Artusa Kaimiņa kreditoriem jāpasteidzas, maksātnespēja nav aiz kalniem
Pietiek lasītājs09.01.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Personām, kurām ir kādas mantiska rakstura pretenzijas pret bēdīgi slaveno bijušo Saeimas deputātu, tagadējo Alvja Hermaņa „vienas lomas aktieri” Artusu Kaimiņu, ir ieteicams pasteigties, - pēc visa spriežot, jau tuvākajā laikā kādreizējo Alda Gobzema partneri piemeklēs maksātnespēja.
Šīs situācijas iemesls ir labi zināmais ugunsgrēks, kas 2019. gada 1. decembrī izcēlās Antonijas ielas 10. nama 9A dzīvoklī, kuru kopš 2017. gada oficiāli īrēja A. Kaimiņš.
Tobrīd sākotnēji faktiski visi Latvijas mediji bez mazākās veselā saprāta izmantošanas atkārtoja viņiem pamesto „pīli” par to, kā nabaga kristīgi noskaņotais Saeimas deputāts, Ziemassvētkus gaidot, jau laikus iededzis Adventes svecīti, uz mirkli to piemirsis un tad varonīgi cīnījies ar liesmām, gūstot desmitās daļas ķermeņa apdegumu.
Patiesība gan bija cita – politiskais aktieris tikai laimīgas nejaušības dēļ dzīvs nesadega, jo pārdzēries bija sadomājis gultā uzsmēķēt un aizmidzis. Rezultātā bojā gandrīz gāja ne tikai pats klauns, bet arī dzīvoklī bijusī viņa „pasija”, kura bija kārtīgi saindējusies ar dūmiem.
Savukārt pēc tam žūpa nāca klajā ar jauniem meliem – ka ugunsgrēka iemesls esot „Ikea” pirkta lampiņa (sākumā „vainīga” bija Adventes svece) un ka viņš varonīgi cīnījies ar degošo „Dormeo” putu matraci, kurš degot kā traks.
Vēl pēc tam atklātībā nonāca fotogrāfijas no ugunsgrēkā cietušā dzīvokļa, kas lika uzdot virkni jautājumu: nez kāpēc gan svecīte ir viena no retajiem priekšmetiem, kas izskatās galīgi uguns neskarta, nez kāpēc malu malās atrodas reibinošu dziru pudeles un nez kāpēc matracis nebūt neatrodas pie loga, pa kuru klauns to it kā esot mēģinājis izmest.
Taču, kā izrādās, jau trīs gadus senie notikumi nebūt nav uzskatāmi par pagājušiem bez pēdām. Tieši otrādi – tieši tagad A. Kaimiņam pēc ilgas vilcināšanās un cietušo vazāšanas aiz deguna var nākties beidzot atmaksāt tiem nodarītos zaudējumus.
Lieta tāda, ka Antonijas ielas 10. nama īpašnieks bija noslēdzis apdrošināšanas līgumu ar AAS Balta un tā tam izmaksāja gandrīz 23 tūkstošus eiro, kā arī sedza ekspertīzes izdevumus.
Lieki teikt, ka ar valsts prezidenta medaļu apbalvotais kungs visu šo laiku ir centies izvairīties no zaudējumu segšanas. Taču tagad lieta ir nonākusi tiesā, un, spriežot pēc visa, tā nebūs vienīgā, - eksdeputātam nāksies segt arī ugunsdzēsēju nolieto dzīvokļu īpašnieku ciestos zaudējumus, līdz ar ko lēšams, ka kopējā summa, ko Artusam Kaimiņam var nākties atmaksāt, tuvosies 100 tūkstošiem eiro vai pat pārsniegs šo summu.
Tā kā no Saeimas kompensācijā saņemtie 9000 eiro drīz būs nodzerti un tā kā par savu vienu vienīgo lomiņu Alvja Hermaņa paspārnē kungs saņem diezgan mazus grasīšus, un tā kā visa viņa deklarētā manta ir divi veci auto, tad skaidrs, ka nekādas kompensācijas cietušie neredzēs kā savas ausis. Tāpēc – varbūt vismaz citiem kreditoriem ir pēdējais brīdis pasteigties…
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
