Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Finanšu ministrija (FM) atbilstoši kompetencei ir izskatījusi Latvijas Republikas Saeimas deputātu š.g. 16.februāra vēstuli “Deputātu jautājums par valsts speciālā budžeta ilgtspēju" un informē par tālāk minēto.

Informējam, ka valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspējas nodrošināšana ir Labklājības ministrijas (LM) kompetence, savukārt FM kompetencē ir fiskālās ilgtspējas un finanšu stabilitātes nacionālajā un starptautiskajā līmenī veidošana un vadīšana.

Atbilstoši Likumā par budžetu un finanšu vadību (turpmāk - LBFV) noteiktajam FM izstrādā vidēja termiņa budžeta ietvara prognozes. Iepriekš minētā likuma 16.2 pants paredz, ka “Finanšu ministrs nodrošina, ka katru gadu tiek izstrādāts vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekts nākamajiem trim saimnieciskajiem gadiem, un iesniedz to Ministru kabinetam saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvara likuma projekta un gadskārtējā valsts budžeta likuma projekta izstrādes un iesniegšanas grafiku".

Lai nodrošinātu LBFV prasību izpildi, FM izstrādā valsts makroekonomisko rādītāju un vispārējās valdības budžeta bilances prognozes vidējam termiņam (n+3). Šīs prognozes ir pamatā valsts fiskālajai politikai. FM aktualizē makroekonomisko rādītāju prognozes divas reizes gadā - februārī, nodrošinot Stabilitātes programmas izstrādi, un jūnijā - budžeta sagatavošanas procesā. Jūnijā aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes ir pamatā gadskārtējā budžeta un vidēja termiņa budžeta ietvara likuma (VTBIL) izstrādei.

FM izstrādātās prognozes vidējam termiņam divreiz gadā nosūta arī LM, kura, balstoties uz prognozēm par tautsaimniecībā nodarbināto bruto algas pieaugumu, inflāciju, reģistrētā bezdarba līmeni un sociālā nodokļa ieņēmumu prognozēm, sagatavo valsts speciālā budžeta prognozes vidējam termiņam.

Š.g. februārī FM ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes, lai nodrošinātu Stabilitātes programmas 2017.-2020. gadam sagatavošanu. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir pārrunātas ar Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas, Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Komisijas ekspertiem, kā arī prezentētas Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) locekļiem. Š.g. 16.februārī FDP informēja, ka neiebilst FM sagatavoto makroekonomisko prognožu izmantošanai Stabilitātes programmas 2017.-2020.gadam izstrādei.

Tādejādi, FM saņemot atbalstu, ka aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes ir reālistiskas, tās nosūta darbam citām struktūrvienībām un institūcijām saistībā ar vispārējās valdības budžeta bilanču izstrādi. Atbilstoši FM 2017.gada 13.janvāra rīkojuma Nr.16 “Par Latvijas Stabilitātes programmas 2017, - 2020.gadam sagatavošanu” l. pielikumam “Latvijas Stabilitātes programmas 2017.-2020. gadam sagatavošanas laika grafiks”, FM š.g. 14.februārī nosūtīja LM aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam valsts speciālā budžeta prognožu sagatavošanai, kuras līdz š.g. 14.martam LM ir jāiesniedz FM.

Norādām, ka FM sagatavo kopējās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu prognozes (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā) un LM - iemaksu apjomu valsts fondēto pensiju shēmā, līdz ar to prognozētās sociālās apdrošināšanas iemaksas valsts speciālajā budžetā veidojas kā starpība starp iepriekš minētajām prognozēm.

Izstrādājot kopējās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu prognozes (ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā), tiek ņemtas vērā darba samaksas fonda izmaiņas (darba samaksas fondu veido nodarbināto vidējā darba alga un tautsaimniecībā nodarbināto skaits), likumdošanas izmaiņas, kā arī citi ietekmējošie faktori.

Sagatavojot valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu ieņēmumu plānu 2017. - 2019. gadam, tika ņemts vērā prognozētais darba samaksas fonda pieauguma temps (2017.gada tas tika prognozēts, ka būs +5,7%, 2018. un 2019. gadā +5,6%), iepriekšējos gados pieņemtās likumdošanas izmaiņas un 2016.gadā pieņemtās likumdošanas izmaiņas, kas stājas spēkā ar 2017.gadu. Piemēram, tika ņemtas vērā tādas likumdošanas izmaiņas kā:

- minimālās mēneša darba algas paaugstināšana no 370 euro līdz 380 euro;

- atgriezeniskais efekts no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma ieviešana vienai no koplīgumā noteiktajām darbinieku sociālajām garantijām;

- nodokļa avansa ieviešana taksometru nozarei 130 euro apmērā;

- ēnu ekonomikas samazinošie pasākumi (piemēram, nodokļu nemaksāšanas risku ierobežošana transportlīdzekļu apkopes un remonta nozarē, kad kā apdrošināšanas atlīdzības veids tiek izvēlēts kā remonta pakalpojuma kompensācija un galvenā būvdarbu veicēja līdzatbildības ieviešana par apakšuzņēmēja darba ņēmēju, kas nodarbināts galvenā būvdarbu veicēja būvobjektā, nodokļu nomaksu);

- jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma ieviešana, kura mērķis ir veicināt jaunuzņēmumu veidošanos Latvijā, līdz ar to sekmējot pētniecību un inovatīvu ideju, produktu vai procesu izmantošanu saimnieciskajā darbībā;

- valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta maksimālais apmēra palielināšana no 48 600 līdz 52 400 euro.

Jāatzīmē, ka ar 2017.gadu tika veiktas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa regulējumā (tika palielināta mikrouzņēmumu nodokļa likme, kā arī mainīts mikrouzņēmuma nodokļa procentuālais sadalījums pa nodokļu veidiem), kā rezultātā sociālajam budžetam tiks novirzīts lielāks papildus līdzekļu apjoms (2017.gadā 69,6 miļj. euro un 2018.gadā un turpmāk 93,7 milj. euro).

Norādām, ka FM likumprojekta “Par valsts budžetu 2017.gadam” un likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2017., 2018. un 2019.gadam” izstrādes laikā Ministru kabinetā, kā arī Saeimas komisijā vērsa uzmanību uz strauji pieaugošajiem valsts speciālā budžeta izdevumiem pabalstu izmaksām, sevišķi izdevumiem slimības un bezdarbnieku pabalstiem, ņemot vērā gan saņēmēju skaita pieaugumu, gan pabalsta vidējā apmēra pieaugumu.

Informējam, ka, lai nodrošinātu fiskālās ilgtspējas un finanšu stabilitātes veidošanu nacionālajā un starptautiskajā līmenī FM ņem aktīvu dalību Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) Fiskālās ilgtspējas ziņojuma izstrādē. Šis ziņojums tiek izstrādāts reizi trīs gados, sniedzot pārskatu par valsts finanšu ilgtspējas problemātiku, ar ko ES dalībvalstis saskaras īstermiņa, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Pēdējais Fiskālās ilgtspējas ziņojums 2015 (Fiscal Sustainability Report, 2015) tika publicēts 2016.gada februārī. Šajā ziņojumā Latvijai tiek identificēts potenciāli zems fiskālās ilgtspējas risks visās riska kategorijās (īstermiņa, vidējā termina un ilgtermiņa). Tā pamatā ir zems vispārējās valdības budžeta deficīts un parāds, kā arī zemi ar iedzīvotāju novecošanos saistītie izdevumi ilgtermiņā.

Aktualizētajā Fiskālās ilgtspējas ziņojumā iekļautais risku novērtējums balstās uz rezultātiem, kas izriet no jaunākā Eiropas komisijas sagatavotā Novecošanās ziņojuma (Ageing Report 2015), kuru izstrādāja EK sadarbībā ar dalībvalstīm. Ilgtermiņa budžeta prognožu pamatā ir demogrāfiskās prognozes EUROPOP2013, ko izstrādāja Eurostāt, un pieņēmumi par ekonomikas izaugsmi un tās noteicošajiem faktoriem ilgtermiņā.

Attiecībā uz fiskālo ilgtspēju un valsts speciālā budžeta izdevumiem ilgtermiņā, atbilstoši Novecošanās ziņojumā iekļautajam bāzes scenārijam, tiek prognozēts, ka Latvijā 2060.gadā salīdzinājumā ar 2013. gadu ar sabiedrības novecošanos saistīto izdevumu īpatsvars iekšzemes kopproduktā samazināsies no 16,2% no IKP līdz 14,5% no IKP. Samazinājumu pamatā noteiks izdevumu valsts pensijām īpatsvara kritums iekšzemes kopproduktā. Ilgtermiņa budžeta izdevumu bāzes scenārijs paredz, ka:

•     Valsts pensiju izdevumu īpatsvars IKP samazināsies no 7,7% no IKP 2013.gadā līdz 4,6% no IKP 2060.gadā;

•     Veselības aprūpes izdevumu īpatsvars IKP palielināsies no 3,8% no IKP 2013.gadā līdz 4,4% no IKP 2060.gadā;

•     Ilglaicīgās aprūpes izdevumu īpatsvars IKP palielināsies no 0,6% no IKP 2013.gadā līdz 0,8% no IKP 2060.gadā;

•     Izglītības izdevumu īpatsvars IKP palielināsies no 3,8% no IKP 2013.gadā līdz 4,5% no IKP 2060.gadā;

•     Izdevumu bezdarbnieku pabalstiem īpatsvars IKP samazināsies no 0,3% no IKP 2013.gadā līdz 0,1% no IKP 2060.gadā.

Detalizētākai informācijai skatīt pielikumu Nr.2 “Novecošanās ziņojuma 2015” pielikums ar Latvijas prognozēm 2013-2060.

Lai arī Fiskālās ilgtspējas ziņojumā Latvijai tiek identificēts zems fiskālās ilgtspējas risks, tomēr vienlaikus tiek izcelti vairāki būtiski faktori, ar kuriem jārēķinās valsts speciālajam budžetam, attiecībā uz iedzīvotāju sociālo nodrošinājumu nākotnē.

Ņemot vēra demogrāfiskas attīstības tendences — gados vecāku iedzīvotāju skaita palielināšanos un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju samazināšanos, nākotnē palielināsies slodzes līmenis (dependency ratio). EK 2016.gada ziņojumā tiek aktualizēta arī pensiju pietiekamības (pension adequacy) problemātika. Šobrīd vairums no Latvijas pensionāriem var paļauties tikai uz pirmā līmeņa valsts pensijām. Vidējais pensijas ienākums, kā daļa no vidējās izpeļņas, iedzīvotājiem vecumā no 50 līdz 59 gadiem turpina samazināties, proti, 2014.gadā tie bija 44% (ES vidēji bija 56%) līdz 42% 2015.gadā. Latvijā arvien vērojama pieaugoša ienākumu nevienlīdzība pensionāru vidū. Neto ienākumu aizvietojuma līmenis (net replacement rate) attiecībā uz darbinieku ar vidējo izpeļņu 40 gadu garumā samazināsies no 65% 2013.gadā līdz 51% 2053.gadā. Mazo algu saņēmējiem ar īsāku darba stāžu šis līmenis no pašreizējiem 66,4% samazināsies līdz 39,4%, kas šķiet neadekvāti zems līmenis.

EK sagatavotajā 2016.gada Ziņojumā par Latviju (Country Report 2016), kas tika publicēts. 2016.gada februārī, tiek atzīmēts sociālo iemaksu veikšanas nozīmīgums mikrouzņēmumu nodokļa režīma kontekstā. 2015.gadā 11% nodarbināto pilnu vai nepilnu darba laiku bija nodarbināti tieši mikrouzņēmumos. Sociālo iemaksu apjoms, ko veic nodokļu maksātāji šajā nodokļu režīmā ir krietni zem tā apmēra, ko maksā nodarbinātie parastajā nodokļu maksāšanas režīmā. Tas rada bažas par nākotnes sociālā nodrošinājuma segumu, kas nozīmē mazas un nepietiekamas pensijas Šai iedzīvotāju kategorijai nākotnē.

Attiecībā uz valsts speciālā budžeta uzkrājumu informējam, ka 2008.gadā bija vērojams augstākais speciālā budžeta uzkrājuma līmenis kopumā veidojot 1,5 miljardus euro jeb 6,1% no IKP, taču krīzes laikā, kad speciālā budžeta uzkrājums darbojās kā automātiskais stabilizators, bija vērojams pamatīgs uzkrājuma samazinājums, sasniedzot zemāko uzkrājuma apmēru 386,3 milj. euro 2013.gadā. Sākot ar 2014.gadu uzkrājuma apmērs sāka pakāpeniski pieaugt un 2016.gadā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai veidoja 465 miljonus euro. Uzkrājuma līmenim valsts speciālajā budžetā jābūt pietiekošam, lai pārvarētu ekonomikas attīstības cikliskās svārstības.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...

21

Sankcijas. Retorika un realitāte

FotoŠī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz šim ieviestās sankcijas pret Krieviju un to efektivitātes trūkums. Ne visam rakstā teiktajam varu piekrist, tomēr attiecībā uz sankciju zemo efektivitāti pilnībā atbalstu autora viedokli. Kāpēc tas tā, par to arī būs runa zemāk.
Lasīt visu...

21

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

Foto"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto pusmiljonu, kuru Covid-19 seku likvidēšanai apņēmusies iedalīt valsts, man vasarā komentē augstākā ranga ierēdnis. Tādēļ 500 000 eiro konkursa kārtībā tikšot dalīti nevis nozīmīgākajiem pasākumiem pēc principa "nauda seko (tautas sporta) dalībniekam", bet federācijām uz galviņām – un ne vairāk par 50 tūkstošiem uz federāciju.
Lasīt visu...

15

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

FotoŅemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) saņemtos iesniegumus par AS "Olainfarm" notiekošo, FKTK aicina AS "Olainfarm" vadību 22.09.2020. plānotajās akcionāru sapulcēs nodrošināt visiem akcionāriem vienlīdzīgas tiesības, kā arī ievērot citus korporatīvās pārvaldības principus. Tāpat FKTK aicina arī lielākos akcionārus respektēt mazākuma akcionāru tiesības un ar savstarpējiem strīdiem neradīt kaitējumu Latvijas kapitāla tirgus reputācijai.
Lasīt visu...

21

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

FotoMan bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot ielās. Mēģināšu koncentrētāk paskaidrot šī mana aicinājuma būtību.
Lasīt visu...

6

„Ņevinovataja ja...”

FotoVakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es vēlētos ieviest skaidrību dažos jautājumos.
Lasīt visu...

8

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

FotoSDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu. Šodien šo lēmumu atbalstīja "Saskaņas" valde. Valde rekomendē izslēgt V.Dombrovski un Ļ.Švecovu arī no Saeimas frakcijas.
Lasīt visu...

15

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

FotoLai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie skar un skars nākotnē vēl vairāk mūs visus. Ir jāsaprot, ka tie ir nevis protesti pret iespējami negodīgām vēlēšanām, bet agresīvs, labi organizēts un labi apmaksāts ultraliberāļu realizēts valsts apvērsuma mēģinājums. Mērķis - sagrābt varu un attiecīgi - ieviest „demokrātiju” vienā no pēdējām pasaulē atlikušajām veselā saprāta, tā saukto tradicionālo (ģimenes) vērtību, kā arī sociāli atbildīgas valdības saliņām pasaules liberalizācijas saduļķotajā okeānā. Ar ko “demokrātijas” ieviešana beigusies citās valstīs, kuras piedzīvojušas krāsainās revolūcijas, mēs labi zinām.
Lasīt visu...

12

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

FotoUzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man roka nenodrebēs"**, tas nav ne asprātīgi, ne koleģiāli, ne ētiski. Īpaši zinot šo vārdu autora iepriekšējo dzīves gājumu un patiku pret ieročiem. Manā vēstures kodā ir ieprogrammētas dziļas bažas par to, kas notiek šādu "plinšu sievu" zemapziņā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...

Foto

Demokrātija

Jau desmitiem gadu dzirdu kvēlas runas par demokrātiju. Ko tik neesmu dzirdējis, sākot no dẽmos – tauta un (κράτος), krátos – vara. Vienkāršojot – par tautas varu....

Foto

Provinces pensionāra apsveikums jaunus laikus alkstošajiem rīdziniekiem

Dārgie rīdzinieki, jums tas ir izdevies! Urā! Daloties sajūsmībā par nīstās varas aizslaucīšanu un jaunās, spožās, visās varavīksnes krāsās...

Foto

Vai ar „Rimi” salātiem es varu dabūt COVID19?

Sestdien kārtējo satraucošu ziņu pavēstīja SPKC – visi sestdien COVID19 reģistrētie gadījumi bijuši Daugavpilī. Pagājušajā nedēļā kopā ar...

Foto

Kāpēc es iešu 10.oktobrī

Kāpēc es iešu 10.oktobrī? Es izstāstīšu, jūs izlasiet un, lūdzu, man vairs nejautājiet! Pat Aldis nezina, kādēļ es iešu. Ceru, ka izlasīs...

Foto

Ir jāatlaiž „sabiedrisko” mediju vadība un NEPLP

Uzņemoties pilnu atbildību un turpinot pildīt deputāta zvērestu, es publiski paziņoju: IR JĀATLAIŽ Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio vadība,...

Foto

Kāpēc tika indēts Navaļnijs

Nule kā nācis klajā Vācijas valdības paziņojums par to, ka pazīstamais Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs, kurš ārstējas slimnīcā Berlīnē, ir ticis saindēts...

Foto

Trīs sivēntiņu sāga Marsa parkā

“Reiz dzīvoja trīs sivēntiņi. Trīs brāļi. Visi vienāda auguma, apaļi, sārti, ar vienādi draiskām astītēm. Pat vārdi viņiem bija līdzīgi. Sivēntiņus...

Foto

Imigranti krievu vietā

Vai jums nešķiet dīvaini, ka mēs aizvadītajos 30 gadus nebijām spējuši iedzīt mietu plašajā krievu kultūras lādē Latvijā, bet tad pēkšņi to izdarīja pēdējos 2-3 gados? Tieši...

Foto

Finanšu ministrijas piedāvājums iznīcinās grāmatniecības nozari

Latvijas Rakstnieku savienība ar neslēptām bažām raugās uz Finanšu ministrijas plāniem no 2021. gada likvidēt autoratlīdzību speciālo režīmu, aizstājot to...

Foto

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā

Atbilde, kāpēc cilvēki netic vēlēšanām, ir meklējama vēlēšanu sistēmā. Proti, šobrīd tur valda naudas vara, nevis tautas...

Foto

Vēstule Selīnai un citiem aktīvistiem

Es dzīvoju Teikā, dzīvoklī kādā no padomju laikos celtajiem Teikas namiem, man ir vīrs un divi bērni, un man nav vienalga,...

Foto

Reiram ir jāatbild par cinisko rīcību Marsa parkā

Koku zāģēšana dienu pēc vēlēšanām Marsa parka teritorijā ir cinisks, nosodāms un politiski gļēvs lēmums, kura tagadējā izpilde,...

Foto

"Marsa parka" izzāģēšana ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda

"Marsa parka" izzāģēšana nākamajā dienā pēc vēlēšanām ir "Attīstībai/Par!"/”Progresīvo” melu un liekulības paraugstunda. Šo politiķu zaļie mērķi...

Foto

Ātras pārdomas par priestera Mediņa "sāgu"

Man ir bijis tas gods viņu satikt. Viennozīmīgi spilgta personība. Viņam ir sava dzīves filozofija, kurai nevaru 100% piekrist, bet...

Foto

Ne jā, ne nē, ne melns, ne balts: paziņojums par Bruknu un priesteri Mediņu

Šā gada 20. augustā medijos izskanējusi informācija par Bruknas muižā esošās kopienas...

Foto

Par kristieti Aldi

Es jau sen gribēju uzrakstīt par to, kā Aldis Gobzems izsaimnieko Dieva doto talantu, bet kaut kā nebija vērtīga iemesla, lai nolasītu viņam...

Foto

Vēstule jaunajam Rīgas domes vadītājam – kā neuzkāpt uz Ušakova grābekļa

Godātie kandidāti, rakstu kā nedaudz skeptisks vēlētājs, kurš raugās uz Rīgas domes vēlēšanām ar tādu...

Foto

Levita lieliskais vēsturisko zemju likumprojekts brīnišķīgi ļaus apzināties latvisko identitāti, tās dziļumu un kultūras saknes

25.augustā Piebalgas apmeklējuma laikā Valsts prezidents Egils Levits Vecpiebalgas Kultūras namā...

Foto

Rīgas domes priekšvēlēšanu debates jārīko pilsētas zaļajā klusajā zonā - Biķernieku mežā

Rīgas domes apstiprinātajā Rīcības plānā vides trokšņa samazināšanai Rīgas aglomerācijā ir 3.2.1.attēls – Akustiskā...

Foto

Dzelzceļa transporta un ostu tranzīta izpostītāji tagad raujas pie varas Rīgā

Jau pēc pāris dienām sāksies iepriekšējā balsošana Rīgas domes vēlēšanās, tālab vēlreiz palūkosimies uz pašiem...

Foto

Gruntmanis ignorēja vides un kultūras kontekstu, bet es neko nevarēju ietekmēt un vispār mazgāju rokas nevainībā

Dr. Uģis Gruntmanis, atgriežoties Amerikā, ir komentējis veselības ministres, Veselības...

Foto

Nekliedziet tie, kas ir kliedzēji un kristīgās reliģijas noliedzēji

Andreju Mediņu personīgi pazīstu kopš 1992 gada, savu 16 gadu vecuma. Biju viens no viņa "nokalpinātajiem pusaudžiem"....

Foto

Kungi (ar smaidu par nopietno)

Pirms daudziem gadiem, 1998. gada 18. novembrī, iznāca laikraksta «Latvietis Latvijā» pirmais numurs. To ievadīja Viļa Plūdoņa dzejolis:...

Foto

Likumdošanas iniciatīva: par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu

Valsts un pašvaldību, arī to kapitālsabiedrību un nodibinājumu iepirkumi ir melnais caurums, kur bez pēdām tiek zagti...