Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kultūras ministrija vēlas precizēt informāciju saistībā ar kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes komandējuma uz Austrāliju organizatorisko pusi. Ja vien valdības nodoms stiprināt latvietību visā pasaulē ir ilgtermiņa prioritāte un nepaliek tikai „uz papīra”, tad saikne ar tautiešiem ir un būs jāstiprina, arī dodoties tālās un garākās vizītēs.

Komandējums tika plānots atbilstoši valdības un ministrijas prioritātēm, pamatojoties uz Austrālijas latviešu diasporas uzaicinājumu uz diviem pēc kārtas notiekošiem pasākumiem – Austrālijas latviešu 54.Kultūras dienām (26. - 31.12.) un 3x3 saietu (2.01 – 8.01.) Adelaidē. Ministre uz Austrāliju devās 23.decembrī, bet atpakaļ atgriezās 5.janvārī.

Ņemot vērā to, ka ceļš uz Austrāliju un atpakaļ vien aizņem aptuveni 4 dienas, plānot īsāku komandējumu ir neefektīvi un nelietderīgi. Austrālijas Kultūras dienas reizi divos gados vienmēr notiek laikā starp Ziemassvētkiem un Jauno gadu, kad Austrālijā ir vasaras vidus, tieši tāpat kā lielie Dziesmu un deju svētki arī Latvijā notiek vasaras vidū.

Attiecībā uz ministres dzīvesbiedra Anta Grendes lomu vizītes laikā ministrija vēlas norādīt un apliecināt, ka viņš uz Austrāliju devās kā privātpersona, līdz ar to ministrija nekādus izdevumus par šo personu nesedza.

Plānojot ministres komandējumu, viesnīcu izvēle notiek saskaņā ar darba plānu, un ministrija ir pilnībā ievērojusi viesnīcas maksas normu, nepārsniedzot atļautos griestus. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem nr.969 „Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi”, vidējā cena par uzturēšanos viesnīcā bijusi 113 lati, kas ir ievērojami mazāka par noteikumos atļautajiem griestiem – 300 Austrālijas dolāriem jeb 170 latiem par diennakti.

Tā kā Austrālijā (un tā ir arī ASV) ir tāda viesnīcu politika, ka tiek maksāts par numuriņu, nevis cilvēku skaitu, nav nekāda pamata izskanējušajam, ka ministres vīrs varētu būt viesnīcā uzturējies par valsts līdzekļiem. Organizatoru piedāvātajās viesnīcās vienvietīgu numuru vispār nav. Tas nozīmē, ka cena nemainās no tā, vai numuriņu rezervē vienai vai divām personām.

Kritiku neiztur arī pārmetumi par aviobiļešu izmaksām. Lidmašīnas biļetes (Rīga-Frankfurte-Sidneja-Adelaide-Dubaija-Minhene-Rīga) izmaksāja 2205 latus, kas bija iespējami zemākā cena rezervētam lidojumam pirmssvētku laikā. Ministrijas lidojumam izvēlētie datumi bija tābrīža iespējami izdevīgākais piedāvājums (cena ar nelielu laika nobīdi bija augstāka). Ziemassvētku un Jaungada laikā biļešu cenas tradicionāli ir augstākas nekā ikdienā. Ministre nedevās komandējumā brīvi izvēlētā laikā, bet gan uz konkrētiem, jau minētiem pasākumiem, kuru norises laiks nav pārceļams ministres ērtību dēļ.

Ministrija kategoriski noraida pārmetumus par ministres dzīvesbiedra dalību komandējumā, jo tas nav pretrunā ar pieņemtajām normām un etiķeti. Ģimenes locekļu došanās komandējumā par privātajiem līdzekļiem ir starptautiski pieņemta prakse un ir tikusi un tiek praktizēta arī Latvijā. Tā kā ministres vizītes mērķis bija tikšanās ar tautiešiem ārzemēs, dzīvesbiedra kā pavadošas personas dalība vizītē atbilst protokolam un etiķetei, kā arī nodrošina nepieciešamo praktisko atbalstu.

Vienlaikus ministrija atgādina, ka, pildot valdības uzdoto un veicinot Dziesmu un deju svētku procesu un latviešu integrāciju, ministre savas darbības laikā ir bijusi vizītēs reģionos, tostarp visvairāk tieši Latgalē, kur notiek aktīva darbība par reģiona identitātes saglabāšanu – Balvos, Daugavpilī, Preiļos, Rēzeknē un citās Latgales pilsētās un pašvaldībās.

Kultūras ministres vizīte pie tautiešiem Austrālijā – valdības prioritāšu īstenošana un atspoguļojums

Piedaloties divu Austrālijas latviešu rīkotajos nozīmīgākajos pasākumos – Kultūras dienās un 3x3 saietā – kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende vienlaikus pildījusi trīs valdības Kultūras ministrijai (KM) uzdotās prioritātes – saikņu uzturēšanu ar latviešu diasporu, diasporas latviešu iesaisti Dziesmu un deju svētku procesā, kā arī radošo industriju lomas palielināšanu Latvijas eksportā.

Komandējuma mērķis – stiprināt saiknes ar diasporas latviešiem, aktualizēt Austrālijas latviešu ieguldījumu nacionālās identitātes saglabāšanā un stiprināšanā, sniegt informāciju par svarīgākajām aktualitātēm kultūras jomā Latvijā, īpaši vasarā gaidāmajiem Dziesmu un diasporas latviešu dalību tajos.

Diasporas jautājumi – svarīga Kultūras ministrijas prioritāte

Kopš integrācijas jautājumus no Tieslietu ministrijas ir pārņēmusi Kultūras ministrija (2011.gada 1.janvāra), ministres tiešajos pienākumos ietilpst arī saikņu uzturēšana ar Latvijas diasporu. Lai arī uzaicinājumi ar lūgumu apmeklēt dažādus latviešu diasporas pasākumus tiek saņemti bieži, saspringtā darba grafika dēļ ministre visos no tiem nevar piedalīties. Ž.Jaunzeme-Grende ir pirmā ministre no Latvijas, kura piedalījās Austrālijas latviešu Kultūras dienās, kuras kopš 1951.gada reizi divos gados notiek Ziemassvētkos un ir viens no nozīmīgākajiem latviešu diasporu vienojošiem pasākumiem Austrālijā.

Austrālija ar aptuveni 20 000 latviešu ir viena no lielākajām latviešu diasporām pasaulē un liela - aptuveni ceturtā daļa no tiem ir Latvijas pilsoņu. Tas nozīmē šīs diasporas īpaši ciešu sasaisti ar Latviju un interesi par aktuālākajiem notikumiem, īpaši topošajiem grozījumiem Pilsonības likumā attiecībā uz dubultpilsonības jautājuma risināšanu, kas noteikta arī kā viena no valdošās koalīcijas prioritātēm.  

Pašreizējie Pilsonības likuma grozījumi (kuri Saeimai šīgada sākumā jāpieņem 3.lasījumā) paredz, ka trimdas latvieši un viņu pēcnācēji var iegūt Latvijas pilsonību, saglabājot izcelsmes valsts pilsonību, proti, iegūstot dubultpilsonību. Latvijai ir jādara viss, lai tiktu saglabāta ne tikai ārvalstīs dzīvojošo latviešu latviskā identitāte, bet arī viņu valstiskā piederība, nostiprinot to ar LR pilsonību.

Īpaša uzmanība diasporas dalībai Dziesmu un deju svētkos

Attiecībā uz valdības KM uzdoto Dziesmu un deju svētku kontekstā, šī gada laikā ir jābūt izstrādātai Dziesmu un deju svētku procesa koncepcijai, kuras norisē ministre aicināja iesaistīties arī Austrālijā dzīvojošās latviešu diasporas pārstāvjus. Pēc 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem rudenī plānota plaša konference ar mērķi izvērtēt svētku norisi no dažādiem aspektiem un iesniegt priekšlikumus nākamajiem svētkiem, kuri notiks Latvijas 100.dzimšanas dienas gadā. Gatavošanās Latvijas simtgades Dziesmu un deju svētkiem nepieciešama savlaicīgi, iesaistot visu latviešu diasporu atbildīgos pārstāvjus.

Ministre arī aicināja tautiešus apmeklēt Dziesmu un deju svētku laikā plānoto, Pasaules Brīvo latviešu apvienības un LTRK organizēto Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forumu. Pēc Ž. Jaunzemes-Grendes iniciatīvas tajā tiks iekļauta atsevišķa radošajām industrijām veltīta sadaļa. Iecerēts, ka foruma laikā tiks prezentēti Latvijas un diasporas latviešu veiksmīgākie radošo industriju piemēri, lai uzsvērtu kultūras pieaugošo lomu valsts ekonomiskajā attīstībā. Radošās industrijas ir strauji augošs sektors visā pasaulē un tajā labi sasniegumi ir arī daudziem latviešu izcelsmes uzņēmējiem.

Ministre informēja Austrālijas latviešus par uzsākto procesu Kultūras kanona atvēršanai un pilnveidošanai, kurā nozīmīga loma varētu tikt ierādīta arī ārvalstīs dzīvojošiem tautiešiem, kuri guvuši ievērojamus sasniegumus radošajā jomā (piemēram, arhitektūrā un dizainā), bet par kuru sasniegumiem Latvijā ir maz zināms.

Runā par tautiešiem nepieciešamo atbalstu

Ministre ar diasporas latviešiem pārrunāja, kā Latvija varētu iesaistīties un palīdzēt nākamo, 2014.gadā plānoto Austrālijas latviešu Kultūras dienu norisei Sidnejā. Ārzemju latviešiem ir ļoti ierobežota pieejamība Latvijas profesionālajai mākslai, niecīgā skaitā notiek Latvijas teātru un koncertorganizāciju viesizrādes ārpus Latvijas. Trūkst informācijas par kultūras dzīves norisēm ārpus Latvijas un īpaši veidotu mācību un izglītojošo materiālu par latviešu kultūru un tradīcijām diasporas jaunajai paaudzei, kurai ir niecīgas iespējas tikties ar vienaudžiem Latvijā un klātienē izzināt latvisko kultūrtelpu. Pašreizējā situācijā trūkst arī padziļinātu pētījumu, lai saprastu ārzemju latviešu vajadzības, vēlmi un iespējas saglabāt piederību latviskajai kultūrtelpai.

Tautieši norādīja, ka būtu nepieciešams izveidot vienas pieturas aģentūru, kas izpaustos tādējādi, ka Austrālijas latvieši varētu epastā iesūtīt jebkādus sev interesējošus jautājumus un operatīvi uz tiem saņemt atbildes.

2013. gada vasarā plānots konferences „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai” turpinājums, kam Kultūras ministrija jau paredzējusi finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem – 3000 latu. Turpinot pagājušās vasaras diasporas konferencē, kurā piedalījās 60 pārstāvji no dažādām latviešu diasporas valstīm, iesākto darbu, KM tika organizētas vairākas tematisko grupu (izglītības, jaunatnes sadarbības, kultūras, novadnieku, ārpusskolas izglītības) tikšanās nodrošinot pēctecību konferencē izstrādātajiem sadarbības priekšlikumiem, kuru īstenošana turpinās dažādu iesaistīto ministriju (ĀM, IZM, EM) pasākumu ietvaros. Lai saikne nepārtrūktu, 2013.gadā paredzēta nākamā konference „Latvieši pasaulē – piederīgi Latvijai”, kuras sagatavošanas darbi jau ir uzsākti. Ministre aicināja tautiešus aktīvi iesaistīties šajā pasākumā un izteikt viedokli, kas un kādā veidā būtu uzlabojams pilnvērtīgā komunikācijā ar Latviju.

Informē par iespējām saņemt finansējumu radošajām industrijām

Attiecībā uz radošajām industrijām valdības izvirzītais uzdevums ir sasniegt 2% no Latvijas kopējā eksporta. Tieši diasporas latvieši ir tie, caur kuriem visveiksmīgāk var uzsākt komunikāciju un iegūtu kontaktus sadarbības sākšanai. Šogad Valsts Kultūrkapitāla fondā pirmoreiz iedalīti līdzekļi radošo industriju eksporta attīstībai - konkrēti 20 000 latu dizaina un arhitektūras eksporta veicināšanai. Ministre tikās ar vairākiem arhitektūras un dizaina pārstāvjiem, kuri būtu gatavi piedalīties Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā un dalīties ar savām zināšanām un kontaktiem.

Attiecībā uz iespējām Austrālijas latviešiem 2013.gadā piesaistīt ES fondu finansējumu – jau šobrīd, līdz ar ministres atgriešanos no komandējuma, ministrija ir saņēmusi pirmos jautājumus no tautiešiem par turpmākajiem soļiem, lai pretendētu uz šo finansējumu. KM administrētais ES programmas konkurss „Sadarbības projekti ar trešajām valstīm" iedibināts, lai atbalstītu starptautiskas dimensijas sadarbības projektus, kas vērsti uz kultūras vērtību apmaiņu starp ES dalībvalstīm un valstīm ārpus ES. Piesaistāmā finansējuma apjoms vienam projektam ir 50 000 – 200 000 eiro, un tas ļauj īstenot starptautiskus kultūras festivālus, ceļojošas izstādes, koncertus, mākslinieku mobilitātes u.c. projektus.

Veicina informācijas apmaiņu un sadarbību

Austrālijas vizītes laikā ministre piedalījās visos Austrālijas latviešu 54. Kultūras dienu pasākumos (2012.gada 26. – 31.decembris) – pasākuma atklāšanas dievkalpojumā, Kultūras dienu atklāšanas koncertā, kurā teica uzrunu; pieņemšanā Adelaides Latviešu namā „Tālava” un tai sekojošā atklāšanas ballē; Daugavas Vanagu Austrālijas valdes rīkotajās brokastīs; mākslas un foto izstādes „Austrālijas un Latvijas daba” atklāšanā; ģimeņu svētkos un tirdziņā Annesley koledžā; sarīkojumā „Lai dzied ģimenes!”, kurā piedalījās Austrālijas latviešu dziedošās ģimenes no Melburnas, Adelaides, Sidnejas; Sidnejas latviešu teātra izrādē „Pēc kaut kā cēla, nezināma”; radošās apvienības „Mūza” koncertā; tautas deju uzvedumā „Nāk rudentiņis”; Austrālijas latviešu sporta darbinieku kongresā; Trio „Šmite, Kārkle, Cinkuss” koncertā; Austrālijas latviešu skolotāju konferencē ALB namā (tika pārrunāta latviešu valodas apmācības iespējas, tehnoloģiju izmantošana valodas apmācībā, pieredzes apmaiņa starp visām latviešu skolām pasaulē); Kopkoru koncertā, kurā piedalījās Austrālijas latviešu sieviešu, vīru un jauktie kori; sadziedāšanās vakarā; Austrālijas un Jaunzēlandes latviešu federācijas delegātu sanāksmē; Kultūras dienu noslēguma pasākumā.

Pasaules latviešu ģimeņu saietā 3x3 (notika no 2013.gada 2. – 8.janvārim, ministre piedalījās 2.un 3.janvārī), kas ir viena no nozīmīgākajām kustībām, kura akcentē ģimenes lomu triju paaudžu – bērnu, vecāku un vecvecāku – griezumā, pulcējot latviešu ģimenes neatkarīgi no to dzīvesvietas pasaulē. Ministre uzrunā aicināja bērnus runāt latviski, cenšoties iedvesmot un pārliecināt, ka tieši no bērniem un jauniešiem būs atkarīgs, vai, mēs, latvieši, pastāvēsim vēl nākamajās paaudzēs.

3x3 saietu nozīme latvisko ģimeņu pulcēšanā un stiprināšanā ir sevi pierādījusi jau vairāku desmitu gadu garumā, un, Latvijai apzinoties un uzsverot savas latviskās identitātes priekšrocības pasaules kontekstā, būs arvien nozīmīgāka arī nākotnē.

Ministre tikās arī ar Adelaides pašvaldības vadību, lai pārrunātu atbalsta iespējas turpmāko Kultūras dienu rīkošanai, kā arī latviešu skolai, kas tiek sniegta jau šobrīd.

Komandējuma mērķis tādējādi izpildīts un sasniegts pilnībā.

Kā turpmākie soļi pēc vizītes plānotas šādas aktivitātes:

1. Operatīva informācijas sniegšana saistībā ar Dziesmu un deju svētkiem (atbildīgais – KM pārraudzībā esošais Latvijas Nacionālais kultūras centrs (līdz šā gada beigām KNMC));

2. Iesaistīt nākamo Dziesmu un deju svētku, kuri notiks Latvijas simtgadē 2018.gadā,  rīkošanā un repertuāra veidošanā visu ārpus Latvijas esošo diasporu.

3. Oficiāli uzaicināt Austrālijas latviešus – radošo industriju pārstāvjus arhitektūrā un dizainā un citos piedalīties Pasaules latviešu ekonomikas un inovācijas forumā (atbildīgais – KM speciālisti).

4. Saeimas deputātu uzdevumā KM sākusi darbu pie Kultūras kanona paplašināšanas. Aicināt diasporas pārstāvjus no visas pasaules iesaistīties šajā procesā (atbildīgais – KM speciālisti).

5. Turpmāka sadarbība un informācijas sniegšana Austrālijas latviešiem saistībā ar KM administrēto  ES programmas konkursu „Sadarbības projekti ar trešajām valstīm" (atbildīgais – KM speciālisti).

6. Turpmākie soļi, lai veidotu vienas pieturas aģentūru diasporas latviešiem visā pasaulē. Atbildīgais – KM sadarbībā ar Ārlietu ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju, kuras arī ir atbildīgas par integrācijas projektiem.

7. Regulāri sadarboties ar latviešu lielākajām organizācijām – PBLA, ELA un PBLA reģionālajām pārstāvniecībām. Jau šobrīd KM uzsākusi produktīvu sadarbību ar šīm organizācijām vasarā gaidāmo Dziesmu un deju svētku dalībnieku un viesu kontekstā.

Kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes komandējuma programma Adelaidē, Austrālijā, 2012.gada 23.decembris – 2013.gada 5.janvāris

Svētdiena, 23.decembris

09:30 izlidošana no Rīgas uz Frankfurti

(lidojuma reisa nr.: BT 243)

10:45 ielidošana Frankfurtes lidostā

22:15 izlidošana no Frankfurtes uz Sidneju

(lidojuma reisa nr.: BA 7306)

06:40 ielidošana Sidnejas lidostā

Otrdiena, 25.decembris

08:20 izlidošana no Sidnejas uz Adelaidi

(lidojuma reisa nr.: BA7433)

09:55 ielidošana Adelaides lidostā

Sagaida: Austrālijas latviešu 54.KD rīcības komitejas pārstāvis

Reģistrēšanās viesnīcā Grand Hotel Adelaide

Adrese: 55 Waymouth Street, CBD Adelaide, 5000 , Australia

Trešdiena, 26.decembris

14:00 dievkalpojums Sv. Pētera baznīcā

Adrese: 23 Rose terrace, Wayville

16:00 Atklāšanas koncerts

ministres uzruna

Gillingham zālē, Annesley koledžā

Adrese: 89 Greenhill Rd., Wayville

18:00 Pieņemšana

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

19:00 Atklāšanas pasākums

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

Ceturtdiena, 27.decembris

08:00 Daugavas Vanagu brokastis

sarunas par saiknes uzturēšanu ar ārzemēs dzīvojošajiem latviešiem

Daugavas Vanagu namā

Adrese: 23 Clark Street, Wayville

09:00  Mākslas un foto izstādes atklāšana

Ukraiņu katoļu baznīcā

Adrese: 1A Devenport Terrace, Wayville

11:00 Ģimenes svētki un Tirdziņš

„Annesley” Koledžas dārzos

Adrese: 89 Greenhill Rd., Wayville

14:00  Sarīkojums „Lai dzied ģimenes”

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

18:00 Teātra izrāde „Pēc kaut kā cēla, nezināma”

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

Piektdiena, 28.decembris

13:00  Izrāde „Latviešu mūzikas pērles”, ansamblis „Mūza”

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

18:00 Tautas deju uzvedums „Nāk rudentiņis”

Skota (Scott) teātrī

Adelaides Universitātē

Adrese: Kintore Avenue, Adelaide

21:30 Tautas deju apkūlības

„Hyde Park” viesnīcā

Adrese: 187 King william Rd, Adelaide

Sestdien, 29.decembris

09:00  Austrālijas latviešu meistarsacīkstes

Vieta tiks paziņota!

12:30 Ilzes Švarcas referāts: „Latviešu rotu vēsture un to ornamentu simbolika”

ministres runa par radošajām industrijām un kultūras ekonomisko ietekmi

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

14:00  Austrālijas latviešu sporta darbinieku kongress

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

18:00 „Trio - Šmite, Kārkle, Cinkuss” koncerts

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

21:00  Saviesīgs vakars

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

Svētdiena, 30.decembris

09:00 Austrālijas latviešu meistarsacīkstes

Vieta tiks paziņota!

13:00 Skolotāju konference

diskusijas par bibliotēku un to saturu

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

17:00  Kopkora koncerts

ministres uzruna:

• par 2013.gada XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem;

• ekonomikas forumu Dziesmu un deju svētku laikā

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

20:00 Sadziedāšanās vakars

Tautas namā „Tālava”

Adrese: 4 Clark Street, Wayville

Pirmdiena, 31.decembris

09:00 LAAJ delegātu sanāksme

Adelaides Latviešu biedrības namā

Adrese: 34 – 36 Rose Terrace, Wayville

10:30 Tikšanās ar Austrālijas latviešiem

Adelaides Latviešu biedrības namā

Adrese: 34 – 36 Rose Terrace, Wayville

13:00 KKA saiets

Sarunas par:

• par 2013.gada XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem;

• ekonomikas forumu Dziesmu un deju svētku laikā

• Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas un kultūras programmas;

• Bibliotēka un to saturs;

• Rīga 2014 – Eiropas Savienības kultūras galvaspilsēta;

Adelaides Latviešu biedrības namā

Adrese: 34 – 36 Rose Terrace, Wayville

19:30 AL54KD Noslēguma pasākums

Nacionālā Vīna Centrā

Adrese: Hackney Rd., Adelaide

Otrdiena, 1.janvāris

Individuāla programma

Trešdiena, 2.janvāris

Dalība 3x3 nometnē

Sarunas par

• par 2013.gada XXV Vispārējiem latviešu Dziesmu un XV Deju svētkiem;

• saiknes uzturēšana ar ārzemēs dzīvojošiem latviešiem;

• Rīga 2014 – Eiropas Savienības kultūras galvaspilsēta;

Ceturtdiena, 3.janvāris

Tikšanās ar mecenātiem un Austrālijas latviešiem

Piektdiena, 4.janvāris

22:35 Izlidošana no Adelaides uz Dubaiju

(lidojuma reisa nr.: EK 441)

Sestdiena, 5.janvāris

05:15 Ielidošana Dubaijas lidostā

09:05 Izlidošana no Dubaijas uz Minheni

(lidojuma reisa nr.: EK 49)

12:40 Ielidošana Minhenē

Fotoattēlā - ministre ar vīru Austrālijā. Foto no taurikis.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

8

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

FotoKā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie Jums saistībā ar Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojekta pieņemšanas gaitā Saeimā izvērsto dezinformācijas kampaņu, kurā esat tikuši aicināti balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā, nevis Madonas novadā.
Lasīt visu...

12

Viss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums

FotoViss, kas šobrīd notiek Latvijā, ir totāls cilvēktiesību un tiesiskuma pārkāpums. Un Jums un mums tam ir jāpieliek punkts. Jūs neesat idioti vai mazi bērni, kam kāda Viņķele vai Kariņš noteiks, kā Jums rūpēties par Jūsu veselību. Viņi Jums nenoteiks, vai satikt omi un taisīt dzimšanas dienas ballīti ir slikti.
Lasīt visu...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

12

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

Ne tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku...

Foto

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

Mums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu...

Foto

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

Tiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19...

Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Vienotā likteņkopībā un vienotā gribā pašnoteicās visa latviešu nācija

Mīļie draugi! Demokrāti! Sirsnīgi jūs visus sveicu šodien mūsu demokrātijas pirmā gadsimta svētkos! Šodien aprit tieši gadsimts,...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja amata kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...