Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kultūras ministrija vēlas precizēt informāciju saistībā ar kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes komandējuma uz Austrāliju organizatorisko pusi. Ja vien valdības nodoms stiprināt latvietību visā pasaulē ir ilgtermiņa prioritāte un nepaliek tikai „uz papīra”, tad saikne ar tautiešiem ir un būs jāstiprina, arī dodoties tālās un garākās vizītēs.

Komandējums tika plānots atbilstoši valdības un ministrijas prioritātēm, pamatojoties uz Austrālijas latviešu diasporas uzaicinājumu uz diviem pēc kārtas notiekošiem pasākumiem – Austrālijas latviešu 54.Kultūras dienām (26. - 31.12.) un 3x3 saietu (2.01 – 8.01.) Adelaidē. Ministre uz Austrāliju devās 23.decembrī, bet atpakaļ atgriezās 5.janvārī.

Ņemot vērā to, ka ceļš uz Austrāliju un atpakaļ vien aizņem aptuveni 4 dienas, plānot īsāku komandējumu ir neefektīvi un nelietderīgi. Austrālijas Kultūras dienas reizi divos gados vienmēr notiek laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, kad Austrālijā ir vasaras vidus, tieši tāpat kā lielie Dziesmu un deju svētki arī Latvijā notiek vasaras vidū.

Attiecībā uz ministres dzīvesbiedra Anta Grendes lomu vizītes laikā ministrija vēlas norādīt un apliecināt, ka viņš uz Austrāliju devās kā privātpersona, līdz ar to ministrija nekādus izdevumus par šo personu nesedza.

Plānojot ministres komandējumu, viesnīcu izvēle notiek saskaņā ar darba plānu, un ministrija ir pilnībā ievērojusi viesnīcas maksas normu, nepārsniedzot atļautos griestus. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, vidējā cena par uzturēšanos viesnīcā bijusi 113 lati, kas ir ievērojami mazāka par noteikumos atļautajiem griestiem – 300 Austrālijas dolāriem jeb 170 latiem par diennakti.

Tā kā Austrālijā (un tā ir arī ASV) ir tāda viesnīcu politika, ka tiek maksāts par numuriņu, nevis cilvēku skaitu, nav nekāda pamata izskanējušajam, ka ministres vīrs varētu būt viesnīcā uzturējies par valsts līdzekļiem. Organizatoru piedāvātajās viesnīcās vienvietīgu numuru vispār nav. Tas nozīmē, ka cena nemainās no tā, vai numuriņu rezervē vienai vai divām personām.

Kritiku neiztur arī pārmetumi par aviobiļešu izmaksām. Lidmašīnas biļetes (Rīga-Frankfurte-Sidneja-Adelaide-Dubaija-Minhene-Rīga) izmaksāja 2205 latus, kas bija iespējami zemākā cena rezervētam lidojumam pirmssvētku laikā. Ministrijas lidojumam izvēlētie datumi bija tābrīža iespējami izdevīgākais piedāvājums (cena ar nelielu laika nobīdi bija augstāka). Ziemassvētku un Jaungada laikā biļešu cenas tradicionāli ir augstākas nekā ikdienā. Ministre nedevās komandējumā brīvi izvēlētā laikā, bet gan uz konkrētiem, jau minētiem pasākumiem, kuru norises laiks nav pārceļams ministres ērtību dēļ.

Ministrija kategoriski noraida pārmetumus par ministres dzīvesbiedra dalību komandējumā, jo tas nav pretrunā ar pieņemtajām normām un etiķeti. Ģimenes locekļu došanās komandējumā par privātajiem līdzekļiem ir starptautiski pieņemta prakse un ir tikusi un tiek praktizēta arī Latvijā. Tā kā ministres vizītes mērķis bija tikšanās ar tautiešiem ārzemēs, dzīvesbiedra kā pavadošas personas dalība vizītē atbilst protokolam un etiķetei, kā arī nodrošina nepieciešamo praktisko atbalstu.

Vienlaikus ministrija atgādina, ka, pildot valdības uzdoto un veicinot Dziesmu un deju svētku procesu un latviešu integrāciju, ministre savas darbības laikā ir bijusi vizītēs reģionos, tostarp visvairāk tieši Latgalē, kur notiek aktīva darbība par reģiona identitātes saglabāšanu – Balvos, Daugavpilī, Preiļos, Rēzeknē un citās Latgales pilsētās un pašvaldībās.

Kultūras ministres vizīte pie tautiešiem Austrālijā – valdības prioritāšu īstenošana un atspoguļojums

Piedaloties divu Austrālijas latviešu rīkotajos nozīmīgākajos pasākumos – Kultūras dienās un 3x3 saietā – kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende vienlaikus pildījusi trīs valdības Kultūras ministrijai (KM) uzdotās prioritātes – saikņu uzturēšanu ar latviešu diasporu, diasporas latviešu iesaisti Dziesmu un deju svētku procesā, kā arī radošo industriju lomas palielināšanu Latvijas eksportā.

Komandējuma mērķis – stiprināt saiknes ar diasporas latviešiem, aktualizēt Austrālijas latviešu ieguldījumu nacionālās identitātes saglabāšanā un stiprināšanā, sniegt informāciju par svarīgākajām aktualitātēm kultūras jomā Latvijā, īpaši vasarā gaidāmajiem Dziesmu un diasporas latviešu dalību tajos.

Diasporas jautājumi – svarīga Kultūras ministrijas prioritāte

Kopš integrācijas jautājumus no Tieslietu ministrijas ir pārņēmusi Kultūras ministrija (2011.gada 1.janvāra), ministres tiešajos pienākumos ietilpst arī saikņu uzturēšana ar Latvijas diasporu. Lai arī uzaicinājumi ar lūgumu apmeklēt dažādus latviešu diasporas pasākumus tiek saņemti bieži, saspringtā darba grafika dēļ ministre visos no tiem nevar piedalīties. Ž.Jaunzeme-Grende ir pirmā ministre no Latvijas, kura piedalījās Austrālijas latviešu Kultūras dienās, kuras kopš 1951.gada reizi divos gados notiek Ziemassvētkos un ir viens no nozīmīgākajiem latviešu diasporu vienojošiem pasākumiem Austrālijā.

Austrālija ar aptuveni 20 000 latviešu ir viena no lielākajām latviešu diasporām pasaulē un liela - aptuveni ceturtā daļa no tiem ir Latvijas pilsoņu. Tas nozīmē šīs diasporas īpaši ciešu sasaisti ar Latviju un interesi par aktuālākajiem notikumiem, īpaši topošajiem grozījumiem Pilsonības likumā attiecībā uz dubultpilsonības jautājuma risināšanu, kas noteikta arī kā viena no valdošās koalīcijas prioritātēm.  

Pašreizējie Pilsonības likuma grozījumi (kuri Saeimai šīgada sākumā jāpieņem 3.lasījumā) paredz, ka trimdas latvieši un viņu pēcnācēji var iegūt Latvijas pilsonību, saglabājot izcelsmes valsts pilsonību, proti, iegūstot dubultpilsonību. Latvijai ir jādara viss, lai tiktu saglabāta ne tikai ārvalstīs dzīvojošo latviešu latviskā identitāte, bet arī viņu valstiskā piederība, nostiprinot to ar LR pilsonību.

Īpaša uzmanība diasporas dalībai Dziesmu un deju svētkos

Attiecībā uz valdības KM uzdoto Dziesmu un deju svētku kontekstā, šī gada laikā ir jābūt izstrādātai Dziesmu un deju svētku procesa koncepcijai, kuras norisē ministre aicināja iesaistīties arī Austrālijā dzīvojošās latviešu diasporas pārstāvjus. Pēc 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem rudenī plānota plaša konference ar mērķi izvērtēt svētku norisi no dažādiem aspektiem un iesniegt priekšlikumus nākamajiem svētkiem, kuri notiks Latvijas 100.dzimšanas dienas gadā. Gatavošanās Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem nepieciešama savlaicīgi, iesaistot visu latviešu diasporu atbildīgos pārstāvjus.

Ministre arī aicināja tautiešus apmeklēt Dziesmu un deju svētku laikā plānoto, Pasaules Brīvo latviešu apvienības un LTRK organizēto Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forumu. Pēc Ž. Jaunzemes-Grendes iniciatīvas tajā tiks iekļauta atsevišķa radošajām industrijām veltīta sadaļa. Iecerēts, ka foruma laikā tiks prezentēti Latvijas un diasporas latviešu veiksmīgākie radošo industriju piemēri, lai uzsvērtu kultūras pieaugošo lomu valsts ekonomiskajā attīstībā. Radošās industrijas ir strauji augošs sektors visā pasaulē un tajā labi sasniegumi ir arī daudziem latviešu izcelsmes uzņēmējiem.

Ministre informēja Austrālijas latviešus par uzsākto procesu Kultūras kanona atvēršanai un pilnveidošanai, kurā nozīmīga loma varētu tikt ierādīta arī ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem, kuri guvuši ievērojamus sasniegumus radošajā jomā (piemēram, arhitektūrā un dizainā), bet par kuru sasniegumiem Latvijā ir maz zināms.

Runā par tautiešiem nepieciešamo atbalstu

Ministre ar diasporas latviešiem pārrunāja, kā Latvija varētu iesaistīties un palīdzēt nākamo, 2014.gadā plānoto Austrālijas latviešu Kultūras dienu norisei Sidnejā. Ārzemju latviešiem ir ļoti ierobežota pieejamība Latvijas profesionālajai mākslai, niecīgā skaitā notiek Latvijas teātru un koncertorganizāciju viesizrādes ārpus Latvijas. Trūkst informācijas par kultūras dzīves norisēm ārpus Latvijas un īpaši veidotu mācību un izglītojošo materiālu par latviešu kultūru un tradīcijām diasporas jaunajai paaudzei, kurai ir niecīgas iespējas tikties ar vienaudžiem Latvijā un klātienē izzināt latvisko kultūrtelpu. Pašreizējā situācijā trūkst arī padziļinātu pētījumu, lai saprastu ārzemju latviešu vajadzības, vēlmi un iespējas saglabāt piederību latviskajai kultūrtelpai.

Tautieši norādīja, ka būtu nepieciešams izveidot vienas pieturas aģentūru, kas izpaustos tādējādi, ka Austrālijas latvieši varētu epastā iesūtīt jebkādus sev interesējošus jautājumus un operatīvi uz tiem saņemt atbildes.

2013. gada vasarā plānots konferences „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai” turpinājums, kam Kultūras ministrija jau paredzējusi finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem – 3000 latu. Turpinot pagājušās vasaras diasporas konferencē, kurā piedalījās 60 pārstāvji no dažādām latviešu diasporas valstīm, iesākto darbu, KM tika organizētas vairākas tematisko grupu (izglītības, jaunatnes sadarbības, kultūras, novadnieku, ārpusskolas izglītības) tikšanās nodrošinot pēctecību konferencē izstrādātajiem sadarbības priekšlikumiem, kuru īstenošana turpinās dažādu iesaistīto ministriju (ĀM, IZM, EM) pasākumu ietvaros. Lai saikne nepārtrūktu, 2013.gadā paredzēta nākamā konference „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai”, kuras sagatavošanas darbi jau ir uzsākti. Ministre aicināja tautiešus aktīvi iesaistīties šajā pasākumā un izteikt viedokli, kas un kādā veidā būtu uzlabojams pilnvērtīgā komunikācijā ar Latviju.

Informē par iespējām saņemt finansējumu radošajām industrijām

Attiecībā uz radošajām industrijām valdības izvirzītais uzdevums ir sasniegt 2% no Latvijas kopējā eksporta. Tieši diasporas latvieši ir tie, caur kuriem visveiksmīgāk var uzsākt komunikāciju un iegūtu kontaktus sadarbības sākšanai. Šogad Valsts Kultūrkapitāla fondā pirmoreiz iedalīti līdzekļi radošo industriju eksporta attīstībai - konkrēti 20 000 latu dizaina un arhitektūras eksporta veicināšanai. Ministre tikās ar vairākiem arhitektūras un dizaina pārstāvjiem, kuri būtu gatavi piedalīties Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā un dalīties ar savām zināšanām un kontaktiem.

Attiecībā uz iespējām Austrālijas latviešiem 2013.gadā piesaistīt ES fondu finansējumu – jau šobrīd, līdz ar ministres atgriešanos no komandējuma, ministrija ir saņēmusi pirmos jautājumus no tautiešiem par turpmākajiem soļiem, lai pretendētu uz šo finansējumu. KM administrētais ES programmas konkurss „Sadarbības projekti ar trešajām valstīm" iedibināts, lai atbalstītu starptautiskas dimensijas sadarbības projektus, kas vērsti uz kultūras vērtību apmaiņu starp ES dalībvalstīm un valstīm ārpus ES. Piesaistāmā finansējuma apjoms vienam projektam ir 50 000 – 200 000 eiro, un tas ļauj īstenot starptautiskus kultūras festivālus, ceļojošas izstādes, koncertus, mākslinieku mobilitātes u.c. projektus.

Veicina informācijas apmaiņu un sadarbību

Austrālijas vizītes laikā ministre piedalījās visos Austrālijas latviešu 54. Kultūras dienu pasākumos (2012.gada 26. – 31.decembris) – pasākuma atklāšanas dievkalpojumā, Kultūras dienu atklāšanas koncertā, kurā teica uzrunu; pieņemšanā Adelaides Latviešu namā „Tālava” un tai sekojošā atklāšanas ballē; Daugavas Vanagu Austrālijas valdes rīkotajās brokastīs; mākslas un foto izstādes „Austrālijas un Latvijas daba” atklāšanā; ģimeņu svētkos un tirdziņā Annesley koledžā; sarīkojumā „Lai dzied ģimenes!”, kurā piedalījās Austrālijas latviešu dziedošās ģimenes no Melburnas, Adelaides, Sidnejas; Sidnejas latviešu teātra izrādē „Pēc kaut kā cēla, nezināma”; radošās apvienības „Mūza” koncertā; tautas deju uzvedumā „Nāk rudentiņis”; Austrālijas latviešu sporta darbinieku kongresā; Trio „Šmite, Kārkle, Cinkuss” koncertā; Austrālijas latviešu skolotāju konferencē ALB namā (tika pārrunāta latviešu valodas apmācības iespējas, tehnoloģiju izmantošana valodas apmācībā, pieredzes apmaiņa starp visām latviešu skolām pasaulē); Kopkoru koncertā, kurā piedalījās Austrālijas latviešu sieviešu, vīru un jauktie kori; sadziedāšanās vakarā; Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu federācijas delegātu sanāksmē; Kultūras dienu noslēguma pasākumā.

Pasaules latviešu ģimeņu saietā 3x3 (notika no 2013.gada 2. – 8.janvārim, ministre piedalījās 2.un 3.janvārī), kas ir viena no nozīmīgākajām kustībām, kura akcentē ģimenes lomu triju paaudžu – bērnu, vecāku un vecvecāku – griezumā, pulcējot latviešu ģimenes neatkarīgi no to dzīvesvietas pasaulē. Ministre uzrunā aicināja bērnus runāt latviski, cenšoties iedvesmot un pārliecināt, ka tieši no bērniem un jauniešiem būs atkarīgs, vai, mēs, latvieši, pastāvēsim vēl nākamajās paaudzēs.

3x3 saietu nozīme latvisko ģimeņu pulcēšanā un stiprināšanā ir sevi pierādījusi jau vairāku desmitu gadu garumā, un, Latvijai apzinoties un uzsverot savas latviskās identitātes priekšrocības pasaules kontekstā, būs arvien nozīmīgāka arī nākotnē.

Ministre tikās arī ar Adelaides pašvaldības vadību, lai pārrunātu atbalsta iespējas turpmāko Kultūras dienu rīkošanai, kā arī latviešu skolai, kas tiek sniegta jau šobrīd.

Komandējuma mērķis tādējādi izpildīts un sasniegts pilnībā.

Kā turpmākie soļi pēc vizītes plānotas šādas aktivitātes:

1. Operatīva informācijas sniegšana saistībā ar Dziesmu un deju svētkiem (atbildīgais – KM pārraudzībā esošais Latvijas Nacionālais kultūras centrs (līdz šā gada beigām KNMC));

2. Iesaistīt nākamo Dziesmu un deju svētku, kuri notiks Latvijas simtgadē 2018.gadā,  rīkošanā un repertuāra veidošanā visu ārpus Latvijas esošo diasporu.

3. Oficiāli uzaicināt Austrālijas latviešus – radošo industriju pārstāvjus arhitektūrā un dizainā un citos piedalīties Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forumā (atbildīgais – KM speciālisti).

4. Saeimas deputātu uzdevumā KM sākusi darbu pie Kultūras kanona paplašināšanas. Aicināt diasporas pārstāvjus no visas pasaules iesaistīties šajā procesā (atbildīgais – KM speciālisti).

5. Turpmāka sadarbība un informācijas sniegšana Austrālijas latviešiem saistībā ar KM administrēto  ES programmas konkursu „Sadarbības projekti ar trešajām valstīm" (atbildīgais – KM speciālisti).

6. Turpmākie soļi, lai veidotu vienas pieturas aģentūru diasporas latviešiem visā pasaulē. Atbildīgais – KM sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, kuras arī ir atbildīgas par integrācijas projektiem.

7. Regulāri sadarboties ar latviešu lielākajām organizācijām – PBLA, ELA un PBLA reģionālajām pārstāvniecībām. Jau šobrīd KM uzsākusi produktīvu sadarbību ar šīm organizācijām vasarā gaidāmo Dziesmu un deju svētku dalībnieku un viesu kontekstā.

Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes komandējuma programma Adelaidē, Austrālijā, 2012.gada 23.decembris – 2013.gada 5.janvāris

Svētdiena, 23.decembris

09:30 izlidošana no Rīgas uz Frankfurti

(lidojuma reisa nr.: BT 243)

10:45 ielidošana Frankfurtes lidostā

22:15 izlidošana no Frankfurtes uz Sidneju

(lidojuma reisa nr.: BA 7306)

06:40 ielidošana Sidnejas lidostā

Otrdiena, 25.decembris

08:20 izlidošana no Sidnejas uz Adelaidi

(lidojuma reisa nr.: BA7433)

09:55 ielidošana Adelaides lidostā

Sagaida: Austrālijas latviešu 54.KD rīcības komitejas pārstāvis

Reģistrēšanās viesnīcā Grand Hotel Adelaide

Adrese: 55 Waymouth Street, CBD Adelaide, 5000 , Australia

Trešdiena, 26.decembris

14:00 dievkalpojums Sv. Pētera baznīcā

Adrese: 23 Rose terrace, Wayville

16:00 Atklāšanas koncerts

ministres uzruna

Gillingham zālē, Annesley koledžā

Adrese: 89 Greenhill Rd., Wayville

18:00 Pieņemšana

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

19:00 Atklāšanas pasākums

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

Ceturtdiena, 27.decembris

08:00 Daugavas Vanagu brokastis

sarunas par saiknes uzturēšanu ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem

Daugavas Vanagu namā

Adrese: 23 Clark Street, Wayville

09:00  Mākslas un foto izstādes atklāšana

Ukraiņu katoļu baznīcā

Adrese: 1A Devenport Terrace, Wayville

11:00 Ģimenes svētki un Tirdziņš

„Annesley” Koledžas dārzos

Adrese: 89 Greenhill Rd., Wayville

14:00  Sarīkojums „Lai dzied ģimenes”

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

18:00 Teātra izrāde „Pēc kaut kā cēla, nezināma”

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

Piektdiena, 28.decembris

13:00  Izrāde „Latviešu mūzikas pērles”, ansamblis „Mūza”

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

18:00 Tautas deju uzvedums „Nāk rudentiņis”

Skota (Scott) teātrī

Adelaides Universitātē

Adrese: Kintore Avenue, Adelaide

21:30 Tautas deju apkūlības

„Hyde Park” viesnīcā

Adrese: 187 King william Rd, Adelaide

Sestdien, 29.decembris

09:00  Austrālijas latviešu meistarsacīkstes

Vieta tiks paziņota!

12:30 Ilzes Švarcas referāts: „Latviešu rotu vēsture un to ornamentu simbolika”

ministres runa par radošajām industrijām un kultūras ekonomisko ietekmi

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

14:00  Austrālijas latviešu sporta darbinieku kongress

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

18:00 „Trio - Šmite, Kārkle, Cinkuss” koncerts

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

21:00  Saviesīgs vakars

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

Svētdiena, 30.decembris

09:00 Austrālijas latviešu meistarsacīkstes

Vieta tiks paziņota!

13:00 Skolotāju konference

diskusijas par bibliotēku un to saturu

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

17:00  Kopkora koncerts

ministres uzruna:

• par 2013.gada XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem;

• ekonomikas forumu Dziesmu un deju svētku laikā

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

20:00 Sadziedāšanās vakars

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

Pirmdiena, 31.decembris

09:00 LAAJ delegātu sanāksme

Adelaides Latviešu biedrības namā

Adrese: 34 – 36 Rose Terrace, Wayville

10:30 Tikšanās ar Austrālijas latviešiem

Adelaides Latviešu biedrības namā

Adrese: 34 – 36 Rose Terrace, Wayville

13:00 KKA saiets

Sarunas par:

• par 2013.gada XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem;

• ekonomikas forumu Dziesmu un deju svētku laikā

• Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas un kultūras programmas;

• Bibliotēka un to saturs;

• Rīga 2014 – Eiropas Savienības kultūras galvaspilsēta;

Adelaides Latviešu biedrības namā

Adrese: 34 – 36 Rose Terrace, Wayville

19:30 AL54KD Noslēguma pasākums

Nacionālā Vīna Centrā

Adrese: Hackney Rd., Adelaide

Otrdiena, 1.janvāris

Individuāla programma

Trešdiena, 2.janvāris

Dalība 3x3 nometnē

Sarunas par

• par 2013.gada XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem;

• saiknes uzturēšana ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem;

• Rīga 2014 – Eiropas Savienības kultūras galvaspilsēta;

Ceturtdiena, 3.janvāris

Tikšanās ar mecenātiem un Austrālijas latviešiem

Piektdiena, 4.janvāris

22:35 Izlidošana no Adelaides uz Dubaiju

(lidojuma reisa nr.: EK 441)

Sestdiena, 5.janvāris

05:15 Ielidošana Dubaijas lidostā

09:05 Izlidošana no Dubaijas uz Minheni

(lidojuma reisa nr.: EK 49)

12:40 Ielidošana Minhenē

Fotoattēlā - ministre ar vīru Austrālijā. Foto no taurikis.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...