Iesaki rakstu: 
Latvijas Studentu apvienība jauno mācību gadu ir sagaidījusi ar nepatīkamu pārsteigumu – Finanšu ministrija negaidīti bloķēja grozījumus, kas paredzēja palielināt sociālās stipendijas "Studētgods" apjomu līdz 200 eiro. Šis lēmums ne tikai izraisīja vilšanos, bet arī atklāj dziļāku un daudz nopietnāku problēmu Latvijas valdības prioritāšu noteikšanā. Cik ilgi mūsu valsts studējošie tiks uzskatīti par zemāka līmeņa prioritāti? Un cik ilgi mums būs jāpacieš politiskās plānošanas nekompetence, kas atstāj studējošos likteņa varā?
Sociālās stipendija "Studētgods" tika izveidota 2021. gadā ar mērķi sniegt finansiālu atbalstu tiem studējošajiem, kas iekļaujas "Jaunietis 3+", "Vecāks 3+", "Bārenis/bez vecāku gādības", "I vai II grupas invalīds" saņēmēju grupās. Šī stipendija ir būtiska ne tikai studējošo dzīves kvalitātes uzlabošanai un stabilitātes nodrošināšanai, bet arī Latvijas augstākās izglītības sistēmas konkurētspējas celšanai un stiprināšanai.
Jau 2024. gada pavasarī Latvijas Studentu apvienība vērsās pie Izglītības un zinātnes ministrijas, lai apspriestu Latvijas Republikas Tiesībsarga pārbaudes lietā izvirzīto jautājumu - sociālās stipendijas "Studētgods" ieviešanu studijām ārvalstīs. Tā rezultātā informatīvajā ziņojumā tika piedāvāta saņēmēju loka paplašināšana ar studējošajiem no sociāli maznodrošinātām un trūcīgām ģimenēm. Līdz ar saņēmēju loka paplašināšanu 2024. gada 9. jūlijā Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātā informatīvā ziņojuma versija starpinstitūciju saskaņošanā par sociālās stipendijas "Studētgods" turpmākās attīstības iespējām ietvēra piedāvājumu stipendijas apmēru palielināt no 175 eiro līdz 200 eiro pieejamā finansējuma ietvaros.
Kaut gan nozarē diskusijas par stipendijas palielināšanos un tās saņēmēju loka papildināšanu jau kādu laiku norisinājās, publiski informācija par to pirmo reizi izskanēja vien 2024. gada 25. augustā. Tas atzīmē brīdi, kad studējošie, plānojot studiju gada finanses, sāka rēķināties ar pieejamo atbalstu. Finanšu ministrija Izglītības un zinātnes ministrijas informatīvo ziņojumu saskaņoja ar priekšlikumiem, no kuriem visi tika ņemti vērā, tomēr lēmums neatbalstīt grozījumus, kas izstrādāti, balstoties uz informatīvo ziņojumu, tika pieņemti pēkšņi, plašāk to neizziņojot.
Diemžēl divas dienas vēlāk šāds Finanšu ministrijas lēmums atteikties no stipendijas palielinājuma skaidri parāda, ka Latvijas studējošie kārtējo gadu netiek uzskatīti par prioritāti. Tas, kas solīja būt neliels, bet nozīmīgs uzlabojums, ir pārvērties par skarbu realitātes pārbaudi valsts taupības politikai, kas skar ne tikai studējošos un viņu ģimenes, bet arī visus tos, kuri rūpējas par izglītības nākotni mūsu valstī.
Ja mēs skatāmies uz valsts visaptverošo aizsardzību, kuru šajos ģeopolitiskajos apstākļos izceļ kā valsts budžeta galveno prioritāti, ir svarīgi atcerēties, ka tā nav tikai militāro spēju stiprināšana - drošība ir arī izglītoti un spēcīgi pilsoņi, kuri ir spējīgi rīkoties un aizsargāt savu valsti. Augstākā izglītība spēlē kritisku lomu šajā sistēmā, jo tā veido sabiedrību, kas ir zinoša, kritiski domājoša un spējīga risināt sarežģītas problēmas. Tomēr, šobrīd mēs redzam, ka šis arguments, neskatoties uz tā nozīmību, paliek tikai uz papīra. Latvijas valsts pārvalde un politikas veidotāji šķietami ignorē faktu, ka bez atbalsta izglītības nozarei mēs riskējam ar nākotnes paaudžu intelektuālo potenciālu un spēju radīt inovācijas, kas ir tik būtiskas valsts attīstībai un drošībai.
Latvijas Studentu apvienība jau vairākus gadus cīnās par lielāku atbalstu studējošajiem, aicinot palielināt stipendijas un atvieglot to pieejamību. Taču, šķiet, ka lēmumu pieņēmēji joprojām neizprot, ka ieguldījums izglītībā ir ieguldījums valsts nākotnē. Studējošajiem jābūt iespējai pilnībā koncentrēties uz savām studijām, nevis jācīnās par izdzīvošanu, mēģinot savilkt galus kopā. Studējošajiem nevajadzētu tikt pakļautiem nevajadzīgam finansiālam spiedienam, kas varētu mazināt viņu akadēmiskos sasniegumus un motivāciju. Katru gadu tiek piedāvāti dažādi risinājumi un kompromisi, taču šogad valsts ir skaidri norādījusi – studējošie nav prioritāte. Tas ir rūgts atgādinājums par to, ka izglītības vērtība joprojām netiek novērtēta pietiekami.
Mūsu valsts pārvalde bieži vien uzsver izglītības nozīmi, taču šādi lēmumi atspoguļo pretējo. Izglītības un zinātnes ministrija piedāvāja loģiskus un reālistiskus risinājumus, kas balstījās uz pieejamo finansējumu, tomēr Finanšu ministrija izvēlējās šos priekšlikumus noraidīt. Tas ir ne tikai nepareizi, bet arī bīstami, jo tas grauj sabiedrības uzticību valdībai un tās spēju rūpēties par saviem pilsoņiem. Sabiedrības uzticība valdībai ir būtisks priekšnoteikums stabilai un ilgtspējīgai valsts attīstībai, un šāds rīcības veids to tikai mazinās.
Latvijas Studentu apvienība aicina Finanšu ministriju pārskatīt savu lēmumu un ļaut IZM esošā finansējuma ietvaros stiprināt studējošo lomu valsts attīstībā un drošībā - ieguldījums cilvēkā ir ieguldījums valsts drošībā. Izglītība nav tikai individuāls labums, tā ir sabiedrības kopējais resurss, kas stiprina mūsu valsti un tās nākotni. Šobrīd Latvijas studējošie atrodas sarežģītā situācijā, jo viņiem ir jāizvēlas starp savu izglītību un finansiālo stabilitāti, starp akadēmiskajiem panākumiem un izdzīvošanu. Tas ir ne tikai netaisnīgi, bet arī nepieņemami valstī, kas lepojas ar savu izglītības sistēmu. Ja valdība turpinās ignorēt šo problēmu, mēs riskējam zaudēt talantīgus un motivētus jauniešus, kuri varētu dot būtisku ieguldījumu Latvijas nākotnē un drošībā.
Lai gan šobrīd studējošie ir saņēmuši nepatīkamu triecienu, darbs pie studējošo sociālekonomisko apstākļu uzlabošanas turpināsies. Latvijas Studentu apvienība turpinās cīnīties par to, lai studējošo intereses tiktu aizstāvētas un atbalsts izglītībai tiktu atzīts par vienu no valsts prioritātēm. Mums visiem ir jāsaprot, ka caur ieguldījumiem izglītībā mēs varam nodrošināt labāku nākotni sev un Latvijai. Latvijas izglītības sistēma ir stipra tikai tad, ja mēs visi strādājam kopā, lai nodrošinātu tai nepieciešamos resursus un atbalstu. Tikai tad mēs varam teikt, ka Latvijā studēt ir gods.
Seko mums 
Stāsts ir par Latvijas Ārpolitikas institūta 2025. gada gadagrāmatu ar nosaukumu Latvijas ārējā un drošības politika, kurā vienu no sadaļām ir veidojusi institūta vadītāja vietniece un Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja, pētniece Sintija Broka (attēlā), un tās ieteikumi un rekomendācijas pilnīgi noteikti ir Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova aplausu vērti, tomēr par visu pēc kārtas.
Visiem, kuriem gadījies būt Ņujorkas Kenedija lidostā, būs iekritīs acīs, cik tā nolaista un vienmēr rada sajūtu, ka ierodies kādā Trešās pasaules valstī. Tas pats redzams visriņķī ASV lielajās pilsētās - ceļi un tilti avārijas stāvoklī, visapkārt panīkums un miskaste. Publiskā vide tai valstī izskatās šokējoši depresīva. Sliktāk nekā daudz kur Āzijā vai austrumu valstīs. Analfabētisms, valsts vidienē miljoniem ļaužu dzīvo treileros.
Latvijas ārpolitikas debates, kas ir ikgadējs pasākums, labi parādīja, ka muldēt mēs mākam. Ministre, citējot reperi ansi, savas runas noslēgumā aicināja dziedāt savu spēku, bēdas, grēkus, rētas… Vēl vajagot pacelt balsi. Savu balsi. Labs aicinājums. Nu tad – Baibiņ, pamēģini manu pacelto balstiņu izmantot par “turīgu, drošu, suverēnu Latviju”. Te būs piemērs, ka runāt nav darīt. Bet – kurš darīs?
No rīta Vienotības galvenā ideologa Rinkēviča ieliktā premjerministre aiz muļķības intervijā neapdomīgi piekrīt Armanda Broka priekšlikumam pārcelt uz Latviju DOGE (Maska vadītās valdības lietderības pārvaldes) metodi un uzrīkot totālo auditu valsts pārvaldes un mediju astoņkājim. Pēcpusdienā ierēdņu mafija viņai liek solījumu atsaukt, jo Latvijā nekas tāds nav vajadzīgs.
Rēgs klīst pa Eiropu ― komunisma rēgs. Visi vecās Eiropas spēki ir apvienojušies svētam vajāšanas karam pret šo rēgu: pāvests un cars, Meternichs un Gizo, franču radikāļi un vācu policisti.
Kad vienas politiskās grupas pārstāvji ieņem vairākus nozīmīgus valsts amatus, piemēram, valsts prezidenta, ministru prezidenta, tieslietu un iekšlietu ministru posteņus, kā arī vada tādas iestādes kā Ģenerālprokuratūra, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), Finanšu izlūkošanas dienests un Valsts policija, rodas jautājums par varas koncentrācijas ietekmi uz demokrātijas principiem un vārda brīvību.
Varakļānu novada domes deputāti ir nosūtījuši vēstuli Latvijas Republikas valsts prezidentam, Saeimas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, paužot neizpratni un sašutumu par Saeimas opozīcijas deputātu pieteikumu Satversmes tiesā. Šajā pieteikumā tiek apstrīdēts administratīvi teritoriālās reformas lēmums par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas rada nevajadzīgu sabiedrības šķelšanu un liek novada iedzīvotājiem kļūt par politisko manipulāciju ķīlniekiem.
Latvijā valsts drošības dienestu līdzatbildība valsts nozagšanā ir sistēmiska problēma, kas apdraud ne tikai tiesiskumu, bet arī nacionālo drošību un sabiedrības uzticību valstij. Kad šie dienesti, kuru primārais uzdevums ir aizsargāt valsti un tās iedzīvotājus, sāk kalpot nevis sabiedrības interesēm, bet atsevišķām ietekmīgām grupām, tiek deformēti tiesiskuma pamati. 
