Atkārtots aicinājums atlikt grozījumus Informācijas atklātības likumā
Latvijas Žurnālistu asociācija14.04.2023.
Komentāri (19)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Žurnālistu asociācija uzskata, ka divās darba dienās (ieskaitot noteiktajā priekšlikumu laikā iekļautās Lieldienu brīvdienas), nav iespējams sagatavot saturiskus priekšlikumus.
Tāpēc vēlreiz atkārtojam principus, kurus likumdevējam būtu jāņem vērā, izskatot
likumprojektu Nr.210/Lp14 un Nr.211/Lp4 grozījumus:
ģeopolitiskā situācija – Krievijas iebrukums Ukrainā – notika jau pirms gada. Ja
apdraudējums bija nekavējošs, būtu virzīti tad. Tagad tas tiek izmantots kā iegansts;
klasificēto dokumentu daudzums pamatoti pieaug. Tādu datu, kā redzējām TV pārraidē “Kas notiek Latvijā” (05.04.23), nav;
klasificētie dokumenti tiek centralizēti apkopoti un izvērtēta šīs pakāpes pamatotība;
nav iespējams apstrīdēt tiesā, liedzot sabiedrībai iespēju uzzināt un vērtēt faktiski
jebko, ko kādas iestādes vadītājs neuzskata par publiskojamu. Mūsu pieredze rāda, ka pat konfidencialitātes grifa piešķiršana nereti ir subjektīva un nepamatota, tāpēc ir absolūti nepieņemami to papildus piesegt ar valsts noslēpumu sargājošo likumu aizsardzības prasībām;
neesam redzējuši pārliecinošus pierādījumus, izņemot iestāžu vēlmi vieglāk atrakstīties un ilgāk neatslepenot), ierosinām tos attiecināt tikai uz NATO un partnervalstu radītiem dokumentiem, iekļaujot likumā attiecīgu kategoriju.
1. Grozījumu pieņemšanai steidzamības kārtā nav pietiekamas argumentācijas,
2. Grozījumu iesniedzējiem būtu jāvar statistiski pierādīt, ka “dienesta vajadzībām”
3. Vēl vairāk- nav ne tikai datu, bet kopīgas sistēmas, kā “dienesta vajadzībām”
4. Ja šī dokumentu kategorija tiek ierakstīta valsts noslēpuma aizsardzības likumos, to
Ja drošības iestāžu darbu apdraud šīs dokumentu kategorijas neesamība (par ko arvien
Pārējie dokumenti ar attiecīgo grifu būtu pakļauti Informācijas atklātības likumam – un tiesu varai.
LŽA uzskata, ka esošo priekšlikumu saturs un pieņemšanas forma apdraud sabiedrības intereses informācijas pieejamībai un atklātībai, tāpēc ir gatava tās aizstāvēt Satversmes tiesā.
Tāpat LŽA neiesniedz konkrētas likumu grozījumu redakcijas, jo nenotika sabiedriskā apspriešana un laika ir par maz, lai tādas formulētu, bet uzskata par nepieciešamu atgādināt principus, kurus grozījumu iesniedzēji un pieņēmēji nedrīkstētu ignorēt.
Seko mums 
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
Imants Freibergs bija cilvēks ar retām īpašībām, tādām, kas sevi neafišē skaļi, bet ir jūtamas ikvienam, kam laimējās viņu satikt.
Tā vēsture jau kāda - pēc WW2 dolārs kļuva par valūtu dievu, jo to balstīja zelts. ASV piederēja aptuveni 70% visa pasaules zelta. Dolārs kļuva ļoti populārs, to vajadzēja visiem, attiecīgi pamazām drukāja.
Lasu par skandālu, kas pirms dažām dienām izraisījās starp krievu politiskās emigrācijas pārstāvjiem – Vladimiru Kara-Murzu no vienas puses un Gariju Kasparovu no otras. Cēloņi – dažādas pieejas, kā cīnīties pret Putina diktatūru - militāri ar ieročiem rokās Ukrainas pusē vai legāli - cerot uz “vēlēšanām” un ‘labo krievu” miermīlīgiem protestiem. “Kam pieder Krima” ir šī konflikta atslēgas vārdi. Domāju, ka sava loma konfliktā ir arī emigrantu cīņai par Rietumu grantiem.
