Atkal jauni fakti liecina par datu noplūdi no „Luminor bankas” tās „speciālajam VIP klientam” Fiļam
PIETIEK23.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Luminor darbā ar klientu informācijas apstrādi un uzturēšanu ievēro augstākos standartus un nodrošina pilnīgu konfidencialitāti,” – tas ir viss, ko Luminor banka ir gatava pavēstīt sakarā ar Latvijas līdz šim bagātākā cilvēka, likvidējamās ABLV bankas līdzīpašnieka Oļega Fiļa bijušās dzīvesbiedres iesniegumu policijai, kas cita starpā atklāj, ka augsti stāvoša bankas amatpersona savam „speciālajam VIP klientam” sniegusi ziņas par Fiļa bijušās sievas veiktu pārskaitījumu no sava (un nevis vīra) konta. Tikmēr ziņas par datu noplūdi „speciālajam VIP klientam” kļūst aizvien pārliecinošākas.
Kā Pietiek jau aprakstījis, Fiļa bijušās sievas Santas Zāmueles iesniegumā policijai aprakstīts: „2018.gada 4.aprīlī Oļegs Fiļs nosūtīja ziņu, ka – viņam (tas ir, Oļegam Fiļam) tikko zvanījusi Luminor bankas augsti stāvoša amatpersona par maniem naudas darījumiem un arī tālāko naudas kustību (2018.gada 4.aprīlī).
Tieši 2018.gada 4.aprīlī no sava konta AS Luminor Banka veicu naudas dāvinājumu savam tēvam. Man nav saprotams kādā veidā Oļegam Fiļam kļuva zināma šī informācija. Uzskatu, ka šāda prettiesiska informācijas iegūšana un savas ietekmes izrādīšana tieši veikta, lai kontrolētu mani gan materiāli, gan emocionāli.”
Šīs informācijas patiesīgumu iesniegumā policijai ir apliecinājis arī Zāmueles tēvs. „2018.gada 4.aprīlī Oļegs Fiļs bija nosūtījis ziņu, ka - viņam (tas ir, Oļegam Fiļam) tikko zvanījusi Luminor bankas augsti stāvoša amatpersona par Santas naudas darījumiem un arī tālāko naudas kustību (2018.gada 4.aprīlī),” iesniegumā raksta Andrejs Zāmuelis, norādot, ka tieši šajā datumā meita no sava konta AS Luminor banka veikusi pārskaitījumu uz viņa kontu.
„AS Luminor banka (un tās darbinieki) nedrīkst sniegt nevienai trešajai personai ziņas par savu klientu, tostarp - ziņas par Santas vai manu kontu, tajā esošajiem naudas līdzekļiem, Santas rīcību ar tiem, kā arī informāciju par personām, kuras saņem šos naudas līdzekļus. Man nav saprotams kādā veidā Oļegam Fiļam kļuva zināma šī informācija.”
Tikmēr Pietiek kļuvis zināms, ka Valsts policijas rīcībā nonākusi vēl virkne faktu, kas liecina, ka datu noplūde no Luminor bankas „speciālajam VIP klientam”, visticamākais, tiešām notikusi.
Izrādās, bijušais baņķieris šā gada 4. aprīlī no sava tālruņa numura arī bijušās dzīvesbiedres uzņēmuma SIA Signature Wines darbiniecei - pārdošanas direktorei nosūtījis ziņu, ka viņam tikko zvanījusi augsti stāvoša Luminor bankas amatpersona par bijušās dzīvesbiedres naudas darījumiem un arī tālāko naudas kustību.
Šis fakts apliecina, ka Fiļam tiešām ir sniegti dati par viņa bijušās dzīvesbiedres personisko kontu, naudas darījumiem, tajā esošajiem naudas līdzekļiem un informācija par personām, kuras saņēmušas šos naudas līdzekļus.
Tāpat Valsts policijas rīcībā nonākusi arī Fiļa bankai sūtītu dokumentu aploksne, kur kā sūtītāja ir norādīta viņa bijusī dzīvesbiedre, - nav gan skaidrs, kādu iemeslu dēļ nu jau bijušais baņķieris veicis šādu darbību.
Neraugoties uz kādu personu iepriekšēju oficiālu saistību, klientu datu pretlikumīga atklāšana citām personām ir uzskatāma par ļoti smagu kredītiestādes darbību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu. Kādu iemeslu dēļ Luminor bankas amatpersona izšķīrusies par šādu rīcību, - pati banka nekādus komentārus par to sniegt nevēlas.
Tikmēr Luminor bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sociālajā tīklā Twitter ir atzinis: „Nevaru ne apstiprināt, ne noliegt Pietiek.com rakstīto. Ja bankas darbinieks tiešām ir izpaudis klientu datus, viņš ne tikai zaudē darbu, bet arī atbild saskaņā ar likumu. Tas ir ļoti nopietns pārkāpums.”
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
