrī, bet jau nedēļu vēlāk uzņēmums Northsale Logistics Limited tika steidzami pārreģistrēts uz citu personu, lai Rīgas kuģu būvētava izvairītos no pienākuma iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam konsolidēto gada pārskatu.
Līdz ar to Northsale Logistics Limited darījumi arī kļuva par nepieejamiem Latvijas Valsts ieņēmumu dienestam, kaut gan par Northsale Logistics Limited direktoriem līdz pat 2013.gada augustam palika Buks un Rudzāte. Papildus viņiem tā paša gada februārī tika iecelts vēl viens direktors - jaunais oficiālais uzņēmuma īpašnieks, sens Meļņika līdzdalībnieks dažādos projektos, Lielbritānijas pilsonis Valērijs Smirnovs.
Cik iespaidīgas summas un uz kurieni tad aizplūda caur Northsale Logistics Limited? Saskaņā ar britu likumu Northsale Logistics Limited par 2012.gadu deklarēja, ka tā ir “maza kompānija”, tas ir, tās apgrozījums nepārsniedz 10,07 miljonus dolāru un ka līdz ar to tai ir tiesības neiesniegt peļņas un zaudējumu aprēķinu (kas arī netika izdarīts).
Taču faktiski, kā to liecina publiski izziņotie darījuma apmēri, caur Northsale Logistics Limited kontiem tika pārskaitīti vairāk nekā 390 000 000 ASV dolāru, kas, visticamākais, tika noslēpti arī no britu iestādēm (jo tika veikti caur kontu Unicredit bankā Latvijā), bet Latvijā tie netika uzrādīti, jo izdevās panākt, lai Rīgas kuģu būvētavai nebūtu jāiesniedz konsolidētais gada pārskats.
Tomēr arī pieejamie finanšu dati rāda, ka vismaz daļa no iespaidīgajām finanšu plūsmām uz brīdi nonāca arī Rīgas kuģu būvētavā - taču, kā redzams, aizplūda tālāk, visticamākais, ar Meļņiku saistītām personām.
Rīgas kuģu būvētavas 2012. gada pārskats rāda, ka 2012. gada beigās uzņēmuma kontos bija naudas līdzekļi 23 600 000 latu (44 000 000 dolāru) apmērā, bet jau trīs mēnešus vēlāk kontos bija palikuši vairs tikai 600 000 latu. Tas nozīmē, ka trīs mēnešu laikā vairāk nekā 40 miljoni dolāru aizplūduši - visticamākais, uz Northsale Logistics Limited kontu Unicredit bankā.
No formālā viedokļa šādiem pārskaitījumiem pamata nebija, jo Northsale Logistics Limited savā 2012. gada pārskatā bija deklarējis, ka uzņēmumam parādnieki ir tikai 776 000 dolāru apmērā, turklāt naftas platforma jau bija nodota un visi darbi pabeigti.
Tas savukārt nozīmē, ka faktiski no Rīgas kuģu būvētavas ar Meļņika ziņu un atbalstu varētu būt nozagti un tālāk "atmazgāti" vairāk nekā 40 miljoni dolāru - Latvijas uzņēmuma daļa par līdzdalību ukraiņu koruptīvajā shēmā. Turklāt uzņēmuma gada pārskatā nav redzams, ka par 2012. gada beigās "pārdoto" Northsale Logistics Limited uzņēmums būtu saņēmis kaut formālu samaksu.
Pietiek zināms, ka visa šī informācija jau kopš pagājušā gada pavasara ir Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas rīcībā, kur par tiem sākts kriminālprocess. Taču nekādu ziņu par šī kriminālprocesa norisi pagaidām nav. Savukārt Meļņiks joprojām nevēlas sniegt atbildes uz Pietiek jautājumiem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
