Iesaki rakstu: 
Rīgas Centrālcietums pēdējā laikā sāk ieņemt pastāvīgu vietu dažādu krimināla un puskrimināla rakstura notikumu hronikā, - pēc ziņām par kāda cietumnieka pašnāvību, kas notikusi, iespējams, Centrālcietuma darbinieku nolaidības dēļ, nu Pietiek saņēmis informāciju par vēl diviem pašnāvības mēģinājumiem, kuri varētu būt saistīti ar cietuma Drošības daļas darbinieku rīcību.
No vairākiem nesaistītiem avotiem Pietiek saņēmis ziņas, ka jau divas dienas pēc 22. jūlija vakarā notikušās Raivja L. pakāršanās beigt dzīvi pašnāvībā mēģinājuši vēl divi ieslodzītie, un viens no viņiem bijis 1982. gadā dzimušais Lauris J. Viņš un vēl viens cietumnieks bijuši ievietoti speciālajā kamerā - tā sauktajā "preshātā", kur abi pārgriezuši roku vēnas. Šī kamera izveidota, lai tajā izvietotu ieslodzītos, no kuriem nepieciešamā informācija tiek "izsista" ar citu cietumnieku palīdzību.
"Vēlos norādīt, ka Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas amatpersonas šādā veidā ir piespiedušas sniegt liecības vai citu informāciju ļoti daudziem ieslodzītajiem. Pati esmu strādājusi Rīgas Centrālcietumā, tādēļ zinu, ka šis nav ieslodzīto izdomājums vai atriebība cietuma administrācijai. Tā ir realitāte, kura liek nopietni aizdomāties par to, vai tiešām ieslodzījuma vietu administrācija var tik ilgu laiku veikt šādas prettiesiskas un krimināli sodāmas darbības un nesaņemt nekādu sodu," - šādu skaidrojumu Pietiek saņēma no kādas lasītājas.
Savukārt divi citi Pietiek avoti Rīgas Centrālcietumā nedēļas nogalē telefoniski apliecināja, ka patiešām cietumā esot šāda kamera, izmantotie "motivēšanas" līdzekļi neesot nekas neparasts šajā ieslodzījuma vietā, un pašnāvības mēģinājumi "motivēto" vidū esot pietiekami bieži - tāpat kā gūti nopietni miesas bojājumi.
Pietiek lasītāja norādījusi, ka arī saistībā ar Pietiek jau vairākkārt aprakstīto Raivja L. pašnāvību esot saskatāms konflikts ar cietuma Drošības daļu: "Pieļauju, ka arī ieslodzītais Raivis L. pakārās tieši dēļ Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas amatpersonu darbībām, jo arī Raivim L. tika izteikti draudi par ievietošanu "izsitēju" kamerā, ja nesadarbosies ar Drošības daļu. Raivim L. pastāvēja konflikts ar Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieku Rihardu Bunku, kā rezultātā uzvarēja visuvarenā Rīgas Centrālcietuma Drošības daļa."
Pietiek avoti ir apliecinājuši, ka vēstulē pieminētais cietuma Drošības daļas priekšnieks Bunka tiešām izmantojot "preshātu" kā argumentu, ja no kāda ietiepīga ieslodzītā nav iespējams saņemt nepieciešamo informāciju.
"Lūdzu Jūs nekavējoties rīkoties un nepieļaut kārtējās pašnāvības Rīgas Centrālcietumā. Tuvākajā laikā arī ieslodzītais Lauris J. izdarīs pašnāvību, jo viņš neredz citu iespēju kā pretoties Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas amatpersonu vardarbīgajam spiedienam. Tādēļ, lūdzu Jūs veikt nopietnu norādīto faktu pārbaudi," raksta Pietiek lasītāja.
Pietiek jau ir nosūtījis oficiālu pieprasījumu Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadībai.
Seko mums 
Priekšsvētku nedēļas politisko diskusiju topā bija nonācis arī jautājums par SIF – Sabiedrības integrācijas fonda lietderību vai pat likvidēšanu. Nu, nelikvidēja – ierosināja veikt funkciju auditu.
Izrādās, ir likums „Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām”.
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
