Iesaki rakstu: 
Latvijas Studentu apvienība jauno mācību gadu ir sagaidījusi ar nepatīkamu pārsteigumu – Finanšu ministrija negaidīti bloķēja grozījumus, kas paredzēja palielināt sociālās stipendijas "Studētgods" apjomu līdz 200 eiro. Šis lēmums ne tikai izraisīja vilšanos, bet arī atklāj dziļāku un daudz nopietnāku problēmu Latvijas valdības prioritāšu noteikšanā. Cik ilgi mūsu valsts studējošie tiks uzskatīti par zemāka līmeņa prioritāti? Un cik ilgi mums būs jāpacieš politiskās plānošanas nekompetence, kas atstāj studējošos likteņa varā?
Sociālās stipendija "Studētgods" tika izveidota 2021. gadā ar mērķi sniegt finansiālu atbalstu tiem studējošajiem, kas iekļaujas "Jaunietis 3+", "Vecāks 3+", "Bārenis/bez vecāku gādības", "I vai II grupas invalīds" saņēmēju grupās. Šī stipendija ir būtiska ne tikai studējošo dzīves kvalitātes uzlabošanai un stabilitātes nodrošināšanai, bet arī Latvijas augstākās izglītības sistēmas konkurētspējas celšanai un stiprināšanai.
Jau 2024. gada pavasarī Latvijas Studentu apvienība vērsās pie Izglītības un zinātnes ministrijas, lai apspriestu Latvijas Republikas Tiesībsarga pārbaudes lietā izvirzīto jautājumu - sociālās stipendijas "Studētgods" ieviešanu studijām ārvalstīs. Tā rezultātā informatīvajā ziņojumā tika piedāvāta saņēmēju loka paplašināšana ar studējošajiem no sociāli maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm. Līdz ar saņēmēju loka paplašināšanu 2024. gada 9. jūlijā Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātā informatīvā ziņojuma versija starpinstitūciju saskaņošanā par sociālās stipendijas "Studētgods" turpmākās attīstības iespējām ietvēra piedāvājumu stipendijas apmēru palielināt no 175 eiro līdz 200 eiro pieejamā finansējuma ietvaros.
Kaut gan nozarē diskusijas par stipendijas palielināšanos un tās saņēmēju loka papildināšanu jau kādu laiku norisinājās, publiski informācija par to pirmo reizi izskanēja vien 2024. gada 25. augustā. Tas atzīmē brīdi, kad studējošie, plānojot studiju gada finanses, sāka rēķināties ar pieejamo atbalstu. Finanšu ministrija Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvo ziņojumu saskaņoja ar priekšlikumiem, no kuriem visi tika ņemti vērā, tomēr lēmums neatbalstīt grozījumus, kas izstrādāti, balstoties uz informatīvo ziņojumu, tika pieņemti pēkšņi, plašāk to neizziņojot.
Diemžēl divas dienas vēlāk šāds Finanšu ministrijas lēmums atteikties no stipendijas palielinājuma skaidri parāda, ka Latvijas studējošie kārtējo gadu netiek uzskatīti par prioritāti. Tas, kas solīja būt neliels, bet nozīmīgs uzlabojums, ir pārvērties par skarbu realitātes pārbaudi valsts taupības politikai, kas skar ne tikai studējošos un viņu ģimenes, bet arī visus tos, kuri rūpējas par izglītības nākotni mūsu valstī.
Ja mēs skatāmies uz valsts visaptverošo aizsardzību, kuru šajos ģeopolitiskajos apstākļos izceļ kā valsts budžeta galveno prioritāti, ir svarīgi atcerēties, ka tā nav tikai militāro spēju stiprināšana - drošība ir arī izglītoti un spēcīgi pilsoņi, kuri ir spējīgi rīkoties un aizsargāt savu valsti. Augstākā izglītība spēlē kritisku lomu šajā sistēmā, jo tā veido sabiedrību, kas ir zinoša, kritiski domājoša un spējīga risināt sarežģītas problēmas. Tomēr, šobrīd mēs redzam, ka šis arguments, neskatoties uz tā nozīmību, paliek tikai uz papīra. Latvijas valsts pārvalde un politikas veidotāji šķietami ignorē faktu, ka bez atbalsta izglītības nozarei mēs riskējam ar nākotnes paaudžu intelektuālo potenciālu un spēju radīt inovācijas, kas ir tik būtiskas valsts attīstībai un drošībai.
Latvijas Studentu apvienība jau vairākus gadus cīnās par lielāku atbalstu studējošajiem, aicinot palielināt stipendijas un atvieglot to pieejamību. Taču, šķiet, ka lēmumu pieņēmēji joprojām neizprot, ka ieguldījums izglītībā ir ieguldījums valsts nākotnē. Studējošajiem jābūt iespējai pilnībā koncentrēties uz savām studijām, nevis jācīnās par izdzīvošanu, mēģinot savilkt galus kopā. Studējošajiem nevajadzētu tikt pakļautiem nevajadzīgam finansiālam spiedienam, kas varētu mazināt viņu akadēmiskos sasniegumus un motivāciju. Katru gadu tiek piedāvāti dažādi risinājumi un kompromisi, taču šogad valsts ir skaidri norādījusi – studējošie nav prioritāte. Tas ir rūgts atgādinājums par to, ka izglītības vērtība joprojām netiek novērtēta pietiekami.
Mūsu valsts pārvalde bieži vien uzsver izglītības nozīmi, taču šādi lēmumi atspoguļo pretējo. Izglītības un zinātnes ministrija piedāvāja loģiskus un reālistiskus risinājumus, kas balstījās uz pieejamo finansējumu, tomēr Finanšu ministrija izvēlējās šos priekšlikumus noraidīt. Tas ir ne tikai nepareizi, bet arī bīstami, jo tas grauj sabiedrības uzticību valdībai un tās spēju rūpēties par saviem pilsoņiem. Sabiedrības uzticība valdībai ir būtisks priekšnoteikums stabilai un ilgtspējīgai valsts attīstībai, un šāds rīcības veids to tikai mazinās.
Latvijas Studentu apvienība aicina Finanšu ministriju pārskatīt savu lēmumu un ļaut IZM esošā finansējuma ietvaros stiprināt studējošo lomu valsts attīstībā un drošībā - ieguldījums cilvēkā ir ieguldījums valsts drošībā. Izglītība nav tikai individuāls labums, tā ir sabiedrības kopējais resurss, kas stiprina mūsu valsti un tās nākotni. Šobrīd Latvijas studējošie atrodas sarežģītā situācijā, jo viņiem ir jāizvēlas starp savu izglītību un finansiālo stabilitāti, starp akadēmiskajiem panākumiem un izdzīvošanu. Tas ir ne tikai netaisnīgi, bet arī nepieņemami valstī, kas lepojas ar savu izglītības sistēmu. Ja valdība turpinās ignorēt šo problēmu, mēs riskējam zaudēt talantīgus un motivētus jauniešus, kuri varētu dot būtisku ieguldījumu Latvijas nākotnē un drošībā.
Lai gan šobrīd studējošie ir saņēmuši nepatīkamu triecienu, darbs pie studējošo sociālekonomisko apstākļu uzlabošanas turpināsies. Latvijas Studentu apvienība turpinās cīnīties par to, lai studējošo intereses tiktu aizstāvētas un atbalsts izglītībai tiktu atzīts par vienu no valsts prioritātēm. Mums visiem ir jāsaprot, ka caur ieguldījumiem izglītībā mēs varam nodrošināt labāku nākotni sev un Latvijai. Latvijas izglītības sistēma ir stipra tikai tad, ja mēs visi strādājam kopā, lai nodrošinātu tai nepieciešamos resursus un atbalstu. Tikai tad mēs varam teikt, ka Latvijā studēt ir gods.
Seko mums 
Ilgi neko nebiju rakstījusi, bet aizķēra… Šobrīd mediji aktīvi reklamē Alvi Hermani, viņa idejas, partiju maiņas… Arī viņš ir ļoti aktīvs sociālajos tīklos, cilvēks, pār kuru ir nākusi apgaismība, ka tālāk vairs nav kur… Kārtējais Saulvedis latviešu – ne Latvijas – tautai! Profils, kurs mani nobloķēja, kad pajautāju, kur viņš bija 20+ gadus… Tas tā, vilks viņu rāvis – to Hermani un viņa mērķus, aizmuguri vai virzītājus! Mediji viņu reklamē, sabiedrībā populāras personas uzsver vajadzību pēc jaunas, spilgtas partijas… Latvijā ar to ir izteikts viss!
Viņnedēļ latvieši dzīvojās pa skatuvēm. Protams, tas viss bija nosacīti, jo darbinātas tika skatuves mākslas problēmas. Latgales pusē ļaudis skatījās uz lielo garu (Gors), kam trūkst naudas, bet galvaspilsētā vēroja monoizrādi par darba devēja un ņēmēja attiecībām. Tā kā abos gadījumos tas ir publiskais finansējums, skatītājam nevajadzētu apmierināties tikai ar priekšnesumu pirmizrādēm un programmiņām.
Par būtisko finanšu pasaulē. Situāciju varētu raksturot kā diezgan dramatisku - procentu likmes ASV saglabājas ļoti augstas, tas žņaudz ekonomiku un daudzu cilvēku maciņus. Ne tikai ASV, jo dolāra sistēma ir globālās finanšu sistēmas mugurkauls.
Tālajos padomijas laikos, studējot vēsturnieku pirmajos kursos, neformālās kursabiedru sarunās spriedām par to, ir vai nav bijis PSRS-Vācijas pakta slepenais pielikums. Tie, kas klausījās Rietumu radiobalsis, nešaubījās par tāda eksistenci, tie, kuri klausījās, bet neieklausījās tur teiktajā, un tie, kas klausījās mazāk vai nemaz, apgalvoja, ka pakta pielikums esot sazvērestības teorijas piekritēju izdomājums. Tikai pamuļķīši ticot šīm naivajām pasaciņām.
Piedāvājums, tātad: Latvija sadalīta 17 vēlēšanu iecirkņos, katrā jāievēlē 5-7 deputāti. Balsojot par individuāliem kandidātiem un nevis partijām, ārpus Rīgas iedzīvotājiem šī metode ir daudz izdevīgāka, jo:
Informēju, ka esmu pievienojies Nacionālajai apvienībai (NA) un plānoju startēt 15. Saeimas vēlēšanās. Izvēle par labu NA bija vienkārša, jo esmu Latvijas patriots, iestājos par nacionālām un konservatīvām vērtībām, par ģimenēm ar bērniem, par stingru Latvijas piederību ES un NATO, par latvisku Latviju, par efektīvu valsts pārvaldi un rosīgu uzņēmējdarbību.
Iepriekšējās ziemas Eiropā valdīja saspringta atmosfēra - cilvēku apkures rēķini pieauga, uzņēmumi taupīja elektrību un samazināja apgaismojumu, mediji ziņoja par atlikušo gāzes daudzuma daļu. Aiz tā visa slēpās Latvijai tik ļoti zināmā, bet pārējai Eiropai iepriekš neapzinātā realitāte - Krievija izmantoja Eiropas enerģētisko atkarību kā politisku ieroci. Šī krīze nebija nejaušība, bet gan modinātāja zvans un mācība, ko Eiropa nedrīkst aizmirst.
Viena no Latvijas komercbankām gadu mijā izplatīja svētku vēlējumu, kas norādīja uz šī gada izaicinājumiem – proti, 2026. gadā būšot jāsaglabā “līdzsvars starp fiskālajām vajadzībām un ekonomikas spēju augt, nodrošinot finansējumu visam, kas nepieciešams”. Citiem vārdiem – jādzīvo atbilstoši iespējām.
