Ārstu biedrība stīvējas, lai tās Sertifikācijas padomes locekļiem nenoteiktu valsts amatpersonas statusu
PIETIEK01.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pētera Apiņa (attēlā) vadītā Latvijas Ārstu biedrība, kuras vadībai iespaidīgus ienākumus un ietekmi nodrošina tai dotās pilnvaras ārstu sertificēšanā, pēdējos mēnešos pieliek ievērojamas pūles, lai nepieļautu, ka tās Sertifikācijas padomes locekļiem tiktu noteikts valsts amatpersonas statuss, kas uzliek par pienākumu publiski atskaitīties par saviem ienākumiem. Pietiek šodien publicē portāla rīcībā nonākušu Valsts ieņēmumu dienesta dokumentu, kas rāda, cik nopietns ir šis cīkstiņš:
„Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) atbilstoši kompetencei ir izskatījis 2017.gada 7.novembra iesniegumu “Par Veselības ministrijas vadītāju ilgstošu, apzinātu bezdarbību ārstniecības personu sertifikācijas procesa uzraudzībā” un tā pielikumus (iesniegums VID saņemts 2017.gada 27.novembrī).
Ņemot vērā, ka šajā iesniegums ietver ziņas par valsts amatpersonas statusa piemērošanu Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padomes locekļiem, ... saskaņā ar Iesnieguma likuma 4.panta otrajā daļā noteikto, daļā pēc piekritības iesniegumu izskatīšanai pārsūtīja VID.
Minētajā iesniegumā Jūs lūdzat ... veikt steidzamus pasākumus, lai Veselības ministrija novērš savā darbībā klajas “administratīvā vājuma” izpausmes, [..]. Minētajā iesniegumā arī esat norādījis pamatojumu attiecīgā lūguma izteikšanai un iesnieguma pielikumā esat pievienojis Veselības ministrijas, Valsts kancelejas, Latvijas Ārstu biedrības Jums sniegto skaidrojumu un Veselības ministrijas izdotā administratīvā akta kopijas.
Likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28.panta trešajā daļā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienestam un Satversmes aizsardzības birojam ir pienākums pārbaudīt, vai:
1) publiskas personas institūcijas vadītājs Ministru kabineta noteiktajā termiņā un kārtībā ir iesniedzis valsts amatpersonu sarakstus;
2) publiskas personas institūcijas vadītāja iesniegtie valsts amatpersonu saraksti ir sastādīti pareizi un pilnīgi.
Ievērojot minēto, informējam, ka VID ir vērsies Veselības ministrijā saistībā ar Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padomes locekļu atzīšanu par valsts amatpersonām un šo personu iekļaušanu valsts amatpersonu sarakstā. Savukārt, ievērojot, ka Latvijas Ārstu biedrības viedoklis ir atšķirīgs, tad tiesiski pamatota risinājuma rašanai attiecībā uz valsts amatpersonas statusa attiecināšanu kopumā uz profesionālo organizāciju lēmējinstitūciju locekļiem š. g. oktobrī VID organizēja sanāksmi ar Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un profesionālo organizāciju pārstāvjiem.
Arī pēc sanāksmes VID uztur spēkā izteikto prasību – valsts amatpersonas statusa noteikšanu profesionālo organizāciju lēmējinstitūciju locekļiem, tostarp Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padomes locekļiem. Šādu nostāju sanāksmē atbalstīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.
Informējam, ka likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 28.panta trešajā daļā noteiktā pienākuma ietvaros, VID ir veicis pārbaudi Veselības ministrijā un pārbaudes ietvaros saistībā ar Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padomes locekļu neiekļaušanu Veselības ministrijas valsts amatpersonu sarakstā ir uzsācis administratīvā pārkāpuma lietvedību par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.32 pantā paredzēto pārkāpumu.
Vienlaikus informējam, ka saskaņā ar likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 31.pantā noteikto, VID par valsts amatpersonas darbībā konstatētajiem šā likuma pārkāpumiem informē sabiedrību, ievietojot informāciju VID mājaslapā interneta vietnē www.vid.gov.lv /Noderīgi/Valsts amatpersonu pārkāpumi.
Nodokļu pārvaldes direktora vietnieka p.i. I.Antipova.”
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
