ASV paceļ dubultās morāles standartus vēl augstāk - ES netiek līdzi
Baiba Zīle31.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau nepilnus trīs gadus starptautisko sabiedrību satrauc ievērojamais Vācijas-Krievijas kopprojekts „Nord Stream
Jau iepriekš tika ziņots, ka Krievijas gāzes koncerns „Gazprom” un tā Rietumu partneri ar lielu motivāciju cenšas iedēstīt eiropiešu prātos idejas par iespējām un priekšrocībām, kādas dos vērienīgais projekts. Tostarp „ekskluzīvu” sadarbību ar „Gazprom”, kas būtībā ir Kremļa lolojums un, kā zināms, arī lielākā KF ogļūdeņražu kompānija ar senu korupcijas un politiskās ietekmes vēsturi Eiropā. Turklāt no publiski pieejamās informācijas izriet, ka lielākais finansiālais ieguvējs būs Kremlis. Protams, Vācija iegūs lētāku gāzi, un arī citas ES valstis gūs labumu – tikai šobrīd nav īsti skaidrs kāds tieši būs citu valstu ieguvums.
2020.gada septembrī publicētais pētījums par „Nord Stream 2” ietekmi uz Eiropas gāzes tirgus pozīcijām apliecina, ka Ziemeļaustrumeiropa, proti, Polija, Ukraina, Čehija un Slovākija visticamāk zaudēs savas priekšrocības kā tranzīta valstis. Centrālā un Austrumeiropa baidās, ka „Nord Stream
Tīkla plūsmas rāda, ka, pat ja „Nord Stream
Neticami, ka tik nozīmīga projekta apstiprināšanā netika izskatīti dažādi varianti un izsvērts katrs negatīvais ietekmes aspekts, tostarp milzīgā Kremļa ietekme uz tik nozīmīgu resursu plūsmu. Publiski pieejamā informācija liecina, ka jau esošais cauruļvads "Nord Stream 1" pašreiz netiek noslogots par visiem 100%, - tad kādēļ ir nepieciešams izbūvēt citu? Arī dažādi pētījumi liecina, ka tuvākajā desmitgadē nav sagaidāms būtisks dabasgāzes patēriņa kāpums Eiropā, vēl jo vairāk tiek prognozēts kritums.
Vai šīs nebija lietas, par kurām būtu bijis jādomā laikus, pirms projekta apstiprinājuma! Acīmredzot ne, jo „Gazprom” koruptīvā roka iestiepjas dziļi ES gaiteņos. Kā gan citādāk izskaidrot lēmuma pieņemšanas vieglo gaitu. Lai gan lēmumu pieņemšana ES jau sen ir apšaubāma, cilvēki, kas dzīvē nav redzējuši govi, pieņem lēmumus par lopkopību, un tādas pašas „betona žurkas” lemj par lauksaimniecību, izvirzot nesasniedzamas prasības – iespējams jau, ka šis ir tas pats variants, taču maz ticams.
Projekta apjomīgums un iesaistīto valstu ietekmes atsevišķās sfērās vien jau norāda uz pastāvošajiem dubultstandartiem gan ES, gan Ziemeļu valstīs, gan pašā KF.
Taču sacensībās par divkosīgāko reģionu savu dalību nu ir pieteikusi arī ASV.
Vēl 2020.gada decembrī ASV plānoja izvirzīt jaunas sankcijas pret KF un „Nord Stream 2 ” projektu un mudināja Eiropas sabiedrotos un privātus uzņēmumus pārtraukt darbu, kas varētu palīdzēt būvēt „Nord Stream
Šī gada maijā izskanēja vairāk nekā šokējošs paziņojums, ASV atcels sankcijas pret gāzes cauruļvada „Nord Stream 2” operatoru, protams, saglabājot sankcijas pret dažiem uzņēmumiem un kuģiem no Krievijas, kas ir iesaistīti būvniecības procesos. Šādas tik ļoti spējas sankciju virziena izmaiņas liek uzdot daudz jaunu jautājumu uz kuriem atbildes šobrīd nav.
Pats Baidens savu lēmumu skaidro ar nevēlēšanos bojāt attiecības ar ES. Viņš uzsvēris, ka nav tā, ka viņš var vai nevar kaut ko atļaut darīt Vācijai, taču šajā situācijā ieviest sankcijas tagad nebūtu lietderīgi, jo tas traucētu ES un ASV attiecībām.
Šādi secinājumi gan šķiet visai neloģiski, ņemot vērā, ka līdz šim ASV aktīvi uzturēja sankcijas pret projektu un tajā iesaistītajiem uzņēmumiem, ko vairums ES valstu atbalstīja. Turklāt Vācija ir tikai viena no 27. ES dalībvalstīm. Daudzas ES valstis joprojām neatbalsta projekta attīstību un cer uz „brīnumu”, saasinot starpvalstu attiecības savienībā. Līdz ar to dabīgi rodas jautājums, kāda Baidenam saistība ar Vāciju un kāpēc viņš negrib „draudzēties” ar citām ES dalībvalstīm? Ko ASV Džo Baidena vadībā iegūs no projekta, vai arī tam ir dziļakas saknes?
Apgalvojumi par ES un ASV draudzīgajām attiecībām cieš kritiku jau pašos pamatos, jo ir daudzas citas lietas, kuras būtu lietderīgāk risināt, lai uzturētu attiecību stabilumu, turklāt nevis tikai ar vienu valsti, bet savienību kopumā. Lai gan ES galvas slīkst dubultspēlēs, Džo Baidens šobrīd tās pārspēj visās kategorijās.
Avoti:
https://www.nord-stream2.com/construction/overview/
Pētījums:
https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0301421520304201
Ziņas:
https://www.reuters.com/article/us-usa-russia-nord-stream-exclusive-idUSKBN28X2B6
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
