Armijas ūdenslīdējs „neatkarīgās” NBS medicīniskās komisijas važās
Pēteris Kušners, zvērināts advokāts25.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Medijos parādījusies ziņa[1], ka, vērtējot Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) ūdenslīdēja Jurija Timofejeva piedzīvoto insultu, NBS Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisija secināja, ka slimību nav izraisījusi pastiprinātā slodze dienesta laikā, tāpēc kompensācija karavīram netiek piešķirta. Arī NBS komandieris un aizsardzības ministrs neredz iemeslu apšaubīt medicīnas komisijas slēdzienu. Turklāt NBS komandieris Raimonds Graube īpaši uzsvēra NBS Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas (turpmāk – CMEK) neatkarību. Manuprāt, sabiedrība būtu jāinformē par to, cik tad neatkarīga ir šī komisija - CMEK.
Pirmkārt, aizsardzības ministrs ir izdevis iekšējo normatīvo aktu - 2007.gada 21.augusta noteikumus Nr.63-NOT „Kārtība, kādā veic medicīnisko pārbaudi miera un mobilizācijas gadījumā personām, kuras pretendē uz karavīru amatiem Nacionālajos bruņotajos spēkos, karavīriem, militārajiem darbiniekiem, zemessargiem, rezerves karavīriem un rezervistiem”[2] (turpmāk – Noteikumi).
Šo Noteikumu 5.1.1.apakšpunkts nosaka, ka CMEK ir štata medicīniskā komisija. Tas nozīmē, ka komisija ir pastāvīga un komisijas locekļi ir vai nu karavīri kā, piemēram, tās priekšsēdētājs majors Sandris Stepiņš, vai militārie (civilie) darbinieki. Jebkurā gadījumā CMEK sastāvs ir līgumattiecībās ar Aizsardzības ministriju, proti, saņem atalgojumu no Aizsardzības ministrijas budžeta.
Otrkārt, Noteikumu 14.punkts nosaka, ka CMEK ir NBS izveidota komisija, kura ir tieši pakļauta NBS komandierim. Turklāt CMEK sastāvā ir tikai četri locekļi: CMEK priekšsēdētājs – ārsts eksperts; CMEK galvenais ārsts – ārsts eksperts; CMEK vecākais ārsts – ārsts eksperts; CMEK sekretāre – medicīnas māsa.
CMEK priekšsēdētājs majors Sandris Stepiņš tāpat kā visi pārējie komisijas locekļi ir tieši pakļauts NBS komandierim. Secināms, ka komisiju, kura tieši pakļauta NBS komandierim, pats NBS komandieris uzskata par neatkarīgu. NBS komandierim vajadzētu zināt pakļautības attiecības bruņotajos spēkos, proti, ka karavīram bez ierunām jāklausa komandieris un jāpilda viņa pavēles, un ka pavēles dod pakļautības kārtībā.
CMEK priekšsēdētājam majoram S.Stepiņam bez ierunām jāklausa NBS komandieris un jāpilda viņa pavēles, kuras NBS komandieris ir tiesīgs viņam dot.
Manuprāt, komisiju, kura ir pakļauta NBS komandierim un kuras sastāvs ir NBS štata personālsastāvs (karavīri, militārie, civilie darbinieki), nevar uzskatīt par neatkarīgu, šī vārda jebkādā nozīmē.
Šī raksta mērķis ir raisīt diskusiju sabiedrībā – cik neatkarīga ir CMEK un vai nav jāmaina pastāvošā kārtība CMEK pakļautības attiecībās ar NBS, proti, izveidojot komisiju, kuras sastāvā būtu ne tikai NBS ārsti, bet arī citu ārstniecības iestāžu ārsti.
Manuprāt, būtu izveidojama komisija ne tikai vienas – Aizsardzības ministrijas kontrolē, bet komisijas sastāvā būtu iekļaujami attiecīgās specialitātes ārsti no ārstniecības iestādēm, proti, ja vērtē neiroloģiskas saslimšanas saistību ar dienesta pienākumu pildīšanu, tad komisijas sastāvā būtu jābūt neirologam, ja sirds un asinsvadu slimības, - tad kardiologam utt., lai nerastos situācija, kad CMEK priekšsēdētājs, būdams sertificēts ģimenes ārsts, vērtē karavīra piedzīvotā insulta cēloņsakarību ar dienesta pienākumu izpildi. Lai nodrošinātu CMEK neatkarību, tā būtu veidojama kā vairāku ministriju (piemēram, Aizsardzības, Veselības un Labklājības) kopīga komisija.
Manuprāt, CMEK būtu jāveido kā ārstu konsīlijs, kura sastāvā būtu iekļaujami konkrētās specialitātes ārsti un arodslimību ārsti, tai skaitā no NBS Nodrošinājuma pavēlniecības Medicīnas nodrošinājuma centra un citām ārstniecības iestādēm.
Ja ūdenslīdēja Jurija Timofejeva insulta saistību ar dienesta pienākumu pildīšanu vērtētu kaut vai pieci arodslimību ārsti, tad slēdziens, iespējams, būtu citādāks.
Nobeigumā citāts no kāda ārsta sacītā: „Nav pilnīgi veselu pacientu, ir tikai neizmeklēti pacienti.” Un kādas arodslimību ārstes sacītais: „Ja arodslimību ārstam rodas kaut vai vismazākās šaubas, ka pacienta slimība ir radusies kaitīgo darba apstākļu dēļ, šīs šaubas ir jāvērtē par labu pacientam.”
No šiem citātiem rodas divi jautājumi – vai konkrētajā gadījumā bruņotajiem spēkiem vispār neradās šaubas par J.Timofejeva slimības saistību ar dienesta pienākumu izpildi un vai bruņotajiem spēkiem būtu jāuzņemas atbildība arī par J.Timofejeva neizmeklēšanu?
Foto no mil.lv
[1] Pieejams: http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/593131-valstij_vienaldzigs_pec_ilgiem_dienesta_gadiem_armijas_udenslidejs_paliek_pie_sasistas_siles
http://m.la.lv/upurejis-veselibu-valstij-timofejevs/
[2] http://www.zs.mil.lv/~/media/ZS/2011/10/plakati/Not_63_21.08.2007.ashx
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
