Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad decembrī milzīgu skandālu izraisīja Latvijas Televīzijas (LTV) veiktā partiju reitingu manipulēšana ar to slēpšanu, lai neparādītu, ka “Jaunajai Vienotībai” atbalsts strauji nokrities, LTV nolēmusi laboties un atjaunot uzticību savām partiju reitingu ziņām, izdarot… atkal to pašu, tikai šoreiz datus samudžinot vairākās kombinācijās vienlaikus, lai grūtāk pieķert.

Svētdienas vakarā publicētie SKDS aptaujas rezultāti, kur aptaujāti 1505 pilsoņi par viņu izvēli Eiropas Parlamenta vēlēšanās, atkal ir speciāli publicēti tādā veidā, lai mākslīgi izceltu “Jauno Vienotību”, bet samazinātu vairāku latvisko opozīcijas partiju skaitļus. Izskatās, ka manipulācijas tikušas veiktas steigā, nesakārtojot izdomājumus tā, lai tie sakristu savā starpā, un tas ļauj vērīgiem skatītājiem identificēt vairākas mahinācijas.

Pirmkārt, apļveida grafikā, kurš ievietots LTV1 sižetā, bet ne LSM rakstā, vēlētāju apņēmība nobalsot raksturota šādi: 39,9% noteikti piedalīšoties balsošanā, 28,8% – drīzāk jā, 12,7% – drīzāk nepiedalīsies, 13,1% noteikti nebalsos, bet 5,6% respondentu vēl nebija izlēmuši, iet uz iecirkni vai nē.

Problēma ir tajā, ka visi šie skaitļi kopā dod nevis 100% respondentu, bet gan 100,10%! Tas atsauc atmiņā pseidoreferendumu pirms 10 gadiem Krimā, kur Sevastopoles pilsētas teritorijā esot “nobalsojuši 123% no visiem balsstiesīgajiem”.

Otrkārt, ir publicēti visu startējošo sarakstu reitingi pirms un pēc korekcijas, izslēdzot nebalsojošos vai neizlēmušos vēlētājus, kuri tātad vēlēšanu iznākumu neietekmētu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.

No iepriekšminētās LTV apļveida diagrammas izriet, ka vēlēšanās vai nu stingri nolēmuši, vai drīzāk, ka plāno balsot 39,9% + 28,8% = 68,7% no respondentiem. Taču, saskaitot kopā visu 16 sarakstu iegūtos procentus (pirms visādām korekcijām), sākot no “Jaunās Vienotības” 10,2% un beidzot ar “Tautas Varas Spēka” pusprocentu, iegūstam tikai 68,0 procentus ar izlēmušajiem (no visu aptaujāto kopskaita), nevis 68,7%, kā izrietēja no apļveida diagrammā minētajiem skaitļie!

Treškārt – kā zināms, tad skaitītas tiek tikai tās balsis, kas tiek reāli nodotas, pie kam tikai derīgās aploksnēs, bet mandāti tiek dalīti to sarakstu starpā, kuri pārvarējuši 5% barjeru. Tātad prognozes izteikšanai var aprēķinam izmantot to 68% respondentu atbildes, kas noteikti vai drīzāk izmantos iespēju nobalsot, bet nevajag izmantot tās atbildes, kur cilvēki teikuši – mēs nebalsosim vai neesam izlēmuši, jo šo abu grupu balsis vēlēšanu iznākumu neietekmēs.

Līdz ar to katra saraksta rezultāts jāpārrēķina pēc metodes “katra saraksta pašreizējais rezultāts] / 68 * 100”, lai atrēķinātu nost nebalsojošo (vai pagaidām neizlēmušo) balsis, ekstrapolējot reitingu uz iespējamo rezultātu, ja vēlēšanas notiktu jau tagad.

Tādā veidā no “Jaunās Vienotības” uzrādītajiem 10,2% var izveidoties 15% reitings, no Nacionālās apvienības 10% rastos 14,7%, no “Saskaņas” 6,3% izrietētu 9,3% rezultāts, no “Latvijas Attīstībai” 5,8% rastos astoņarpus procenti, no “Progresīvo” 5,4% iznākums varētu būt 7,9%, “Stabilitātei!” redzamie 4,7% dotu 6,9%, bet patlaban vienādais Apvienotā saraksta un “Latvija pirmajā vietā” reitings ar 4,3% finišā varētu rezultēties 6,3 procentos, “zaļzemnieku” četri procenti varētu kļūt par 5,9%, un pat JKP 3,5% varētu novest pie 5,2%, tāpat iekļūšanai tuvu būtu arī “Suverēnā vara”, kuras 3,2% varētu dot 4,7% reitingu. Pārējie saraksti no 5% barjeras atpaliek kā pirms, tā pēc šāda veida aprēķinu veikšanas.

Taču LTV pamanās “Jaunās Vienotības” 10,2% reitingu ekstrapolēt par 17,9% prognozi, kas vairāk nekā par trim procentiem pārsniedz aritmētisko aprēķinu – tāds deva tikai 15% prognozi.

Kāpēc tādas mahinācijas vajadzīgas, var izdarīt secinājumu no pagaidām otrās vietas ieguvējas reitinga. Nacionālās apvienības 10% atbalsts aptaujā atpalika no “Jaunās Vienotības” par nieka tiesu, par 0,2%. Atrēķinot nebalsojošos un neizlēmušos, tas veidotu 14,7% reitingu, tātad min uz papēžiem “Jaunās Vienotības” piecpadsmit procentiem. Lai to noslēptu, LTV mākslīgi palielinājusi arī NA reitingu, taču tikai nedaudz – uz 16,5%, lai izskatītos, ka “Jaunā Vienotība” ir priekšā NA ar lielāku atrāvienu, tomēr arī NA lai nebūtu iemesls sūdzēties par lielām mahinācijām.

Tālāk aprēķini veikti tikpat “pamatoti”, dažiem sarakstiem prognozi pēc pārrēķina paaugstinot, citiem – pazeminot, bet nevienā vietā nesniedzot pamatojumu, kāpēc tā. Ļoti interesants ir elements ar pilnīgi vienādajiem Apvienotā saraksta un “Latvija pirmajā vietā” 4,3% reitingiem. Pēc pārrēķina, ja to izdara ikviens cits, tie kļūst par 6,3%, taču LTV interpretācijā Apvienotajam sarakstam tas nozīmējot 7,4%, bet “šleseristiem” – tikai 6,6% atbalstu.

Tikpat interesanti ir pārrēķini trim nākamajiem sarakstiem. ZZS gadījumā viņu četriem procentiem būtu jākļūst par 5,9%, bet JKP trīsarpus procentiem – par 5,2% pēc pārrēķina. LTV interpretācijā šīs partijas it kā esot stabili zem 5% barjeras, taču netiek sniegts pamatojums, kāpēc tā. “Suverēnās varas” 3,2%, kas varētu veidot ap 4,7% no balsojuma rezultāta, tiek pieminēts tikai garāmejot.

Ceturtkārt, ir pazīmes, kas parāda – nav izslēgts, ka manipulācijas tikušas veiktas no otra gala: vispirms “uzzīmējot vēlamo ciparu” un tad cenšoties veikt manipulācijas ar datiem, lai pie tā nonāktu. Tādā veidā varētu saprast situāciju, kurā “Latvijas Attīstībai” sarakstam ar tā lokomotīvi – LU profesoru, autoru un pašreizējo eirodeputātu Ivaru Ījabu priekšgalā – vienā grafikā “Saskaņa” prognozējamā veidā zaudē, bet otrā tomēr Nila Ušakova vadītais saraksts kaut kādā neizskaidrojamā veidā izrādās priekšā.

Piektkārt, LSM rakstā priekšpēdējais teikums skan šādi: “Aptaujā 17,2% bilda, ka nepiedalīsies vēlēšanās, bet 20,2% bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.”  Šie skaitļi vispār nav nekādā saistībā ne ar ko citu, kas redzams pārējos datos. Ja apļveida diagrammā redzams – 13,1% pilnīgi noteikti nepiedalīsies, bet uz iecirkni drīzāk neies 12,7%, tad šādi nebalsotāji summā dotu 25,8% no vēlētājiem, nevis 17,2%. Bet tādu balsstiesīgo, kam grūti pagaidām vēl atbildēt uz šo jautājumu, ir tikai 5,6% (kā minēts sākumā), nevis 20,2%! Pie šiem meliem nevar vainot, piemēram, pat ne teorētisku pārrakstīšanās kļūdu – visā pārējā sižetā vai rakstā nekur nefigurē skaitļi 17,2 un 20,2%, tātad tie nevar būt nevietā pārkopējušies vai palikuši neizdzēsti rediģēšanas gaitā.

Visi šie apsvērumi rāda: LTV atkal ir fabricējusi grafikus un diagrammas, lai veiktu mahinācijas ar socioloģiskās aptaujas datiem par labu “Jaunajai Vienotībai”, bet varbūt arī “Saskaņai”, savukārt darījusi to uz ZZS, LPV, JKP un savā ziņā arī uz “Suverēnās varas” rēķina.

Novērtē šo rakstu:

118
10

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi