Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!
Latvijas Radio Redakcionālās padomes* paziņojums06.04.2024.
Komentāri (115)
Iesaki rakstu: 
Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Žurnālisti jau gadiem ilgi sociālās tīklošanās platformās ir pakļauti naida uzbrukumiem, kas diemžēl daļu no viņiem ir apklusinājuši. Viņu balsis sociālajos tīklos vairs nedzird. Nu jau šī tendence atbalsojas arī profesionālo mediju saturā – ir situācijas, kad, prognozējot naida vilni, žurnālisti nevēlas veidot saturu par diskutabliem tematiem vai arī to atspoguļojumā sevi cenzē.
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā vārda brīvības robežas ir vēl vairāk sašaurinājis – no medijiem, jo īpaši sabiedriskajiem, tiek sagaidīts tikai “patriotisks” saturs, bet “pamatstraumei” pretēja viedokļa izskanēšana tiek novērtēta kā medija pretvalstiska rīcība.
Papildu tam ir noticis bīstams tiesu precedents. Rīgas apgabaltiesa ir lēmusi par labu mediju uzraugam NEPLP, kurš “Tvnet grupu” sodīja par nepienācīgu “precizitāti un neitralitāti”, izmantojot vārdu “deportācija”. “Tvnet” par to būs jāmaksā 3000 eiro sods.
Minētie procesi rada pateicīgu fonu mediju neatkarības ierobežošanai. Ar čiku ir beigusies sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā nostiprinātā iecere sabiedriskajiem medijiem izveidot neatkarīgu finansēšanas modeli.
Toties likumdevējs vieglu roku nobalsoja par paslepus nacionālās drošības koncepcijā iemānīto aizliegumu sabiedriskajiem medijiem no 2026. gada veidot saturu vienā no mazākumtautību valodām – krievu. Mums nav zināms, ka šis lēmums būtu balstīts auditorijas pētījumos, izvērtējot dezinformācijas risku pieaugumu Krievijas īstenotā informācijas kara apstākļos.
“Cūku komiksa” stāsts ir beidzies ar to, ka SEPLP ir uzdevis LTV izstrādāt redakcionālo politiku viedokļu, karikatūru un komiksu publicēšanai portālā LSM.lv (vai viedokļu daudzveidība vairs nav sabiedrisko mediju vērtība?) un normatīvo aktu “par atbildības gradāciju un atbildības pieprasīšanu par redakcionālo vadlīniju pārkāpumiem”. Savukārt Valsts Prezidenta 8. aprīlī iniciētajā diskusijā par sabiedriskajiem medijiem viens no iezīmētajiem tematiem ir “redakcionālā neatkarība un tās praktiskais uzraudzības mehānisms” (!).
Ne SEPLP, ne valsts prezidentam nevajadzētu būt noslēpumam, ka sabiedriskie mediji Latvijā īstenībā ir pārregulēti un pārkontrolēti. Birokrātiskais slogs ir ievērojami lielāks nekā daudzās citās Eiropas valstīs, un tam ir jāpatērē nesamērīgi liela enerģija. Sabiedriskajos medijos jau pastāv kvalitātes vadības sistēma, un ik gadu tiek mērīts to sabiedriskais labums, kas ir publiski pieejams. (https://www.seplp.lv/lv/sabiedriskais-labums) Tas ir neatkarīgs mūsu darba izvērtējums, un, vadoties no tā, tiek noteikti turpmākie uzdevumi.
Turklāt nu jau divus gadus jebkuram ir iespēja par sabiedrisko mediju darbu iesniegt sūdzības ombudam. Tiesa, publiskie uzbrukumi ombudam liecina par vēlmi diskreditēt arī ombuda institūciju, kura acīmredzot nav attaisnojusi politiķu vai citu personu ieceri, ka būs viņu ietekmes rīks sabiedriskajos medijos.
Sabiedrisko mediju darbības mēraukla ir sabiedrības intereses. Mēs neesam valsts medijs, kurš īsteno valdošās koalīcijas vai kādu citu ietekmīgu figūru politiku.
Aicinām lēmumus par medijiem balstīt uz kvalitatīvos pētījumos noskaidrotām sabiedrības vajadzībām, profesionāliem argumentiem un datiem.
Tāpat aicinām ikvienu apzināties, ka mediju neatkarība un vārda brīvība ir neatceļamas vērtības arī tad, ja kaimiņos plosās karš. Mūsu redakcionālās vadlīnijas nosaka, ka sabiedriskie mediji atspoguļo dažādu sabiedrības grupu viedokļus, “arī tādus, kas kādam varētu likties nepieņemami”. Tas burtiski nozīmē tieši to, kas tur rakstīts. Izslēdzot kādus viedokļus un tematus, mēs pamazām varam nonākt Aizspogulijā, kurai maz sakara ar realitāti.
* Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna (attēlā)
Latvijas Radio Ziņu dienesta vadītājs Uģis Lībietis
Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa
Latvijas Radio 1 direktore Inese Matjušonoka
Latvijas Radio 1 galvenā redaktore Agita Bērziņa
Latvijas Radio 2 direktors Kaspars Mauriņš
Latvijas Radio 2 galvenā redaktore Baiba Palkavniece
Latvijas Radio 3 direktore Gunda Vaivode
Latvijas Radio 3 galvenā redaktore Inga Saksone
Latvijas Radio 4 direktore Ilona Madesova
Latvijas Radio 4 galvenā redaktore Anna Stroja
Latvijas Radio 5 direktors Kārlis Kazāks
Latvijas Radio 5 galvenais redaktors Toms Putniņš
Latvijas Radio Pētnieciskās žurnālistikas daļas vadītājs Ģederts Ģelzis
Latvijas Radio Latgales multimediju studijas vadītāja Renāte Lazdiņa
Latvijas Radio Multimediju satura daļas galvenā redaktore Justīne Savitska
Latvijas Radio podkāstu redaktors-attīstītājs Andrejs Siliņš
Radioteātra vadītāja Māra Eglīte
Portāla LSM.lv galvenā redaktore Marta Cerava
Latvijas Radio 6 – NABA vadītājs Madars Štramdiers
Seko mums 
Kā var neatcerēties reiz pausto, ka Latvija ir izteikta vienas ziņas sabiedrība? Lūk, Stambulas konvencijas dramatismu nomainījusi cita aktualitāte - armija esot teikusi, ka vajag nojaukt sliedes (1).
Šoreiz stāsts pa punktiem par to, kā vienas “lielvalsts” politiķi ar misijas sajūtu “ietekmē pasaules notikumus” un iznīcina savu valsti.
Kad slavenajam gruzīnu filozofam Merabam Mamardašvili, kurš vecumā iesaistījās politikā, jautāja: „Nu kā tad tā! Kas tad mums te tagad būs?”, viņš atbildēja: “Visu mūžu esmu nodarbojies ar filozofijas mākslu tikai tamdēļ, lai kļūtu par labāku pilsoni.” Tāpēc dziļi atvainojos visiem tiem, kuri nevar pārdzīvot faktu, ka mākslinieks atļaujas izteikt savu pilsoņa pozīciju.
„Progresīvie” izsakās, ka jaunā izmeklēšanas komisija par "Rīgas Siltuma sāgu" ir naudas izšķērdēšana (tie ir nieka 15 600 eiro uz sešiem mēnešiem pretstatā miljoniem izkūpinātā siltuma gaisā) un ka jautājumu var atrisināt ar esošām komisijām Saeimā.
“Austošā Saule Latvijai” programma paredz NBS personāla palielināšanu līdz 90 tūkstošiem, ietverot arī zemessargus un rezerves karavīrus. Tomēr iestājamies pret sieviešu obligātu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD), jo:
Ja Jaunajai vienotībai būs iespēja aizklumburēt līdz 15. Saeimas vēlēšanām premjera seglos, tad paredzu JV savus 17-20 Saeimas mandātus, jo:
Pašreizējā varas sistēma ir ienaidnieks latviešu tautai. Nav svarīgi, ka šis apgalvojums ir pretrunā ar likumā vai politiskajās teorijās rakstīto. Jāskatās ir uz darbiem un faktisko rezultātu.
Kad Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) sarunās ar Latvijas Olimpisko komiteju (LOK) un Latvijas Sporta federāciju padomi (LSFP) apņēmusies meklēt papildu finansējumu sporta nozarei, neviens nav īpaši pievērsis īpašu uzmanību, kā nodokļu maksātāju līdzekļi tikuši izlietoti līdz šim, un šeit varam runāt par IZM pakļautībā esošo Murjāņu Sporta ģimnāziju.
Šorīt pēc plkst. 8.00 LR1 noklausījos Re:Baltica pētījuma secinājumus. Neatstāstīšu gari, ir jānoklausās, lai saprastu, kā var melot. Bet divas lietas aprakstīšu, lai būtu interese paklausīties.
