Atklājas, kā zem pašvaldības "jumta" saimniekojušas "Ceļu pārvaldes" amatpersonas
PIETIEK13.06.2013.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iepriekš nenosauktās līdz šā gada pavasarim Rīgas pašvaldībai piederēušā uzņēmuma Ceļu pārvalde amatpersonas, ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vaino ļaunprātīgā dienesta stāvokļa izmantošanā un lielu zaudējumu nodarīšanā uzņēmumam, ir tā bijusī finanšu direktore Anita Gaile un administratīvā direktore Laima Karatājeva, - tā rāda Pietiek rīcībā nonācis KNAB dokuments. Kaitējuma nodarīšanā uzņēmumam tiek vainots arī bijušaisCeļu pārvaldes valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva (attēlā), un KNAB dokuments rāda arī to, kā uzņēmuma amatpersonas "saimniekojušas" zem pašvaldības "jumta", ar starpnieku palīdzību mākslīgi palielinot izmaksas.
2011. gada 11.oktobrī KNAB veica kratīšanu uzņēmumu, pēc kā tika sākts kriminālprocess un aizturētas vairākas personas par iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar uzņēmuma noslēgtajiem līgumiem un to izpildi. Tad KNAB arī ziņoja, ka izmeklēšanā noskaidrots - ar vairāku personu starpniecību uzņēmumā nodots 10,5 tūkstošu latu kukulis, lai panāktu līguma noslēgšanu un pasūtījuma izpildi viena konkrēta apakšuzņēmēja interesēs.
Nu kļuvis zināms, ka KNAB krimināllietu ierosinājis par Ceļu pārvaldes amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām un prettiesisku labumu nodošanu uzņēmuma amatpersonām saistībā ar līgumu noslēgšanu un saistību izpildi atsevišķu uzņēmumu interesēs laika periodā no 2009.gada novembra līdz 2011.gada 11.oktobrim.
Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā KNAB konstatējis, ka toreizējā Ceļu pārvaldes valdes locekle un finanšu direktore Anita Gaile, būdama pilnvarota slēgt uzņēmuma vārdā līgumus, 2010.gada 30.augustā noslēgusi līgumu par bituma iegādi Ceļu pārvaldes vajadzībām ar starpniekuzņēmumu Deutsche Finance Group, nevis tieši no bituma piegādātāja OU Kemtrans Grupp. Tādējādi, mākslīgi sadārdzinot izejvielu izmaksas Ceļu pārvaldei radīts kaitējums ne mazāk kā Ls 16 495 apmērā;
Tāpat KNAB konstatējis, ka toreizējā Ceļu pārvaldes administratīvā direktore Laima Karatājeva 2011.gada 9.maijā noslēgusi līgumu par bituma iegādi ar citu starpniekuzņēmumu - SIA Finance Group, nevis tieši no bituma piegādātāja OU Kemtrans Grupp. Tādējādi, mākslīgi sadārdzinot izejvielu izmaksas, šajā gadījumā Ceļu pārvaldei radīts kaitējums vismaz Ls 36 337.
Konstatēts arī, ka Karatājeva tā paša 2011.gada 11.maijā un 19.maijā līgumu par dolomīta šķembu iegādi Ceļu pārvaldes vajadzībām noslēgusi ar starpniekuzņēmumu SIA Kliners, nevis tieši ar šķembu piegādātāju AB Dolomitas. Tādējādi, mākslīgi sadārdzinot izejvielu izmaksas, Ceļu pārvaldei radīts kaitējums ne mazāk kā Ls 21 801.
Īpatni saimniekojis arī toreizējais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lauva: viņš noslēdzis pilnvarojuma līgumu ar Renāru Rutki, uzdodot viņam par 1000 latiem mēnesī veikt SIA CP Uzturēšana un SIA CP Transports valdes locekļa amata pienākumus. Taču KNAB noskaidrojis, ka Lauvas privātbiznesa kompanjons Rutkis oficiāli noteiktos amata pienākumus nemaz nav pildījis, tādējādi no pašvaldības uzņēmuma nepamatoti saņemot 3000 latu.
Kā zināms, Rīgas pašvaldība šā gada aprīlī no tai piederošajiem 88,73% Ceļu pārvaldes akciju atbrīvojās, tos par 6,2 miljoniem latu pārdodot Adigjozalam Mamedovam piederošajai AS Rīgas Sanitārā transporta autobāze.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
