ASV gāzes industrijas milži par "Latvijas gāzes" akcijām piedāvā 175 miljonus eiro
PIETIEK01.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Grupa ASV enerģētikas nozares līderu, ar kuriem vizītes laikā Hjūstonā pirms nedēļas ticies Valsts prezidents Andris Bērziņš, izteikuši vairāku pakāpju piedāvājumu Latvijas enerģētiskās neatkarības no Krievijas stiprināšanai, pirmkārt, piedāvājot nopirkt E.ON.Ruhrgas piederošos 47,23% Latvijas gāzes akciju, otrkārt, investēt sašķidrinātās gāzes termināļa (LNG) celtniecībā Latvijā un nodrošināt slānekļa gāzes piegādes no ASV, tostarp izmantojot jau esošo Inčukalna pazemes gāzeskrātuves kapacitāti.
Šo detalizēto informāciju, kas ir Pietiek rīcībā no avotiem, kas informēti par vizītes sagatavošanas gaitu un sarunu norisi, Valsts prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos Aivis Ronis komentēt atteicās. Tomēr Pietiek zināms, ka ASV uzņēmēji, starp kuriem uzskaitāmi lielu gāzes kompāniju un enerģētikas sektora investīciju fondu pirmās personas, oficiālajās sarunās vai tikšanās kuluāros izteikušas konkrētu piedāvājumu par investīciju kompānijas izveidi Latvijas gāzes akciju iegādei.
Neoficiāli kuluāros izskan minējumi, ka esošā prezidenta administrācija nav ieinteresēta investoru "no malas" iesaistē un ietekmīgi pašmāju uzņēmēji, kurus vieno attiecības ar viena no Latvijas gāzes mazākuma akcionāra Itera Latvija šefu Juri Savicki, vēlētos, lai E.ON.Ruhrgas akcijas nopērk Latvijas valsts, kas ar noteiktu politisku ietekmi ļautu uzņēmuma vadībā deleģēt kādus savas ietekmes cilvēkus.
Oficiālais Rīgas pils paziņojums medijiem par 22. septembrī Hjūstonā notikušajām Bērziņa un vairāku gāzes ieguves un transportēšanas kompāniju vadību šādas detaļas neietver, lai gan apgalvots, ka prezidents vērsis ASV uzņēmēju uzmanību uz to, ka šobrīd gaidāma Latvijas gāzes akcionāru maiņa. Par to, ka būtu izteikts piedāvājums ASV investoriem apsvērt šo akciju iegādi vai ka no otras puses būtu izskanējis šāds piedāvājums, prezidenta padomnieki klusē.
Tomēr Pietiek ir bijusi izdevība iepazīties gan ar Bērziņa ekonomikas padomnieka Roņa sarunām ar ASV uzņēmējiem sagatavoto prezentāciju, gan gāzes industrijas pārstāvju rakstisku piedāvājumu. Ja Latvijas puses prezentācija atstāj ļoti vispārēja dokumenta iespaidu, kas domāts kā ieskats auditorijai, kas, iespējams, nezina, kur Latvija atrodas, tad ASV puses prezentācija ietver konkrētus piedāvājumus.
Arī Valsts prezidentu pavadošā delegācija iepretim ASV gāzes industrijas milžiem nebija papildināta ar amatpersonām, piemēram, no Ekonomikas ministrijas, kas sarunām piešķirtu lielāku konkrētību. Bērziņu pavadīja Ronis, Latvijas vēstnieks ASV Andris Razāns, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Gundars Daudze, prezidenta ārlietu padomnieks Marģers Krams un preses sekretāre Līga Krapāne.
Turpretī starp enerģētikas smagsvariem, kas tikās ar prezidentu Bērziņu, pirmkārt minams enerģētikas kompānijas Cheniere Energy viceprezidents Anatols Feigins (Feygin). Kompānijai pieder sašķidrinātās gāzes terminālis Sabine Pass Luiziānā – terminālis, kas kādreiz tika izmantots gāzes importam, bet kopš slānekļa gāzes buma ASV pielāgots gāzes eksportam. ASV uzņēmējus apaļā galda sarunā pārstāvēja arī gāzes industrijā izmantojamo cauruļvadu būvētāja Associated Pipe Line Contractors vadītājs Pols Somervils (Paul Sommerville), investīciju bankas Global Hunter Securities, kas specializējas enerģētikas sektorā, rīkotājdirektors Entonijs Soci (Anthony Socci), sašķidrinātās gāzes importētāja un piegādātāja GDF SUEZ viceprezidents Rūdolfs Adamjaks (Rudolph Adamiak), privātās investīciju firmas, kas specializējas enerģētikas projektos, Riverstone Holdings rīkotājdirektors Ralfs Aleksanders (Ralph Alexander), gāzes infrastruktūras attīstītāja un uzturētāja Ceritas Energy prezidents Ričards Šerills (Richard Sherrill), kompānijas Magnolia LNG, kas būvē sašķidrinātās gāzes infrastruktūru Luiziānā, komercdirektors Riks Keips (Rick Cape), kā arī naftas un gāzes izstrādātāja Baker Hughes viceprezidents Pīters Ragauss (Peter Ragauss).
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
