Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai apietu „neprognozējamo” Rīgas apgabaltiesu, kuras rokās no prokuratūras ir pārgājis pienākums Aivara Lemberga tiesas prāvas laikā uzraudzīt viņa arestētās mantas uzglabāšanu, šīs mantas oficiālā uzglabātāja, Šveices advokāta Rūdolfa Meroni pārstāvji ir slepeni vienojušies ar LR Ģenerālprokuratūru un saņēmuši „zaļo gaismu” saviem nodomiem. Dokumenti, kas liek izdarīt šādu secinājumu, rāda – tādējādi pirms divarpus gadiem ir gūta iespēja veikt darījumu, kura rezultātā Latvijas valsts gadījumā, ja tiesa lemtu par A. Lemberga mantas konfiskāciju, būs zaudējusi desmitus miljonu eiro.

Cik bija jāmaksā Ventspils naftas akcijai?

Pirms divarpus gadiem, 2015. gada 17. septembrī tika paziņots par Latvijas apstākļiem milzīgu darījumu – uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited par 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% uzņēmuma Ventspils nafta akciju. Tas nozīmēja, ka jau pirms tam Ventspils naftu faktiski kontrolējušās Vitol grupas rīcībā līdz ar to bija nonākuši 93,24% uzņēmuma akciju.

Uzreiz bija skaidrs, kas šīs akcijas pārdevis, - no visas savas akciju paketes bija šķīrusies akciju sabiedrība Latvijas Naftas tranzīts. Tās akcionāru pulks bija ļoti raibs, taču laikā pirms darījuma uzņēmumu faktiski kontrolēja A. Lemberga ģimenes arestēto mantu pārvaldošais R. Meroni un ar viņu saistītas personas.

Tāpat bija skaidrs arī tas, ka viena Ventspils naftas akcija Vitol grupai ir pārdota par 1,77 eiro – cenu, kas varēja šķist pietiekami laba, ja salīdzināt ar cenu līmeni Rīgas Fondu biržā, kur pēdējos sešos mēnešos tā bija svārstījusies starp 1,07 un 1,25 eiro par akciju.

Tiesa, jau pēc tam izrādījās, ka par Ventspils naftas pārdošanas cenu var būt arī pilnīgi cits viedoklis. Pēc darījuma Euromin bija pienākums izteikt pārējiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, un piedāvātā akcijas cena jau bija 3,12 eiro – tātad būtiski augstāka nekā 1,77 eiro, par kuriem savas akcijas pārdeva R. Meroni kontrolētais Latvijas Naftas tranzīts.

Taču vēl augstāka izrādījās vienas akcijas cena, kuru aprēķināja Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Rezultātā Euromin, neraugoties uz uzņēmuma asajiem iebildumiem, pārējo mazo akcionāru akcijas nācās atpirkt par 4,56 eiro gabalā – tātad par 157% dārgāk nekā darījumā ar Latvijas Naftas tranzītu nopirktās akcijas.

Tālākā aritmētika jau izrādījās Latvijas Naftas tranzīta apsaimniekotāja R. Meroni uzņēmēja spējām atklāti nepatīkama: ja par šādu cenu viņš būtu pārdevis „savu” akciju paketi, nepilno 80 miljonu eiro vietā būtu saņemti aptuveni 206 miljoni - tātad par apmēram 126 miljoniem eiro vairāk.

Citiem Latvijas Naftas tranzīta akcionāriem veicot šos vienkāršos aprēķinus, pret R. Meroni rīcību tika izteikti asi iebildumi, kas vēlāk pārvērtās arī tiesvedībās. Mazie akcionāri no Latvijas Naftas tranzīta tobrīdējās vadības, tostarp R. Meroni kā padomes priekšsēdētāja pieprasa šos 126 miljonus eiro, savukārt Euromin vērsās pret FKTK, uzskatot par nepamatotu tās noteikto atpirkšanas cenu nepamatotu.

Oficiālais lūgums prokuratūrai

Taču tikai tagad atklātībā ir nākuši dokumenti, kas rāda, kāds „sagatavošanās darbs” ir ticis veikts pirms darījuma. Turklāt pārrunas veiktas nevis ar Rīgas apgabaltiesu, kuras pārziņā līdz ar A. Lemberga lietas nodošanu tiesai nonāca arī viņa arestētās mantas pārvaldīšanas uzraudzība, bet gan ar LR Ģenerālprokuratūru, kuru tolaik jau vadīja Ēriks Kalnmeiers.

Izrādās, tieši trīs mēnešus pirms darījuma izziņošanas divi Latvijas Naftas tranzīta valdes locekļi un uzņēmuma padomes priekšsēdētājs R. Meroni ir vērsušies pie A. Lemberga kriminālprocesa „valsts apsūdzības uzturētāju grupas vecākā prokurora Dr. iur. Jura Jurisa” ar rakstisku „Pieprasījumu sniegt viedokli saistībā ar AS Latvijas Naftas tranzīts piederošo AS Ventspils nafta akciju pārdošanu”.

Šajā dokumentā R. Meroni informējis Ģenerālprokuratūras pārstāvi par saņemtu piedāvājumu pārdot Ventspils naftas akciju paketi par 79,98 miljoniem eiro, kā arī par to, ka „Latvijas Naftas tranzīta valde un padome uzskata, ka Ventspils nafta akciju pārdošana ir izdevīgs darījums priekš Latvijas Naftas tranzīta, un vēlas turpināt ar šī piedāvājuma akceptēšanu”.

R. Meroni arī minējis vairākus argumentus, kāpēc šādam darījumam saskaņā ar A. Lemberga ģimenes mantas aresta lēmumiem vispār neesot nepieciešams nekāds apstiprinājums. Šajos lēmumos Latvijas Naftas tranzīts „faktiski netiekot minēts”, turklāt tie neesot šķērslis Ventspils naftas akciju pārdošanai, - svarīgi esot tikai tas, lai iegūtie līdzekļi „netiek nodoti Lembergu ģimenei”.

Tāpat R. Meroni vēstulē prokuroram J. Jurisam norādījis, ka tiesa jau esot lēmusi vienā līdzīgā jautājumā – par AS Baltic Coal Terminal akciju pārdošanu, un arī ar šo argumentu Šveices advokāts pamatojis to, kāpēc šajā reizē viņš kā oficiālais A Lemberga mantas uzraudzītājs un arī Latvijas Naftas tranzīta padomes priekšsēdētājs nemaz nevēršas pēc tiesas atļaujas šajā jautājumā.

Vēl vairāk, var noprast, ka vēstulē netieši izteikts lūgums prokuroram par šo lietu tiesu neinformēt: „Latvijas Naftas tranzīts lūdz tās pieteikumu izskatīt tādā veidā, ka nekādi materiāli (tai skaitā šis vai jebkādi turpmāki pieteikumi) netiek izpausti apsūdzētajiem vai citām kriminālprocesā iesaistītajām personām un/vai jebkādai citai personai.”

Neformālie manevri aiz muguras tiesai

Dienas rīcībā ir J. Jurisa sniegtas atbildes tulkojums, kas veikts, pēc visa spriežot, R. Meroni vajadzībām. Lai gan atbildes oriģināla Dienas rīcībā nav, šī tulkojuma autentiskumu apliecina fakts, ka šī atbilde un tās saturs ir pieminēti arī Ģenerālprokuratūras sarakstē ar Latvijas Naftas tranzīta mazo akcionāru pārstāvi, kas tāpat ir Dienas rīcībā. No šīs atbildes izriet, ka prokuroram pēc būtības nav bijis iebildumu ne pret Ventspils naftas akciju paketes pārdošanu, ne arī pret tiesas apiešanu šajā jautājumā.

"Izvērtējot Jūsu iesniegumā (pieprasījumā) sniegto informācijas apjomu un tās saturu, informēju, ka, saskaņā ar 2007. gada 17. decembra un 2008. gada 23. janvāra lēmumiem par aresta uzlikšanu mantai, kā arī 2008. gada 2. jūlija lēmumu par aresta uzlikšanu mantai atcelšanu daļā (turpmāk - lēmumi), arests netika uzlikts AS Latvijas Naftas tranzīts aktīviem, proti, lēmumu tvērums neaptver AS Latvijas Naftas tranzīts piederošās citu sabiedrību akcijas,” uz R. Meroni lūgumu atbildējis Ģenerālprokuratūras pārstāvis, tādējādi faktiski dodot zaļo gaismu darījumam.

Turklāt izrādās, ka R. Meroni un Ģenerālprokuratūras pārstāvju komunikācija, nogludinot ceļu darījumam un apejot Rīgas apgabaltiesu, nav aprobežojusies tikai ar divām oficiālām vēstulēm. No Dienas rīcībā esošās sarakstes redzams, ka Latvijas Naftas tranzīta mazo akcionāru pārstāvis pērn ir informējis Ģenerālprokuratūru par kādu advokātu biroja Spilbridge pārstāvja Andreja Eglīša ziņojumu R. Meroni.

Ģenerālprokuratūra ir tikusi informēta, ka šajā angliski rakstītajā ziņojumā ar nosaukumu „Jaunumi attiecībā uz iesniegumu Ģenerālprokuratūrai/tiesnesim [Borisam] Geimanam”, kas nosūtīts divas nedēļas pirms R. Meroni oficiālās vēstules J. Jurisam, A. Eglītis informējis Šveices advokātu par neformālām pārrunām ar prokuroru J. Jurisu.

R. Meroni ir ticis informēts, ka „Benita [pēc visa spriežot, domāta Spilbridge advokāte Benita Balana, kas ir arī ziņojuma saņēmēju vidū] sarunāja vakar tikšanos ar J. Jurisu, lai nodotu Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu. Tikšanās laikā J. Juriss paskaidroja Benitai, ka ir runājis ar ģenerālprokuroru un ar aģentūras [nav skaidrs, kas ar to domāts] pārstāvjiem, kas varētu palīdzēt Latvijas Naftas tranzīta iesnieguma izskatīšanas procesā”.

No ziņojuma izriet, ka ne tikai prokurors J. Juriss, bet arī pats ģenerālprokurors Ē. Kalnmeiers ir piedalījušies darījuma sagatavošanas un tiesas apiešanas apspriešanā, kā rezultātā „sarunas laikā ģenerālprokurors un aģentūra ir atzīmējuši sekojošus riskus:

1)   Neviens nevar būt pārliecināts, ko tiesnesis Geimans darīs ar dokumentiem, vai neaiznesīs iesniegumu uz tiesas sēdi par spīti visām Latvijas Naftas tranzīta prasībām un potenciālo aģentūras palīdzību;

2)   Pat tad, ja iesniegšana notiek ar aģentūras palīdzību, dokumentu tik un tā redzēs daži tiesas darbinieki, un ir bažas, ka informācija var noplūst un to nebūs iespējams novērst;

3)   Aģentūras iesaiste tieši pretēji var atstāt sliktu iespaidu uz visu kriminālprocesu, galu galā pavērsties pret tiesnesi Geimanu un Latvijas iestādēm;

4)   Ir neiespējami kontrolēt un tādējādi paredzēt, kad tiesnesis Geimans sniegs atbildi uz Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu”.

Tāpat no advokātu biroja ziņojuma izriet, ka tieši prokurors J. Juriss bijis tas, kurš devis galīgo ierosinājumu: „J. Juriss ieteica Latvijas Naftas tranzītam šobrīd nesūtīt iesniegumu tiesnesim Geimanam ne pa kādiem kanāliem, bet tā vietā Latvijas Naftas tranzīts lai prasa viedokli J. Jurisam, un J. Juriss Ģenerālprokuratūras vārdā par Latvijas Naftas tranzīta iesniegumu sniegs viedokli (kuru vēlāk varēs izmantot, lai aizsargātu Latvijas Naftas tranzītu, ja kāds gribēs par kaut ko sūdzēties).”

Prokurors liedzas, advokāti klusē

Ne šīs sarakstes un darījuma laikā, ne arī tagad LR Ģenerālprokuratūra nekādus komentārus par tās pārstāvju iesaisti šajās norisēs nesniedz. Savukārt J. Juriss skaidro, ka „šo dokumentu nevaru nekādā veidā komentēt, jo no satura ir noprotams, ka tas, iespējams, ir domāts kā divu advokātu sarakstei pievienojamais”.

Prokurors skaidro, ka „darba jautājumos pie manis ir vērsušies vairāki advokāti”, taču viņš nevarot kontrolēt, „kādu atskaiti vai informāciju viņi nodod tālāk saviem partneriem vai klientiem, tostarp nepatiesu - šajā gadījumā” un „ko kāds (-a) advokāts (-e) ir apgalvojis (-usi) kādam citam advokātam (-ei), un uz kāda pamata vispār kaut ko tādu var apgalvot - man nav zināms”.

Ģenerālprokuratūras pārstāvis nevēloties nodarboties „ar pieņēmumu izklāstu, kādu apsvērumu dēļ kādam bija jāsniedz šāda nepatiesa informācija”. Savukārt neviens no advokātu biroja pārstāvjiem, kuri minēti ziņojumā, - līdz ar A. Eglīti un B. Balanu arī Daimārs Škutāns – nekādus skaidrojumus Dienai sniegt nevēlējās.

Tikmēr notikumu hronoloģiskā secība liecina par labu advokātu biroja ziņojumā R. Meroni rakstītajam: pēc neformālajiem kontaktiem sekojusi oficiāla R. Meroni vēstule, kas bijusi adresēta tieši J. Jurisam, un pēc atbildes saņemšanas Ventspils naftas akcijas pārdotas par nepilniem 80 miljoniem eiro – par 126 miljoniem eiro mazāk, nekā tās, iespējams, bijušas vērtas.

Savukārt Rīgas apgabaltiesa, kurai oficiāli būtu bijis jāuzrauga Lembergu ģimenes arestētās mantas pārvaldīšana, atkal atbilstoši ziņojumā minētajam ir tikusi ignorēta. „Te atbilde ir īsa – nē, tādu lēmumu tiesa nav pieņēmusi,” par atļauju R. Meroni pārdot akciju paketi apliecina Rīgas apgabaltiesa.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

80
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...