Iesaki rakstu: 
Morālā panika ir masu mediju radīta pārspīlēta sociālā reakcija uz iespējamu, bet faktos neapstiprinātu apdraudējumu sabiedrības vērtībām. Masu mediji izmanto savu varu, lai radītu uztraukumu par kādu jēdzienu, kas dramatiski pārspīlē tā patieso un pierādāmo ietekmi uz sabiedrību. Lai izveidotu morālo spriedzi, masu mediji izmanto retoriku, kur sabiedrība tiek dalīta “mūsējos” apdraudējuma upuros un “tajos tur” morālajos neliešos.
Tā ir samērā vienkārša shēma, kas raksturīga dažāda kaluma propagandistiem un morāles jēdzienu mahinatoriem.
Ar nožēlu jāsaka, ka šobrīd Latvijas sabiedriskajos medijos ir parādījušies morālās panikas cēlāji par preses brīvības apdraudējumu Latvijā. Publiski izskan paziņojumi no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu (NEPL) padomes un Latvijas Žurnālistu asociācijas, kuros tiek izteiktas bažas par politiķu spiedienu uz sabiedriskajiem medijiem un apgalvojums, ka ir noticis uzbrukums mediju neatkarībai.
Iemesls šādam uztraukumam ir prozaisks – Valsts kontrole ir sagatavojusi revīzijas ziņojumu, kurā atklāts, ka neefektīvi iztērēti 1,8 miljoni eiro no valsts pasūtījuma sabiedriskajiem medijiem. Politiķi pieprasa skaidrojumu, bet tā vietā, lai uzņemtos atbildību par Valsts kontroles atklātajiem faktiem, atbildīgās personas no NEPL padomes ceļ morālo paniku par uzbrukumu mediju neatkarībai.
Morālās panikas cēlāju bauslis - nerunā par faktiem, runā par principiem.
Princips, ka mediju neatkarība ir demokrātijas pamats, ir neapstrīdams. Jautājums vien par to, kā tas tiek apdraudēts Latvijā?
Pavisam nesenā pagātnē atceramies Pētera Grestes un viņa kolēģu tiesas prāvu, kur mediju neatkarība tika apdraudēta ar 7 līdz 10 gadu cietumsodiem Ēģiptē. Lūk, demokrātijai svarīgs princips tiek apdraudēts ar īstu ciešanu radīšanu gan žurnālistiem, gan viņu ģimenēm.
Pavisam nesenā pagātnē atceramies Charlie Hebdo slaktiņu, kur tika nogalināti 8 žurnālisti, 2 policisti un vēl 2 pilnīgi nevainīgi cilvēki. Lūk, faktos balstīts preses brīvības apdraudējums.
Kādus faktus izmanto Latvijas Žurnālistu asociācija, lai pierādītu apdraudējumu mediju neatkarībai Latvijā?
Citēju 14. jūnija paziņojumu: “Arī nākamās nedēļas komisijas sēdē paredzēta kārtējā diskusija par sabiedrisko mediju saturu. Šāda rīcība var vājināt sabiedrisko mediju neatkarību, veicinot pašcenzūru un politiķu ietekmi uz satura veidotājiem."
Latvijas morālās panikas cēlāju vienīgais pamatojums par uzbrukumu mediju neatkarībai ir apgalvojums, ka diskusijas var “veicināt pašcenzūru”.
Tiešām?! Apdraudējums ir iespējama pašcenzūra?! Zvaniet zvanus! Sensācija! Latvijā ir noticis uzbrukums mediju neatkarībai! Mūsu demokrātijas pamatvērtības ir apdraudētas!
Es ceru, ka Latvijas žurnālistu kolēģi valstīs, kur ir īsts apdraudējums mediju neatkarībai, dabūs gardi pasmieties.
Bet Latvijas Žurnālistu asociācija pieprasa vēl citas privilēģijas. Paziņojumā tiek teikts arī sekojošais par nodokļu maksātāju naudas izmantojuma kontroli: “Kaut arī Latvijas Saeimas komisijām un darba grupām ir tiesības aicināt uz savām sēdēm ministriju, iestāžu un institūciju pārstāvjus, vēršam uzmanību, ka sabiedriskie mediji nav jebkurš valsts uzņēmums, sabiedriskajiem medijiem ir īpašs statuss un unikālas funkcijas, kā arī piemērojama īpaša attieksme un aizsardzība, lai nodrošinātu to neatkarību."
Kāds “īpašs statuss” ir sabiedriskajiem medijiem, ka Valsts kontroles ziņojums nav apspriežams?
Morālās panikas cēlāji ceļ trauksmi, lai paturētu privilēģijas bezatbildīgi tērēt nodokļu maksātāju naudu.
Būtu labāk, ja NEPL padome nodrošinātu sabiedriskā pasūtījuma 22 000 000 eiro apmērā lietderīga un efektīva izlietojuma kontroli.
Jau miljono reizi es Jums saku, beidziet pārspīlēt un muldēt!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
