Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Oktobra vidū Rīgas apgabaltiesa turpinās skatīt vienu no pēdējās desmitgades skaļākajām krimināllietām - tā dēvēto “Magoņa” lietu, kurā kukuļošanā apsūdzēti bijušais VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Atgādināsim, ka viņi ir apsūdzēti kukuļdošanā un kukuļņemšanā un Magonis tika aizturēts uz Tallinas šosejas ar teju vai pusmiljonu skaidras naudas automašīnas bagāžniekā. Jāatzīmē, ka šīs summas sagatavošana pirms nodošanas Magonim Igaunijas uzņēmumā “Skinest Rail AS” tika juridiski noformēta un dokumentēta, turklāt visu šo procesu nofilmējot.

Vai Magonis varēja ietekmēt Jakuņinu

Viens no interesantākajiem šīs krimināllietas novērojumiem ir saistīts ar to, ka tās izskatīšanas laikā prokuratūra apsūdzību ir mainījusi veselas četras reizes, kas tiesu praksē ir visai nepieredzēts notikums.

Tā 2017. gada septembrī prokuratūra devās uz tiesu ar apsūdzību (kura pirmstiesas kriminālprocesā Oļegam Osinovskim bija grozīta trīs reizes, savukārt Uģim Magonim – divas reizes), kurā tika apgalvots, ka Oļegs Osinovskis samaksāja Uģim Magonim par to, ka pēdējais, būdams valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli, panāks no Krievijas Federācijas AAS “Krievijas dzelzceļš” caur tās prezidentu Vladimiru Jakuņinu pasūtījumu piegādi AS “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca”, kas uz to brīdi bija pārtrūkusi sarežģītās ģeopolitiskās situācijas dēļ.

To, ka nauda Magonim tika maksāta par AS “Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca” interešu lobēšanu, liecināja arī paši Magonis un Ossinovskis, taču aizstāvība apstrīdēja to, ka Magonis varētu jebkā ietekmēt Jakuņinu, izmantojot savu dienesta stāvokli.

Apsūdzība uzstāja, ka pēc apgrozījuma un citiem rādītājiem relatīvi nelielā „Latvijas dzelzceļa” vadītājs sava dienesta stāvokļa ietvaros nekādi nevarētu jebkādā veidā ietekmēt tāda dzelzceļa giganta kā “Krievijas dzelzceļš” vadītāju Vladimiru Jakuņinu. Līdz ar to būtu secināms, ka naudu Osinovskis Magonim ir devis nevis par šo iespējamo protekciju, bet gan par četru lokomotīvju pirkšanas darījumu.

Liecinieki apgalvo – varēja ietekmēt

Jauns.lv jau rakstīja par visai dīvaino prokuratūras pieeju liecinieku pieaicināšanā saistībā ar Magoņa iepējamo ietekmi lokomotīvju pirkšanas darījumā, jo neviens no vairāk nekā desmit lieciniekiem šādu prokuratūras versiju neapstiprināja. Līdzīgi ir noticis arī ar liecinieku pieaicināšanu saistībā par iespējamām Magoņa attiecībām ar Jakuņinu.

Vesela virkne liecinieku tiesā apstiprināja, ka starp Magoni un Jakuņinu pastāvēja īpaši tuvas, var pat teikt, radniecīgas attiecības, tādēļ Osinovska interešu lobēšana viņam nebūtu nekas neiespējams.

Piemēram, AS “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca” valdes locekle Natālija Petrova, atbildot uz tiesas jautājumiem, norādīja: “Magoņa kungs ir publiska persona, un visi zināja, ka viņa sieva ir Jakuņina radiniece, bet Jakuņins ir „Krievijas dzelzceļa” prezidents.”

Savukārt VAS “Latvijas dzelzceļš” šoferis Guntis Krēgers, tiesā atbildot uz aizstāvības jautājumu par to, vai Uģis Magonis kādreiz viņam bija stāstījis kaut ko par „Krievijas dzelzceļa” vadītāju Vladimiru Jakuņinu, atbildēja: “Nu, jā, viņš teica, ka ir ļoti labas attiecības, draudzīgas, ka bieži apmeklē tur futbola spēles, Jakuņins baigais „Lokomotīves” fans ir un ka Sočos arī skatījušies olimpiādi kopā.”

Tāpat arī bijušais AS “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca” valdes priekšsēdētājs Aivars Keskula tiesā liecināja par Vladimira Jakuņina un Uģa Magoņa attiecībām: “Kāzās nebiju, bet visi runāja, ka viņam ir radnieciskas attiecības ar Uģi Magoni. Nu, caur sievu.”

Arī “Skinest Group” juriste Juliana Poļanska tiesā liecināja: “Pēc mūsu datiem mums bija informācija, ka Magoņa kungam ir saistība ar Jakuņinu caur savu sievu, un tikai šis bija vienīgais variants, kuru mēs izskatījām. Nu, tas bija vienīgais, vienīgā iespēja, nu, tās radnieciskās attiecības, kas ir Magoņa kunga sievai un Jakuņinam kā viņu, viņas onkulim, un tikai tādas radnieciskas attiecības varētu izskatīt, ka viņa varētu tā kā, nu, kaut kādā veidā ietekmēt Jakuņinu, nevis tam, ka Magoņa kungam ir kaut kāda spēja kā amatpersonai ietekmēt Krievijas amatpersonu, nu, tas ir absurds tā domāt.”

Pēc šo un arī vairāku citu liecinieku liecību uzklausīšanas pirmās instances tiesa tad arī nonāca pie secinājuma, ka “Atlīdzību no Osinovska Magonis ir saņēmis par darbībām, kurām nav nekāda sakara ar viņa - Magoņa - amata pienākumu pildīšanu VAS “Latvijas dzelzceļš”, bet gan par savu privāto un draudzīgo attiecību izmantošanu attiecībās ar AAS “Krievijas dzelzceļa” amatpersonām, “aizliekot kādu vārdu” par AS “Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca” interesēm” un rezultātā tapa attaisnojošais spriedums.

Nu jau pēdējā apsūdzības variantā prokuratūra jautājumā par naudas maksāšanas mērķi nolēma apelācijas instances tiesā grozīt apsūdzību jau ceturto reizi, izņemot iepriekš izvirzīto naudas maksāšanas mērķi no apsūdzības vispār.

Kaut arī pirmās instances tiesā gan ar apsūdzības, gan aizstāvības pierādījumiem tika pierādīts, ka nauda Magonim tika maksāta par viņa privāto attiecību izmantošanu Latvijas uzņēmuma interešu lobēšanai, tad tagad šis fakts aizstāvībai pašai būs jāpierāda no jauna.

Lokomotīvju darījums beidzies ar pamatīgiem mīnusiem

Lietā ir atrodami arī dokumenti, ko pēc prokuratūras pieprasījuma ir piestādījis Igaunijā reģistrētais uzņēmums “Skinest Rail AS”, kurš uzņēmumam “LDz ritošā sastāva serviss” pārdeva četras lietotās dīzeļlokomotīves. Pēc pēdējās apsūdzības versijas pusmiljona kukulis Magonim maksāts tieši par šo darījumu. Darījuma kopējā prognozētā summa sasniedza 8,38 miljonus eiro.

Lietā atrodamie dokumenti liecina, ka tieši Latvijas puse ir visai mērķtiecīgi meklējusi iespējas iegādāties papildu lokomotīves, jo tolaik, 2014. gada sākumā dzelzceļa kravu apgrozījums auga. Līgumā arī sīki uzskaitītas visas prasības, kādām ir jāatbilst šīm lokomotīvēm, un “Skinest Rail AS” tās bija jānodrošina, veicot remontu uz sava rēķina Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcā.

Kā jau nereti gadās, remonta laikā atklājās dažādi slēptie defekti, un rezultātā “Skinest Rail AS” neplānotie izdevumi par četrām lokomotīvēm sasniedza vairāk nekā 1,5 miljonus eiro, bet kopējie zaudējumi konkrētajā darījumā bija lēšami 1,67 miljonu eiro apmērā.

Vēl vairāk – “Skinest Rail AS” īpaši ir atzīmējis Latvijas puses ļoti neelastīgo pieeju darījumam, jo neprognozēto darbu rezultātā ir kavēts lokomotīvju piegādes termiņš un par to uzņēmums ir bijis spiests samaksāt vairāk nekā 150 tūkstošus eiro lielu soda naudu.

Tāpat Igaunijas uzņēmumā bijusi izveidota speciāla, no trīs darbiniekiem sastāvoša grupa, kura vairākus mēnešus speciāli pētījusi gan šo, gan arī vairākus iepriekšējos darījumus ar lokomotīvju pārdošana, lai konstatētu – ir tur korupcijas pazīmes vai nav, taču neko aizdomīgu darbinieki nav atklājuši.

Jāatgādina, ka Magoņa aizturēšana tika pavadīta ar visai skaļiem komentāriem no tiesībsargu un pat politiķu puses, kas sabiedrībā izraisīja ļoti plašu rezonansi. Pirmās instances attaisnojošais spriedums daļā sabiedrības pat izraisīja zināmu neizpratni, taču lietas materiāli arvien vairāk liek domāt, ka prokuratūras darbs šajā lietā ir bijis visai nekvalitatīvs.

Novērtē šo rakstu:

5
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

FotoIr kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Lasīt visu...

21

Bez Amerikas. Ai un vai!?

FotoStarptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
Lasīt visu...

12

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

Foto2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Lasīt visu...

21

Valoda kā attieksme

FotoŠogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Lasīt visu...

3

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

FotoŠī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Lasīt visu...

21

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

FotoPavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Lasīt visu...

18

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

FotoLatvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi