Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētājs "apvedis ap stūri" ārvalstu investorus?
PIETIEK21.09.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja ārvalstu investors Latvijā vēlas iegādāties nekustamo īpašumu, viņam jārēķinās, ka var gadīties arī šāda šķietami neiespējama situācija - īpašumu viņš iegādājas no personas, kura vienlaikus ieņem posteni tās auditorkompānijas valdē, kura veikusi veicamā darījuma padziļinātu izpēti, savukārt investora uzņēmuma valdē ir cita persona, kas neilgu laiku iepriekš ir bijusi šīs pašas auditorkompānijas valdē. Pietiek rīcībā nonākusi informācija par šādu "neiespējamu" situāciju, kur galvenā persona ir bijušais Ārvalstu investoru padomes priekšsēdētājs, tagadējais auditorfirmas Ernst&Young Baltic valdes loceklis Andris Lauciņš.
Kā rāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati, 2005. gadā Lauciņam paveicās ar fantastiski izdevīgu nekustamā īpašuma darījumu. 1998. gadā viņš par 147 940 latiem no 1938. gadā dzimušā Valtera Jāņa Ezeriņa bija iegādājies 28,48 hektārus plašu zemesgabalu Rīgā, Jaunciema gatvē. 2005. gada 15. jūlijā viņš šo zemesgabalu pārdeva SIA Peltes īpašumi par 51 reizi lielāku summu - 7 590 283 latiem.
Darījums tika nopietni gatavots: pirms tā auditorfirmai Ernst & Young bija pasūtīts veikt padziļināto izpēti - due diligence. Tas arī tika izdarīts, un ar 2005. gada maiju datētajā slēdzienā, kas tagad ir arī Pietiek rīcībā, netika konstatēti nopietni draudi un riski.
Auditorfirmas due diligence tika veikta SIA Peltes īpašumi kā uzņēmumam, kas "kalpo kā speciāla uzdevuma instruments nekustamajam īpašumam, ko SIA MEI Latvija vēlas iegādāties".
Rezultātā darījums 2005. gada jūlijā notika, un par jaunajiem zemesgabala īpašniekiem kļuva SIA Peltes īpašumi, kuru vienīgais īpašnieks darījuma norises laikā saskaņā ar Lursoft datiem bija pieminētā SIA MEI Latvija, bet vienīgais valdes loceklis - britu pilsonis Neils Deniels Gillespijs Dženingss.
Savukārt MEI Latvija īpašnieki darījuma laikā saskaņā ar Lursoft datiem bija ASV pilsonis Džons Kouls Donaldsons (20%), Nīderlandē reģistrētā Reggehuys Management B.V. (36%), Lietuvā reģistrētā Middle Eutope [iespējams, drukas kļūda un domāts Europe] Investments Baltija UAB (24%) un tas pats Dženingss (20%), kurš ieņēma arī MEI Latvija valdes locekļa amatu.
Taču darījumu īpatnu padara fakts, ka Lauciņš, kā liecina publisko reģistru dati, bija ne tikai īpašuma veiksmīgais pārdevējs, bet arī valdes loceklis auditorfirmā, kura ar saviem secinājumiem faktiski nomierināja ārvalstu investorus un sniedza tiem pārliecību par darījuma adekvātumu.
Lursoft dati rāda, ka 2005. gada maijā Ernst&Young Baltic veica due diligence par Peltes īpašumiem, bet Andris Lauciņš - minētā zemesgabala īpašnieks - gan pirms šīs izpētes, gan izpētes laikā, gan arī turpmāk bija padziļināto pētījumu veikušās auditorfirmas valdes loceklis un šo amatu saglabā joprojām. Arī 7,59 miljonu darījums tika reģistrēts, kad viņš bija Ernst&Young Baltic valdes loceklis.
Turklāt izrādās, ka turpat "blakus" ir bijis arī Dženingss, kurš darījumā it kā pārstāvēja ārvalstu investoru intereses, - Lursoft dati rāda, ka 2002.-2003. gadā arī viņš bija ieņēmis valdes locekļa posteni tai pašā Ernst&Young Baltic.
To, ka Dženingsam ar Lauciņu ir ļoti ciešas kopējās biznesa intereses, savukārt pierādīja darījums divus mēnešus pēc Jaunciema gatves īpašuma pārdošanas Peltes īpašumiem, - kā rāda Lursoft dati, Lauciņš kļuva par 45% kapitāldaļu īpašnieku SIA Lilastes kāpas, kas līdz tam simtprocentīgi piederēja Dženingsam.
Topot šai publikācijai, Lauciņš nevēlējās atbildēt ne uz vienu no šiem viņam uzdotajiem jautājumiem:
1) vai taisnība, ka minētais zemesgabals (kadastra numurs 01001280196) piederēja Jums?
2) vai taisnība, ka šajā laikā ieņēmāt SIA Ernst & Young Baltic valdes locekļa amatu?
3) vai taisnība, ka tieši šī SIA veica minētā zemesgabala pirkšanas/pārdošanas darījuma due diligence?
4) vai saistībā ar šiem faktiem neatradāties interešu konflikta situācijā?
5) vai par šo situāciju bijāt informējis auditorfirmas vadību un partnerus?
6) vai šajā due diligence, pēc kura saņemšanas ārvalstu investori iegādājās minēto zemesgabalu, bija adekvāti un objektīvi izvērtēti visi riski?
7) kāda šajā darījumā bija loma personai Neil Daniel Gillespie Jennings?
8) kādas darījuma laikā bija Jūsu un šīs personas darījumu un mantiskās saites?
Foto no iespejamamisija.lv
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
