Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Trešdien 25.aprīlī Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē tiks skatīts Ministru prezidentam Mārim Kučinskim adresēts deputātu pieprasījums “Par Latvijas Republikas valdības rīcības atbilstību Latvijas tautas interesēm, īstenojot subsidētās elektroenerģijas atbalsta sistēmu”.

Premjerministrs ir izvēlējies izmantot savas tiesības uz šo pieprasījumu neatbildēt, bet ir deleģējis sniegt atbildi ekonomikas ministram Arvildam Ašeradenam, kurš arī uz pirmo šī pieprasījuma izskatīšanas sēdi neieradās.

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību normām ES dalībvalstij, pirms īstenot valsts atbalstu, tas ir jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju (EK). Atbalsts, kas ir ticis īstenots bez/pirms saskaņošanas, ir nelikumīgs.

Latvija 2007.gadā atvēra elektroenerģijas tirgu. Tajā tika īstenots atbalsts vietējiem elektroenerģijas ražotājiem. Taču tikai 2015.gadā tika uzsākta šī atbalsta saskaņošana ar EK. Saskaņots ar EK tas tika tikai 2017.gadā.

Savā lēmumā SA.43140 (2015/NN) EK norāda, ka obligātā iepirkuma komponente (OIK) ir valsts atbalsts un tas ir ticis ieviests, pārkāpjot ES tiesību normas. Tādejādi OIK desmit gadus, no 2007. līdz 2017. gadam ir bijusi nelikumīga.

EK lēmumā ir norādīts, ka Latvija ir atteikusies no savām tiesībām saņemt šo lēmumu latviešu valodā.

ES tiesību normas skaidri nosaka, ka atbalsta saskaņošana nepadara nelikumīgi sniegto atbalstu, un no tā izrietošās sekas par likumīgām. Tas ir pašas dalībvalsts ziņā novērst šī nelikumīgi īstenotā atbalsta radītās sekas Latvijas tirgū - atgūt šo nelikumīgi izmaksāto atbalstu.

Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) visus šos gadus ir maldinājusi sabiedrību, piesaucot tiesiskās paļāvības principu tieši pretēji - lai aizstāvētu OIK saņēmēju, nevis maksātāju intereses, lai saglabātu Latvijas patērētājiem uzlikto OIK maksājumu slogu.

Attiecībā uz nelikumīgi sniegtā atbalsta radītajām sekām Eiropas kopējā tirgus darbības kontekstā, kas ir EK kompetencē un tiek izvērtēts, saskaņojot atbalstu, EK savā lēmumā piekrīt, ka Latvijas piedāvātie kompensācijas mehānismi – veikt investīcijas kopējā elektroenerģijas tirgus stiprināšanā vairāku simtu miljonu apmērā, ir pietiekoši, lai kompensētu nelikumīgā atbalsta diskriminācijas sekas citām Eiropas kopējā tirgus dalībvalstīm - Lietuvai un Igaunijai, tāpēc EK necels pretenzijas pret Latviju.

Taču šis fakts nenovērš tās tiesiskās sekas, kas ir radītas Latvijas patērētājiem saistībā ar nelikumīgi sniegto atbalstu, un būtu novēršamas saskaņā ar Latvija nacionālās likumdošanas prasībām.

EM joprojām nav spējusi pamatot savas rīcības tiesiskumu un atbilstību sabiedrības interesēm, vien atsaucoties uz pašas sagatavoto preses relīzi. Tā ir uzaicināta sniegt savus paskaidrojumus Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē 25.aprīlī 9.00.

Šis ir pēdējais no 15 pieprasījumiem OIK sakarā, kurš ir ticis sagatavots pusgada laikā, man kā deputātam īstenojot parlamentāro pārraudzību pār EM darbībām un pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar OIK.

Saistībā ar savā izmeklēšanā atklātajiem faktiem es 19.martā vērsos ar iesniegumu Latvijas Ģenerālprokuratūrā un Satversmes aizsardzības birojā, lūdzot tos izvērtēt. Šī gada 20. aprīlī ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedza Satversmes tiesai pieteikumu par obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Novērtē šo rakstu:

185
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Trampa atgriešanās – nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros

FotoNeatkarīgi no tā, ko katrs domā par Donalda Trampa personību, viņa atgriešanās prezidenta amatā ir simboliska nacionālkonservatīvo uzvara kultūrkaros. Šajos kultūrkaros “woke” neomarksisti vairākas desmitgades ir dzinuši sabiedrību strupceļā. Trampa pirmais termiņš bija viņa politiskā uzvara. Šī uzvara ir uzvara kultūrkaros – skaidra amerikāņu tautas atbilde uz gadiem ilgušo sarkano “woke” ideoloģijas diktātu.
Lasīt visu...

21

Par Lavrova stāvaplausiem un antisemītisma vīrusu

FotoStāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Lasīt visu...

21

Progresīvā vienotība ir internacionāls vēzis

FotoVisiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Lasīt visu...

18

Citējam reperi ansi, bet tikmēr Kremļa pakalpiņi pie arēnas Rīgā izkar ķīniešu reklāmas

FotoLatvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
Lasīt visu...

10

Šis režīms ved mūsu tautu uz kapiem

FotoNo rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Lasīt visu...

21

Valstij jābūt ar ierobežotām funkcijām

FotoRēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Lasīt visu...

6

Jāprasa atbildība no atbildīgām institūcijām

FotoKad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Lasīt visu...

21

Varakļānu novada domes deputāti aicina respektēt iedzīvotāju gribu un novērst sabiedrības šķelšanu

FotoVarakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Lasīt visu...

21

Vara baidās no patiesības un uztver to kā lielāku apdraudējumu nekā korupciju vai ārējos ienaidniekus

FotoLatvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati.  
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi