Iesaki rakstu: 
Uzņēmums Triple Bounce, kas uzvarēja Valsts asinsdonoru centra (VADC) iepirkumā par informatīvo kampaņu realizēšanu, nav konkursa nolikumā paredzētajā termiņā sācis kampaņu realizēšanu, lai gan tas bija viens no strikti noteiktajiem punktiem, kas ir atbaidījis citus pretendentus no piedalīšanās šajā iepirkumā. Gan VADC, gan uzņēmums sākotnēji mēģināja jau notikušu pasākumuPietiek uzdot par šīs kampaņas sākumu, taču, apdomājoties un uzzinot, ka otra puse sniegusi citu informāciju, atzina, ka kampaņas sākuma laiks līguma slēgšanas laikā esot pārcelts uz jūlija sākumu.
Izsludinātais iepirkums, kura paredzamā līgumcena bija diezgan iespaidīgie 50 tūkstoši eiro, paredzēja, ka jau 14.jūnijā jāsākas divām VADC informatīvi skaidrojošām kampaņām – „Valsts asinsdonoru centra loma veselības aprūpē” un „Ziedo asinis trīs reizes gadā”.
Tas, ka bija noteikts šāds ļoti ātrs termiņš, atbaidīja virkni potenciālu pretendentu, taču nu izrādījies, ka termiņš vēlamajam iepirkuma uzvarētājam nav bijis saistošs, - neviena no šīm kampaņām šajā dienā pretēji iepirkuma nosacījumiem nav tikusi sākta.
Interesanti, ka Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājas lapā sludinājums par konkursa noslēgumu joprojām nav atrodams, lai gan patiesībā iepirkums jau noslēdzies un tajā ar 49 947,35 eiro vērtu piedāvājumu uzvarējusi SIA Triple Bounce. Taču nolikumā noteiktajā termiņā kampaņas nav sāktas.
Kad Pietiek vēlējās noskaidrot, kādēļ iepirkuma uzvarētājs nav sācis kampaņas, VADC Administratīvā departamenta direktora vietnieks Gints Baburs vispirms apgalvoja, ka līgums ar uzņēmumu noslēgts 12.jūnijā un jau 14.jūnijā Tērvetē notikušās Asinsdonoru dienas organizācijā Triple Bounce piedalījusies.
Taču, kad Pietiek vēlējās noprecizēt, cik lielu cilvēku skaitu tad šis pasākums pulcējis un kāda ir bijusi tā publicitāte, VADC preses sekretāre Zane Mistre paziņoja, ka Baburs, izrādās, sniedzis neprecīzu informāciju: patiesībā Triple Bounce šī pasākuma organizēšanā un publicitātē tomēr nemaz neesot iesaistījusies.
Līdzīgi melos sapinās Triple Bounce, kuras vadītāja Vivita Beķere uz jautājumu, kādēļ kompānija nav sākusi kampaņu 14.jūnijā, kā bija paredzēts iepirkuma noteikumos, vispirms Pietiek paziņoja, ka 14.jūnijā uzņēmums piedalījies Tērvetes pasākuma organizēšanā.
Savukārt pēc aizrādījuma, ka VADC noliedz Triple Bounce dalību šī pasākuma norisēs, Beķere samulsa un paziņoja, ka uz jebkādiem jautājumiem atbildēšot tikai rakstveidā.
Rakstiski uz Pietiek jautājumu atbildēja projektu vadītājs Jānis Landmanis, kurš apliecināja, ka „līguma ietvaros minētā pasākuma organizēšanā kā aģentūra neesam piedalījušies”.
Kad bija noskaidrojies, a 14.jūnijā nekāda kampaņa pretēji iepirkuma nolikumā teiktajam nav sākta, VADC preses sekretāre paziņoja, ka līgumā ar Triple Bounce, kas noslēgts tikai 12.jūnijā, paredzēts kampaņu sākt vien 2.jūlijā.
„Atbilstoši iepirkuma nolikumam, uzņēmums bija iesniedzis reklāmas kampaņas realizēšanai nepieciešamo laika plānu, kas paredzēja, ka kampaņa tiks atklāta 14.jūnijā. Ņemot vērā Valsts asinsdonoru centra darbības specifiku, kas prasa precīzu iedziļināšanos mūsu darbā un laiku, kas nepieciešams līguma saskaņošanai (precīzāk – līguma pielikuma saskaņošanai), Valsts asinsdonoru centrs lūdza SIA Triple Bounce kampaņas atklāšanu atlikt līdz šī gada 2.jūlijam,” - šāds bija jaunais VADC skaidrojums. Konkrētus iemeslus kampaņu sākuma laika maiņai Mistre atteicās atklāt.
To atteicās darīt arī Triple Bounce. „Saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu, kas mūs kā izpildītāju ierobežo attiecībā uz informācijas izpaušanu trešajām personām, Bounce aģentūra nav tiesīga sniegt detalizētus komentārus par VADC iekšējiem procesiem, tajā skaitā kampaņas termiņu maiņu,” iemeslus skaidroja Landmanis.
VADC apgalvo - tā vadība, ka realizācijas termiņu maiņa jau pēc uzvarētāja paziņošanas jebkādā veidā būtu ietekmējusi izdevīgākā piedāvājuma izvēli, jo neviens no septiņiem pretendentiem iepirkuma rezultātus neesot apstrīdējis. Tiesa, konkursā zaudējušie pretendenti arī nebija informēti, ka kampaņas sākuma termiņš pārcelts par divām nedēļām vēlāk.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
