Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tā kā Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja un Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Rita Ruduša (attēlā) joprojām nav vēlējusies telefoniski sniegt atbildes uz jautājumiem saistībā ar viņas vadīto struktūru lomu Latvijas Radio vadības maiņā un personām, kas viņai devušas šādu "uzdevumu", šodien publicējam jautājumus, ko viņai rakstiski nosūtījis Lato Lapsa - un uz kuriem atbildes tāpat vismaz pagaidām nav saņemtas:

Labdien, Rudušas kundze,
tā kā divu dienu laikā joprojām neesat saņēmusies dūšu, lai atbildētu uz telefonzvaniem un, pieļauju, riskētu ar to, ka diktofonā ierakstītas intervijas laikā Jums var „pasprukt” kāds nepārdomāts vārds, nosūtu Jums jautājumus elektroniskā pasta formā:
1) publiskajā telpā ir parādījušies elektroniskā pasta sarakstes fragmenti, no kuriem rodas iespaids, ka Jūs aktīvi iesaistāties Latvijas Radio vadības nomaiņas jautājumu risināšanā vai vismaz apspriešanā. Šīs vēstules ir izsūtītas no Jūsu kā Baltijas Mediju izcilības centra vadītājas elektroniskā pasta adreses, un Jūs tajās sevi dēvējat tieši par šīs struktūras vadītāju. Sakiet, lūdzu, vai tas nozīmē, ka minētā struktūra Jūsu personā ar saviem resursiem ir iesaistījusies minētās tematikas risināšanā? Ja jā, lūdzu, miniet, kad un kādus lēmumus minētā izcilības centra izpildinstitūcijas ir pieņēmušas par šādu iesaistīšanos un kā šāda iesaistīšanās atbilst minētā izcilības centra publiski minētajām funkcijām un uzdevumiem? Ja nē, tad, lūdzu, paskaidrojiet, ar kādu pamatojumu Jūs izmantojat Mediju izcilības centra resursus minētās tematikas risināšanā?
2) vienā no šiem fragmentiem Jūsu vārdā atrodams šāds izteikums: „Vai jaudīgākie reģionāli būtu gatavi ielikt reklāmu, kuras teksts būtu apmēram šāds: "Aizstāvi savu radio. Pieprasi Saeimai atlaist NEPLP" vai kaut kā tā?” Vai šī jautājuma mērķis bija noskaidrot, kuri mediji ir gatavi izdarīt spiedienu uz Saeimu un/vai NEPLP? Ja jā, ar kādu nodomu – un vai šis bija Jūsu personiskais vai kādas Jūsu pārstāvētas biedrības/citas struktūras nodoms? Ja nē, tad kāds tad bija šī jautājuma mērķis?
3) saistībā ar šo jautājumu Jūs minat, ka šāda apvaicāšanās esot Jūsu „uzdevums”. Sakiet, lūdzu, kas tieši un kādā formā Jums bija devis šādu uzdevumu? Vai šis uzdevums joprojām ir spēkā?
4) vienā no šiem fragmentiem Jūsu vārdā atrodams šāds izteikums: „Uzbrukumu "pirmajā kārtā" ļoti vērtīgi bija tas, ka reģionālā prese publicēja atbalsta reklāmas.” Sakiet, lūdzu, par kādiem uzbrukumiem ir runa? Atbildi, lūdzu, pamatojiet. Tāpat – sakiet, lūdzu, kura „reģionālā prese” un kādas „atbalsta reklāmas” ir publicējusi? Kam pausts atbalsts šajās reklāmās? Kāda organizatoriskā vai cita loma šo atbalsta reklāmu publicēšanā bija Baltijas Mediju izcilības centram?
4) vienā no šiem fragmentiem Jūsu vārdā atrodams šāds izteikums, kas seko iepriekš citētajam: „Parunāšu ar Radio mārketinga komandu - iespējams, noderētu kaut kas līdzīgs arī šoreiz. Un tad visu avīžu eksemplārus aizsūtīt deputātiem, KM un NEPLP locekļiem.” Sakiet, lūdzu, kāda bija Latvijas Radio „mārketinga komandas” loma Jūsu iezīmētajās aktivitātēs? Kādi tieši Latvijas radio „mārketinga komandas” darbinieki tajās piedalījās? Vai šīs aktivitātes ietilpa viņu darba pienākumos? Vai Latvijas Radio „mārketinga komanda” rīkojumu veikt šādas aktivitātes saņēma no Latvijas Radio vadības?
5) esmu saņēmis diezgan īpatnu telefona īsziņu no Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekļa, aģentūras LETA galvenā redaktora Pētera Zirņa, kurš saistībā ar šo fragmentu publiskošanu cita starpā norāda, ka (saglabāta oriģinālā rakstība) „var jau protams izlikt savu žulti visādos veidos, bet kaut ko apgriezt pilnīgi diametriāli pretēji faktiskajiem apstākļiem ir augstākajā mērā cūciski”. Sakiet, lūdzu, vai šajā vērtējumā ir pausta Jūsu vadītās un minētā P. Zirņa pārstāvētās Žurnālistu asociācijas nostāja?
6) Jūsu parakstītā minētās organizācijas 2. oktobra paziņojumā ir minēts, ka pašlaik „Latvijas Radio notiek vērienīgas strukturālās reformas”. Lūdzu, miniet, kādas tieši vērienīgas un strukturālas reformas tieši pašlaik notiek Latvijas Radio.
7) Minētajā paziņojumā arī norādīts, ka „darba stils - iztirzāt atklātās nepilnības preses publikācijās, nevis tiešā kontaktā ar Latvijas Radio vadību -, kaitē sabiedriskā medija reputācijai”. Lūdzu, paskaidrojiet, vai šis ir Jūsu vadītās žurnālistu u.c. personu biedrības kopējais viedoklis, ka informācija par sabiedriskā medija pārvaldībā atklātām nepilnībām un pārkāpumiem nav nododama sabiedrībai.
8) Visbeidzot – sniedziet, lūdzu, paskaidrojumu, vai Jūsu rīcība, jau divas dienas izvairoties atbildēt uz telefonzvaniem un īsziņām, lai nevajadzētu sniegt godīgas un atklātas atbildes par Jūsu rīcību, atbilst Jūsu „darbavietu” oficiāli deklarētajiem principiem un vērtībām?

"Labdien, Rudušas kundze, tā kā divu dienu laikā joprojām neesat saņēmusies dūšu, lai atbildētu uz telefonzvaniem un, pieļauju, riskētu ar to, ka diktofonā ierakstītas intervijas laikā Jums var „pasprukt” kāds nepārdomāts vārds, nosūtu Jums jautājumus elektroniskā pasta formā:

1) publiskajā telpā ir parādījušies elektroniskā pasta sarakstes fragmenti, no kuriem rodas iespaids, ka Jūs aktīvi iesaistāties Latvijas Radio vadības nomaiņas jautājumu risināšanā vai vismaz apspriešanā. Šīs vēstules ir izsūtītas no Jūsu kā Baltijas Mediju izcilības centra vadītājas elektroniskā pasta adreses, un Jūs tajās sevi dēvējat tieši par šīs struktūras vadītāju. Sakiet, lūdzu, vai tas nozīmē, ka minētā struktūra Jūsu personā ar saviem resursiem ir iesaistījusies minētās tematikas risināšanā? Ja jā, lūdzu, miniet, kad un kādus lēmumus minētā izcilības centra izpildinstitūcijas ir pieņēmušas par šādu iesaistīšanos un kā šāda iesaistīšanās atbilst minētā izcilības centra publiski minētajām funkcijām un uzdevumiem? Ja nē, tad, lūdzu, paskaidrojiet, ar kādu pamatojumu Jūs izmantojat Mediju izcilības centra resursus minētās tematikas risināšanā?

2) vienā no šiem fragmentiem Jūsu vārdā atrodams šāds izteikums: „Vai jaudīgākie reģionāli būtu gatavi ielikt reklāmu, kuras teksts būtu apmēram šāds: "Aizstāvi savu radio. Pieprasi Saeimai atlaist NEPLP" vai kaut kā tā?” Vai šī jautājuma mērķis bija noskaidrot, kuri mediji ir gatavi izdarīt spiedienu uz Saeimu un/vai NEPLP? Ja jā, ar kādu nodomu – un vai šis bija Jūsu personiskais vai kādas Jūsu pārstāvētas biedrības/citas struktūras nodoms? Ja nē, tad kāds tad bija šī jautājuma mērķis? Saistībā ar šo jautājumu Jūs minat, ka šāda apvaicāšanās esot Jūsu „uzdevums”. Sakiet, lūdzu, kas tieši un kādā formā Jums bija devis šādu uzdevumu? Vai šis uzdevums joprojām ir spēkā?

3) vienā no šiem fragmentiem Jūsu vārdā atrodams šāds izteikums: „Uzbrukumu "pirmajā kārtā" ļoti vērtīgi bija tas, ka reģionālā prese publicēja atbalsta reklāmas.” Sakiet, lūdzu, par kādiem uzbrukumiem ir runa? Atbildi, lūdzu, pamatojiet. Tāpat – sakiet, lūdzu, kura „reģionālā prese” un kādas „atbalsta reklāmas” ir publicējusi? Kam pausts atbalsts šajās reklāmās? Kāda organizatoriskā vai cita loma šo atbalsta reklāmu publicēšanā bija Baltijas Mediju izcilības centram?

4) vienā no šiem fragmentiem Jūsu vārdā atrodams šāds izteikums, kas seko iepriekš citētajam: „Parunāšu ar Radio mārketinga komandu - iespējams, noderētu kaut kas līdzīgs arī šoreiz. Un tad visu avīžu eksemplārus aizsūtīt deputātiem, KM un NEPLP locekļiem.” Sakiet, lūdzu, kāda bija Latvijas Radio „mārketinga komandas” loma Jūsu iezīmētajās aktivitātēs? Kādi tieši Latvijas radio „mārketinga komandas” darbinieki tajās piedalījās? Vai šīs aktivitātes ietilpa viņu darba pienākumos? Vai Latvijas Radio „mārketinga komanda” rīkojumu veikt šādas aktivitātes saņēma no Latvijas Radio vadības?

5) esmu saņēmis diezgan īpatnu telefona īsziņu no Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes locekļa, aģentūras LETA galvenā redaktora Pētera Zirņa, kurš saistībā ar šo fragmentu publiskošanu cita starpā norāda, ka (saglabāta oriģinālā rakstība) „var jau protams izlikt savu žulti visādos veidos, bet kaut ko apgriezt pilnīgi diametriāli pretēji faktiskajiem apstākļiem ir augstākajā mērā cūciski”. Sakiet, lūdzu, vai šajā vērtējumā ir pausta Jūsu vadītās un minētā P. Zirņa pārstāvētās Žurnālistu asociācijas nostāja?

6) Jūsu parakstītā minētās organizācijas 2. oktobra paziņojumā ir minēts, ka pašlaik „Latvijas Radio notiek vērienīgas strukturālās reformas”. Lūdzu, miniet, kādas tieši vērienīgas un strukturālas reformas tieši pašlaik notiek Latvijas Radio.

7) Minētajā paziņojumā arī norādīts, ka „darba stils - iztirzāt atklātās nepilnības preses publikācijās, nevis tiešā kontaktā ar Latvijas Radio vadību -, kaitē sabiedriskā medija reputācijai”. Lūdzu, paskaidrojiet, vai šis ir Jūsu vadītās žurnālistu u.c. personu biedrības kopējais viedoklis, ka informācija par sabiedriskā medija pārvaldībā atklātām nepilnībām un pārkāpumiem nav nododama sabiedrībai.

8) Visbeidzot – sniedziet, lūdzu, paskaidrojumu, vai Jūsu rīcība, jau divas dienas izvairoties atbildēt uz telefonzvaniem un īsziņām, lai nevajadzētu sniegt godīgas un atklātas atbildes par Jūsu rīcību, atbilst Jūsu „darbavietu” oficiāli deklarētajiem principiem un vērtībām?"

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

10

Nekad tā nav bijis, un še tev – atkal! Prātojums par krievu ruleti banku sfērā

FotoPagājušajā nedēļā kārtējā banka slēdza durvis klientiem, lai pēc kāda laiciņa vērtu tās administratoriem, likvidatoriem, makulatūras savācējiem un citiem biznesa meža sanitāriem. Šoreiz vērotāju un komentētāju vidē izbrīna nebija nekāda, jo "PNB Bankas" (pirms tam "Norvik") liktenis tika apspriests tikai kategorijās "kad", nevis "vai tiešām". Pērn kādā diskusijā pat publiski piedāvāju derības par to, ka šis finanšu zombijs, kas jau pasen kluburēja izēstām iekšām, būs beigts vēl pirms 2018. gada auditētā pārskata apstiprināšanas. Ikurāt tā arī notika.
Lasīt visu...

18

Sāpīgs kniebiens VARAM "kreisajā rokā"

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) rosina valdību pieņemt pavisam loģisku lēmumu: uz pāris gadiem aizliegt pilsētām un novadiem izstrādāt dažviet jau iesāktos attīstības plānošanas dokumentus 2021.-2027. gadam. Pašvaldībniekiem, to padzirdot, ir spuras gaisā…
Lasīt visu...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...

21

Sabiedrībai jau tagad ir iespējams saņemt no iestādes informāciju par ielūgto personu sarakstiem uz valstiski nozīmīgiem notikumiem

FotoRakstam „Nodokļu maksātājiem nav jāzina, kādi cilvēki par nodokļu maksātāju naudu tiek uz sarīkojumiem, kas tiek finansēti no nodokļu maksātāju naudas” lūdzam pievienot Kultūras ministrijas (KM) viedokli, kas ir šāds – jau spēkā esošie normatīvie akti nosaka kārtību, kādā regulējams jautājums par ielūgumu izsniegšanu uz nozīmīgiem kultūras pasākumiem:
Lasīt visu...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

Latvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību...

Foto

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji,...

Foto

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus...

Foto

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

Latvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

Atsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas...

Foto

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

Šādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts....

Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...