Artusa Kaimiņa Teikas mājas darījumi – īpaša stulbuma piemērs vai prasta „sapelnītās” melnās naudas atmazgāšanas afēra?
Pietiek lasītājs28.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Iedomājieties – jūs esat apsūdzētais kriminālprocesā, kurā jums par valsts krāpšanu var piespriest iespaidīgu naudassodu; jums ir pilnīgi skaidrs, ka rudenī jūs zaudēsiet darbu, kurā varējāt par nekā nedarīšanu saņemt aptuveni 5000 eiro mēnesī, un būsiet spiests atkal mācīties strādāt, kas nozīmē, ka nekādu vērā ņemamu regulāru ienākumu jums nebūs; vēl pret jums ir cilvprasība par desmitiem tūkstošu eiro. Un šādos apstākļos jūs ne tikai oficiāli pieņemat dāvinājumā no savas mātes viņas māju Teikā, ko iepriekš neveiksmīgi mēģināts pārdot par 218 000 eiro, bet arī aizņematies bankā 150 tūkstošus eiro, lai sāktu mājas remontu…
Šķiet, ka šāda līmeņa stulbums pasaulē nav sastopams – paliekot bez pastāvīgiem ienākumiem, pieņemt dāvinājumā savas mātes māju, lai tiesu izpildītājiem būtu, uz ko vērst piedziņu, un tad vēl aizņemties no bankas iespaidīgu summu, labi saprotot, ka no oficiālajiem ienākumiem to atdot nebūs iespējams. Taču bijušā aktiera un bijušā deputāta Artusa Kaimiņa raudulīgā runa valsts apkrāpšanas prāvas noslēgumā, lūdzoties neuzlikt viņam naudas sodu, nebija bez pamata, - viņš ir rīkojies tieši tā, kā šeit aprakstīts.
Tātad – Artusa Kaimiņa mātei Lienei Kaimiņai līdz pat pagājušā gada jūnijam piederēja māja ar nelielu zemesgabalu Rīgā, Teikā, Ausmas ielā – oficiāli gan ne māja, bet „nepabeigtas celtniecības objekts saistīts ar zemes gabalu”. Kā rāda sludinājumi, šo māju vēl pagājušā gada vasarā tika mēģināts pārdot par 218 tūkstošiem eiro.
Kad tas neizdevās, Liene Kaimiņa, kurai īpašumu piecarpus gadus iepriekš bija uzdāvinājusi 1937. gadā dzimusī Baiba Kaimiņa, ņēma un 2022. gada 10. jūnijā uzdāvināja savam dēlam Artusam Kaimiņam.
Savukārt jau dienu iepriekš ir ticis noslēgts ieķīlājuma līgums, kam sekojusi 13. jūnija vienošanās, ar ko Teikas māja tiek ieķīlāta „Citadele bankā”, īpašumam uzliekot 225 tūkstošu eiro hipotēku. Protams, izsniegtais kredīts ir bijis krietni mazāks – tikai 150 tūkstoši eiro, un šo summu Artuss Kaimiņš arī ir nekavējoties sācis enerģiski tērēt.
Viņa izbijušas amatpersonas deklarācija rāda, ka no saņemtajiem 150 tūkstošiem eiro viņš 40 000 eiro pārskaitījis mātei „remontdarbu uzsākšanai”, 46 000 eiro vēl bijuši bankas kontā, bet pārējie 64 000 eiro laikā no jūnija līdz oktobra beigām kaut kur vienkārši izčibējuši.
Tad kas šis te aprakstītais process īsti ir – tiešām vienkārši stulbums? Vai varbūt tomēr mēģinājums „izgriezt” diezgan prastu deputātēšanas laikā „sapelnītās” melnās naudas atmazgāšanas afēru? Turpinājums sekos.
Seko mums 
Jau atkal jārunā par pensijām. Tā Latvijā aizvien ir aktuāla tēma. Taču šoreiz nevis par indeksāciju vai vecuma robežām, bet par veselu sociālo grupu, kuru valsts pirms 30 gadiem "apšmauca".
Otrajā Pasaules karā (WW2) zaudēja gan kara vinnētāji UK, gan zaudētāji (Vācija). Izjuka impērijas, uz pelniem izauga jauna. Tā bija brutāla padarīšana.
Veselības nozare Latvijā pēdējos gados piedzīvo nebijušu sabiedrības uzmanību. Ne tāpēc, ka tā būtu kļuvusi efektīvāka vai pieejamāka, bet tāpēc, ka tās strukturālās problēmas kļuvušas redzamas ikvienam pacientam, nodokļu maksātājam un veselības sistēmas lietotājam. Lai gan nav iespējams uzreiz aptvert visus nozares aspektus, trīs jautājumi izceļas īpaši skaidri: pakalpojumu pieejamība, resursu sadale un projektu vadības kvalitāte. 
Vienā no iepriekšējiem "Latvijas Avīzes" numuriem tika publicēts biedrības „Latvijas Mediju ētikas padome” valdes locekles Ilonas Skujas raksts ar nosaukumu "Process nonācis strupceļā". Rakstā 
Latvijas Preses izdevēju asociācija, kas pārstāv lielāko daļu preses izdevēju, kā arī daudzus interneta portālus, vēršas pie jums, lai atkārtoti paustu nozares bažas un iebildumus par Kultūras ministrijas priekšlikumiem izmaiņām 2026. gada Mediju atbalsta fonda darbībā, kas prezentēti 2025. gada 10. novembra Mediju politikas konsultatīvās padomes sēdē.
Iedomājies Latviju kā senču celtu dzimtas māju. Tā pieder mums – cilvēkiem, kas te dzīvojuši paaudzēm. Mēs esam tās īstie saimnieki.
Politiskā partija Austošā Saule Latvijai jau iepriekš vērsa sabiedrības uzmanību uz Ekonomiskās ilgtspējas likumu, kā arī pastarpināti – uz Likumu par piesārņojumu, to patieso ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un iedzīvotājiem, nosūtot atklātu vēstuli Latvijas Valsts prezidentam ar lūgumu šos likumus neizsludināt, kad tie būs nonākuši prezidenta darba kārtībā. Papildus šiem diviem likumiem klāt pievienojas arī trešais likums – Transporta enerģijas likums, kas attieksies uz “transporta enerģiju, kas tiek izmantota autotransportlīdzekļos ceļu satiksmē, autoceļiem neparedzētajā mobilajā tehnikā – dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā”. Tātad tas ietekmēs pilnīgi visus transportlīdzekļu veidus, kas izmanto iekšdedzes dzinējus.
Šobrīd daudz skan Ukrainas vārds skaļo korupcijas skandālu dēļ, taču pētījumi liecina, ka korupcijas ziņā Krievijā ar to daudz lielākas problēmas. Ticami, ja tā nebūtu, ne Putins būtu pie varas, ne arī būtu sācies karš.
