Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrības garīgi attīstītajā daļā aktuāls ir jautājums „Kāpēc tauta tik ilgi samierinās ar cilvēciski pazemojošo dzīvi un tautas acīmredzamo bojāeju?”. Škiet, vēl trakāk vairs nevar būt! Katastrofa ir fakts! Valsts prezidents ir recidīvists, parlamentu diriģē neliete, publiski tiek apšaubīta premjerministra godprātība, par katastrofālo stāvokli ekonomikā un „Toričelli tukšumu” ļaužu naudas makos norāda transparenta „Pārdod” masveidība pilsētās un laukos pie mājām, zemes, meža, ražotnēm, tehnikas. LR ekonomikas galvenā kategorija ir „pārdod”.

Savukārt par tautas iznīkšanu liecina ne tikai dzimstības samazināšanās un aizceļošana, bet arī tāds Latvijas vēsturē jauns iznīcības veids kā cilvēku sadegšana. Statistika ir briesmīga. 2010.g. sadega 148 cilvēki, 2011.g. – 122, 2012.g. – 99, 2013.g. – 104, 2014.g. – 94, 2015.g. – 88, 2016.g. – 95, 2017.g. – 80 cilvēki. Savukārt 2018.gadā līdz 13.maijam jau bija sadeguši 33 cilvēki.

Vai valdība ir izskatījusi šo drausmīgo problēmu? Jeb valdība rūpējas tikai par nacionāli reakcionārā un krimināli oligarhiskā režīma noturēšanu un zagšanas apjoma palielināšanu? Ja tagad būtu ļaunie padomju laiki un gada pirmajos nepilnos piecos mēnešos būtu sadeguši 33 cilvēki, tad Vējonis, Mūrniece, Kučinskis un vēl vesels bars priekšnieku degunu urbinātu kamerā, bet nevis Rīgas pilī, Bruņinieku namā, Brīvības bulvārī 36 un valdības citās telpās. Latvijā jau ir divas paaudzes, kurām ir pilnīgi sveša padzīšana no amata par morālo, politisko, profesionālo bezatbildību vai noziedzīgu rīcību. Grūti ir pateikt, kāds noziegums LR ir jāizdara, lai noziedznieku padzītu no priekšnieka krēsla un ieliktu cietumā. Rimšēvičs pat nav atlaists no darba! Ļaunajā LPSR no priekšnieka krēsla momentā tiktu padzīti biedri par viena cilvēka sadegšanu. Turpretī LR var sadegt simtiem cilvēku, un visi kungi turpina urbināt degunu savā kabinetā.

Latviešu bīstami prāvai daļai nav vēlēšanās radikāli ietekmēt šausmīgo realitāti. Nav pat aktīvas intereses par realitāti. Dominē sterilizēta sociāli politiskā apziņa.

Viena daļa („smalkās aprindas”, „kultūras gardēži”) dzīvo izsmalcināti rafinētā stikla telpā. Tajā pland specifisks elitārisms, īpaša augstprātība, sava pārākuma apziņa un lepnums par piederību slānim, kura izpriecas nav visiem pa kabatai. Protams, stikla telpa nebūt nav izsmalcināti rafinēta. Tās iemītniekiem nav izdevies ar dārgo kosmētiku iedzīvināt tukšās acis un aizmālēt vulgāros vaibstus. Ar jaunbagātnieku pauros iezombēto brendu lupatām nav izdevies nosegt rupjos žestus un „lauku pāķu” brutālās manieres. Faktiski stikla telpa ir savdabīga „tumsonības patversme” – „asylum ignorantiae”, kā tas skan latīņu valodā.

Tautas  sociāli politisko pasivitāti un apātiju izskaidro divējādi. Vēsturiski vissenākais un vispopulārākais izskaidrojums ir norāde uz vergu mentalitāti. Tā ir radusies, ilgi dzīvojot verdziskā pakļautībā. Tautas masās vergu mentalitāti stimulēja vietējā feodālā vara vai svešzemju kolonizatori.

Piemēram, latviešu vergu mentalitāti varēja nostiprināt vācu iekarotāji, dzimtbūšanas iekārta, „ulmaņlaiku” budži, atrašanās Maskavas pakļautībā PSRS periodā. Latviešu vergu mentalitātes vēsturiskais sākums ir baltu cilšu atkarība no slāvu kņazistēm (Vitebskas, Polockas u.c.). Turpinājums ir verdziskā iztapībā aizvadītie daudzie gadsimti līdz mūsdienām. Latviešiem ir bijis ļoti ilgs laiks, lai vergu mentalitāte nostiprinātos ģenētiski.

Vergu mentalitāte izpaužas cilvēku bailīgumā, bezierunu pakļautībā, aklā padevībā. Tautas masām piemīt īpašs domāšanas tips un pasaules uztvere, kas apliecina verdzisku padevību augstāk stāvošai varai („kungiem”). Vergu mentalitātes saindēti cilvēki nevēlas uzņemties atbildību par savu dzīvi, tuvinieku, tautas, valsts dzīvi. Viņi vienmēr visam piekrīt un gaida, kad „kungs” pateiks, ko un kā darīt. Cilvēkos neeksistē iniciatīva un spēja pieņemt lēmumus. Viņi baidās atklāt savu viedokli un fanātiski tic „kunga” viedoklim. Cilvēki ar vergu mentalitāti paniski baidās no brīvības un pašattīstības. Viņos dominē mānija pakļauties. Tāpat ir sastopams negodīgums un bezprincipialitāte, likumu un morāles normu neievērošana. Tā tas notiek īpaši tajos gadījumos, ja likumus un morāles normas neievēro „kungi”.

Tik tikko minētais vergu mentalitātes izskaidrojums ir analītiskās intuīcijas rezultāts. Tas nebalstās uz empīriski fiksētu materiālu. Šī izskaidrojuma pamatā nav empīrisks (eksperimentāli iegūts) konstatējums. Par vergu dvēseli visbiežāk ir emocionāli izsacījušies filosofi, rakstnieki, publicisti. Ņemot vērā attiecīgās tautas drūmo pagātni, viņi tautas sociāli politisko pasivitāti un apātiju uzskata par vergu mentalitātes sekām. Tautas drūmā pagātne esot galvenais iemesls verdziskajai padevībai un bezierunu kalpošanai jebkurai varai.

Teiksim, nesen latvieši verdziski padevīgi kalpoja Maskavai. Tagad viņi verdziski padevīgi kalpo pašmāju valdošajai kliķei un Latvijas ģeopolitiskajiem saimniekiem. Latviešu tautā apmēram tūkstoš un vairāk gados nekas nav mainījies. Mainījās tikai „kungi”.

Izskaidrojums par vergu mentalitāti ir ļoti izplatīts. Tas ir sava veida starptautisks stereotips. Vergu mentalitāte tiek saskatīta ne tikai latviešu tautā. Izskaidrojuma autori ir gudri cilvēki. Viņu viedoklis izklausās ļoti ticami. Taču izskaidrojums, atkārtoju, balstās vienīgi uz analītisko intuīciju. Proti, konceptuālo pieņēmumu, ka dzīves verdziskie apstākļi izaudzē vergu mentalitāti.

XX gadsimtā radās otrs izskaidrojums – zinātnes (psiholoģijas, socioloģijas) izskaidrojums. Tas balstās uz eksperimentālo pētījumu rezultātiem. Tātad balstās uz empīriski fiksētu materiālu.

Zinātnieki neizmanto abstrakto un objektīvi nepierādāmo konstrukciju „vergu mentalitāte”. Zinātnieki sociāli politisko pasivitāti un apātiju saista ar cilvēku individuālo atbildību. No cilvēku individuālās atbildības ir atkarīga viņu sociāli politiskā aktivitāte.

Zinātnieki ir noskaidrojuši sekojošo. Ļoti svarīga ir individuālā atbildība. Ja nav individuālās atbildības, tad cilvēki neziedo tik lielu enerģiju kolektīvā darbībā. Cilvēkiem liekas, ka viņu ieguldījumam  nebūs lielas nozīmes. Tas nebūs svarīgs kolektīvam. Jo lielāks kolektīvs, jo individuālā atbildība niecīgāka. Ja kolektīvs ir visa tauta, tad individuālajai atbildībai var būt nulles vērtība. Cilvēki var nebalsot vēlēšanās, jo viņu balsis neko neizmainīs.

Individuālās atbildības pieaugumu var panākt, publiski novērtējot katra cilvēka ieguldījumu kolektīvajā pasākumā. Ja ir publiskais novērtējums, tad cilvēki pieliek maksimālas pūles kolektīva labā.

Mūsdienu zinātne uzskata, ka cilvēku domāšanā vienmēr eksistē atbildības difūzija. Sociālajā psiholoģijā tā sauc plaši izplatītu parādību. Runa ir par atbildības „aizplūšanu” (lat. diffusio). Praktiski tas nozīmē atbildības devalvāciju, neskaidrību, nenoteiktību, nekonkrētību. Sabiedrībā ir notikumi, parādības, procesi, par kuriem nav kam prasīt atbildību. Padomju laikā teica: „kolektīvs vainīgs”. Tas nozīmēja – neviens nav vainīgs. Ja neviens nav vainīgs, tad katrs atviegloti uzelpoja un pagrieza muguru. Nejūtot savu atbildību, cilvēki kļuva sociāli remdeni. Viņu atbildība par kolektīvo likteni aizplūda žogmalē.

Tagad Latvijā ir tāpat kā padomju laikā. Nesen Kučinska kungs teica: "Tieslietu sistēma nedrīkst atpalikt no sabiedrības izvirzītajām prasībām.” Skan skaisti, bet bezjēdzīgi, demagoģiski, dumji. Neviens nezinās paskaidrot, par kādu "sabiedrību" ir runa. Tātad „sabiedrība” ir tukša skaņa - tukšas prasības tieslietu sistēmai. Ja prasības izvirzītu konkrēti cilvēki (speciālisti, zinātnieki, politiķi, deputāti, sabiedrisko organizāciju pārstāvji), tad tieslietu sistēma sajustu pavisam citu atbildību. Nāktos izsmeļoši atbildēt konkrētiem cilvēkiem, bet nevis bezpersoniskajai „sabiedrībai”, kurai vispār nav jāgatavo atbilde.

Individuālajā līmenī LR nevērtību saprot ļoti daudzi cilvēki pat varas inteliģencē un tās dāsni zombētajā jaunatnē. Taču individuālā izpratne nav tas pats, kas kolektīvā izpratne. No cilvēku individuālās izpratnes var summēties virtuāla kolektīvā izpratne. Tomēr tāda summa vēl nav dzenulis sākt kolektīvo darbību.

Lieta ir tā, ka atbildības aizplūšanu (difūziju) nelabvēlīgi papildina sociālais slinkums – slinkums kaut ko darīt sabiedrības labā. Cilvēkiem personiskās intereses vienmēr ir svarīgākas par kolektīvajām interesēm. Tas ir sociālā slinkuma galvenais cēlonis.

Sociālais slinkums vēl ir atkarīgs no tautas gara. Tā etnopsiholoģijā ir pieņemts dēvēt tautas kolektīvo prātu, gribu, jūtas, raksturu, temperamentu. Mēdz būt kolektīvistisks tautas gars un mēdz būt individuālistisks tautas gars.

Latviešu tautas gars ir individuālistisks tautas gars. Tātad katrs vispirms padomās par savām interesēm, un tikai pēc tam padomās par tautas interesēm. Ja atbildības aizplūšanu un sociālo slinkumu skatām vergu mentalitātes kontekstā, tad nav ne mazāko cerību sagaidīt cilvēciski pazemojošās dzīves likvidēšanu un latviešu tautas acīmredzamās bojāejas piebremzēšanu.

Novērtē šo rakstu:

69
5

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kam ir izdevīgi popularizēt tautu izšķīšanu "kausējamā katlā"

FotoTautas brīvība ir atkarīga no nacionālās identitātes spēka. Identitāte ir vērtību sistēma. No vērtībām izriet griba un rīcība - nepakļauties apspiestībai, cīnīties, upurēties.
Lasīt visu...

15

Aizbraukt uz vietu ar skaistu skatu un izslāpušām acīm divatā skatīties uz klienta alkohola pudeli...

FotoPēc Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas 2019. gadā vadītāji alkohola reibumā izraisīja 173 ceļu satiksmes negadījumus (CSNg) ar cietušajiem, 14 CSNg ar bojā gājušajiem un 232 CSNg ar ievainotajiem. Pēc Eiropas Komisijas statistikas 2018. gadā Latvija pēc ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaita bija trešā valsts ES pēc Rumānijas un Bulgārijas.
Lasīt visu...

3

Lai novērstu uzmanību no izgāšanās ar kadastrālajām vērtībām, esam uzmeistarojuši slepenu projektu par jaunu tiesiskuma darba grupu

FotoPiektdien, 7. augustā, Tieslietu ministrija ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē ziņojuma projektu, kas paredz izveidot darba grupu ar valsts tiesisko drošību saistīto problēmjautājumu risināšanai.
Lasīt visu...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par ko balsot vēlēšanās?

Vatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums...

Foto

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens...

Foto

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

Esam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību...

Foto

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā...

Foto

Pa iznīcības ceļu…

Kāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad...

Foto

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

Vides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības...

Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

Liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim visas lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene....

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija, jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...