Atbildes uz jautājumiem par sejas vairogiem par 20 eiro plus PVN gabalā
Didzis Dejus01.04.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ir vairākas personas, kas šobrīd cenšas vairot savu publicitāti, uzbrūkot mums gan Twitter, gan Facebook. Mums šobrīd nav resurss, lai atbildētu katram komentāram, tāpēc šajā ierakstā sniedzu atbildes uz 11 jautājumiem:
1) Ko tieši darījām hakatonā?
Mūsu komandas mērķis bija uzklausīt mediķu vajadzības, lai ātri, 48h laikā izstrādātu risinājumu. Šajā laikā tikāmies vairākas reizes ar LV mediķiem, ieguvām atgriezenisko saiti no mediķiem citās valstīs. Hakatonā noskaidrojām, ka lielākām slimnīcām vajadzētu dažus simtus šādu sejas vairogu. Pēc hakatona vēl pilnveidoto 3D printējama dizaina failu esam padarījusi publiski pieejamu.
2) Kuriem ārstiem vajag sejas vairogus?
Hakatona laikā iepazinos ar Latvijas Ārstu apvienības prezidenti Ilzi Aizsilnieci, kura teica, ka arī ģimenes ārstiem vajag šādus vairogus, lai labāk tos pasargātu. Latvijas ģimenes ārstu praksēs strādā gandrīz 5 000 ārsti, māsiņas un reģistratūras darbinieki.
3) Līgums ar NVD
NVD vadītājs Edgars Labsvīrs bija hakatona žūrijā. Nākamajā dienā pēc haktona mums bija saruna ar NVD, ka šo izstrādāto risinājumu varētu piegādāt ģimenes ārstiem un lielākajām slimnīcām Rīgā, jo šāds risinājums ir vajadzīgs pēc iespējas ātrāk un nav pieejams. Turklāt šo sejas vairoga dizainu izstrādājām kopā ar LV mediķiem no Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas.
4) 3D printēšana un CNC frēzēšana
Sākumā industriāla 3D printēšana bija vienīgais ražošanas līdzeklis, varējām saražot ~ 120 detaļas dienā. Šī ražība bija nepietiekama, tāpēc uzrunājām LV uzņēmumus, kas ir dažādās pilsētās, lai sāktu komponentes ražot ar CNC iekārtām (diezgan agri noskaidrojām, ka lāzergriešana nav pieņemama metode, jo materiāls kļūst trausls un lūzt). Šodien mūsu ražība ir 3-4k sejas vairogu dienā, kas saražoti 5-7 uzņēmumos un dažās izglītības iestādēs - Ventspils Tehnikums, Madonas pilsētas 1.vidusskola.
5) Negodprātīgie LV uzņēmumi
Kopš pagājušajā nedēļā twitter ierakstīju, kādu materiālu meklējām, šī materiāla cena uz 1m2 pieauga no 3,3 eur/m2 līdz 5,8 eur/m2. Pieaugošs pieprasījums deficīta laikā būtiski palielina cenu, tā tas arī ir šoreiz. Par šiem spekulantiem esmu jau informējis valsts tiesībsargājošās instances. Papildus katru dienu mums rodas kopētāji – cits dizainu zog 1:1, cits idejas, cits izpildījumu. Tā kā neviens no viņiem nav runājis ar mediķiem, tad viņiem nav skaidrs, kādas tieši ir vajadzības sejas vairogiem. Nekā vairāk, kā esam aprakstījuši mūsu @shield48 lapā, arī nestāstīsim.
6) Darbinieki
Lai izpildītu līguma saistības ar dažādiem valsts un privātiem klientiem, kuri ar mums ir sazinājušies pēc hakatona, esam piesaistījuši vairāk nekā 10 darbiniekus, lai apstrādātu ienākošos pasūtījumus, organizētu materiālu iegādi, organizētu sagatavoto komponenšu piegādes, nodrošinātu pakošanu (diezgan ilgi daudz ko darījam manuāli). Šodien, otrdien, 31.martā darbos bija iesaistīti gandrīz 40 darbinieki.
7) Cena - 20 eur par vienību
Šī cena tika noteikta, apzinoties nepieciešamo ražošanas, resursu, laika, finanšu apjomu, lai nodrošinātu ražošanu vairākiem tūkstošiem sejas vairogu Latvijas mediķiem un citiem, kuriem to vajag, lai mēs šajā ārkārtas situācijā saņemtu dažādus pakalpojumus. Cenu veido – darba algas ~ 30 ražošanas darbiniekiem, materiāls (kā pieauga cena, es jau rakstīju 5.punktā), iekārtu darba laiks, transports un piegādes, kas nu jau notiek no ārpus Baltijas valstīm.
Ja, neapzinoties, kas ir vajadzīgs, lai saražotu 10 000 sejas vairogu, mēs būtu nosaukuši cenu 10 eur, tad mēs no līguma būtu atteikušies vienas dienas laikā, jo saprastu, ka tas nav reāli izpildāms. Šādā gadījumā arī šodien mediķiem nebūtu sejas vairogu. Vai aprīļa beigās sejas vairogi maksās 20 eur? Nē, tie maksās dārgāk, tāpēc ka visas izejvielas būs būtiski dārgākas.
8) Kāpēc citi piedāvā sejas vairogus par zemāku cenu?
Tāpēc, ka lielākā daļa ir individuāli komersanti, kas vieni paši uz savas mazās CNC frēzes/lāzera/3D printera mēģina saražot mazo desmitu, kopējot (ok, daži paņēmuši brīvpieejas) mūsu dizainu, BET, izmantojot materiālus, kādus NEDRĪKST izmantot sejas vairogos mediķiem – porolonus, auduma gumijas, neaizpildītu pieres daļu utt. Nevienam no viņiem nav jānodrošina 10 000 sejas vairogu izgatavošana vairākas vietās Latvijā un jāpiegādā ~ 1 500 ģimenes ārstu praksēm visā Latvijā.
9) Vai šī ir labdarība?
Nē, šī nav labdarība. Labdarība tā būtu bijusi, ja mums būtu bijis jānodrošina 100-200 sejas vairogi, tad mēs tos būtu saražojuši par pašizmaksu. Lai saražotu 10 000 sejas vairogus ir nepieciešami citi resursi. Tie maksā naudu. Jā, arī mums ir peļņas procents. Tāpat kā jebkuram. Arī no Ķīnas atvestai precei ir peļņas procents. Taču atšķirībā no pasūtījuma uz Ķīnu šobrīd šī nauda paliek LV, un to saņem Latvijas uzņēmumi un viņu darbinieki.
10) Kā tad sokas ar piegādēm?
Līdz pirmdienas beigām mēs bijām piegādājuši 2 470 sejas vairogus. Šodien piegādāsim 3-4 tūkstošus, šonedēļ līgumā paredzētās piegādes būs nodrošinātas. Mēs līgumu izpildīsim 8-10 dienās, nevis paredzētās 15 dienās. Šādas ražības sejas vairogu ražošana šobrīd nav nodrošināta nevienā citā ES dalībvalstī. Tur vēl plūcas 3D printēšanas entuziasti. Tas ir labi, bet nerisina problēmu. Mēs esam priekšā citām valstīm, tikai pateicoties izlēmīgai LV mediķu un NVD rīcībai.
11) Starptautiskais konteksts
Šobrīd virkne materiālu, ko izmantojam Baltijā, vairs nav pieejama. Polija ir aizliegusi ši materiāla eksportu, tāpēc mums tika atcelts pasūtījums, kuru izdarījām 23.martā. Pagājušajā ceturtdienā uzzinājām, ka materiāla ražotnes jaudu ir rezervējusi Vācija uz vairākām nedēļām, mums šobrīd sola piegādes no 12.aprīļa. Esam 100% priekšapmaksājuši materiālu no kādas NVS valsts. Tur mums šobrīd palīdz LV diplomāti šo kravu dabūt līdz Latvijai, jo šajās valstīs drīkst pārvadāt tikai medicīnas un pārtikas produktus.
Šis nav joks, starp valstīm šobrīd notiek karš par materiāliem. Un ar katru dienu paliek būtiski sliktāk, nekā mēs prognozējām vēl pirms nedēļas. Savus mediķus ar dažādiem produktiem spēs apgādāt tikai valstis, kurām būs lokāla ražošana.
12) Īpašs paldies Jānis Puriņš no Kvikworks (Rīga), Atis Kinasts no Incopy (Liepāja), Nauris Rubens no Zemgus Poligrāfijas Serviss. Un, protams, Shield48 komandai - Elvīra Krēķe Maruta Skudra Rumba Mikk Mihkel Vaabel, un Baltic3D.eu komandai - Jānis Jātnieks, Reinis Zevnerovics, Renārs Leveika, Fricis Pirtnieks, Einars Edzins, Rihards Šate, kā arī juridiskam atbalstam no Martins Tarlaps no COBALT Legal un Gintai Krūklei no Eversheds Sutherland. Un vēl - Latvijas ārlietu dienestam Lielbritānijā un Krievijā, kas mums palīdz ar izejvielu sagādi.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
