Iesaki rakstu: 
Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot nolemts līdz galam, tikai tāda iespēja tiekot apspriesta.
Esmu tam gājusi cauri. Tikko sāk apspriest tādas iespējas, vecāki jau laikus sāk ņemt bērnus ārā, nelaist uz pirmajām klasēm – lai bērniem nav liekas traumas. Tad sāk apvienot klases, un tas ir ceļš uz nekurieni. Vēl kāds laiciņš, un skola jau ir nelaiķe.
Mēs tagad esam ļoti gudri. Smalki mākam izrēķināt, kas ir materiāli izdevīgi un kas ne. Mūsu senči gan bija stulbi, kad neliels pagasts meta kopā naudu, materiālus un savu brīvo laiku, lai saviem bērniem uzceltu tiem laikiem lielu, skaistu un modernu skolu. Viņi, nabadziņi, nemācēja sarēķināt, ka tāds pasākums, paredzēts kādiem 60 pēc- un pēcpēcnācējiem, nebūs izdevīgs un nekad neatmaksāsies.
Tagad mēs mākam rēķināt. Un mākam lietot pareizos vārdus, piemēram, skolu likvidēšanu nosaukt par skolu tīkla sakārtošanu. Tātad esam gudri. Tikai diemžēl vēl nemākam izdomāt citus ceļus, piemēram, ka vajadzētu kaut kā citādi izglītot skolotājus, lai viņi drīkstētu mācīt dažādus priekšmetus (pamatskolas līmenis taču, nav jau institūts) un būtu iespēja mazās skolas saglabāt.
Vai mūsu pēcteči būs par mums gudrāki? Varbūt. Ja vien mācēs lasīt.
Var būt arī ļaunāk. Ko darītu, ja nebūtu vairs sabiedrības, uz ko paļauties? Cerēsim, ka tāda apokalipse nepienāks. Reku izdzīvošanas rokasgrāmata: https://maraozola.lv/products/ala-cietoksnis-2/
Seko mums 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
