Ārkārtas vēlēšanas gribošie Rīgas domes deputāti var netīšām uzkāpt uz Ventspils “Meroni saraksta” grābekļa
Imants Liepiņš28.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas domes atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas nupat grib ne vien t.s. “latviskās partijas”, bet arī Saskaņa, kas ārkārtas vēlēšanās saskata savu iespēju restartēties. Tomēr domniekiem, kā izrādās, pašiem sevi atlaist nemaz nav tik vienkārši, kā to pavasarī jau pārliecinājās Meroni maizē esošie Ventspils domes deputāti.
Patlaban radusies situācija, kurā dažādu iemeslu dēļ Rīgas domē sevis atlaišanu vēlas vairākums no frakcijām: Vienotības un Jaunās Konservatīvās partijas frakcijas to gribējušas jau sen, lielā mērā piebalso arī Nacionālā apvienība ar Latvijas Attīstībai frakciju, un tagad pat Saskaņa meklē iespēju, kā novērst sabiedrības uzmanību no nepārtrauktajiem korupcijas skandāliem, kuru biežums pēc Ušakova aizbēgšanas uz Briseli palielinājies vēl.
Taču deputātiem, kas grib panākt paši savu atlaišanu un ārkārtas vēlēšanas, nemaz nav tik vienkārši panākt šo atlaišanu — dome nevar nobalsot par dienaskārtības punktu “Deputātu balsojums pašiem par savu atlaišanu”, jo tāda iespēja likumā nav paredzēta. Tātad nākas meklēt likumos minētos gadījumus, taču to ir pārāk maz.
Saeima atlaidīs domi?
Likuma “Par pašvaldībām” 91. panta 4. daļa nosaka: “91. pants. Saeima var atlaist domi, ja tā [...] nav spējīga pieņemt lēmumus sakarā ar to, ka trīs sēdēs pēc kārtas nepiedalās vairāk nekā puse no attiecīgās domes deputātu kopskaita.”
Ceturtdienas vakarā tikusi izgāzta pirmā no sēdēm (turklāt izgāzēji pamatā bijuši saskaņieši), kam piektdien sekošot nākamā, un tad būšot vajadzīga vēl trešā. Taču šīs teorijas bīdītāji nav izlasījuši Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 4. pantu “Deputāta pilnvaru anulēšana”, kas nosaka: “Dome var anulēt deputāta pilnvaras, ja deputāts vairāk nekā trīs reizes pēc kārtas bez attaisnojoša iemesla nav piedalījies domes sēdē”.
Tātad, ja Saskaņas deputāti nepiedalās sēdēs, Saeima nepagūs atlaist domi (kam nepieciešams likumprojekts, tā apstiprināšana Saeimā trīs lasījumos, Levita paraksts, izsludināšana Latvijas Vēstnesī utt.), kad paši savas sēdes ignorējošie deputāti gluži vienkārši būs jau pazaudējuši savus mandātus, un viņu vietā amatos stāsies nākamie deputāti no tiem pašiem sarakstiem. Ja kādā sarakstā kandidātu sāks pietrūkt, likums paredz, ka amatos stājas citu partiju pārstāvji — likumdevējs tamlīdzīgus brīnumus ir centies paredzēt un preventīvi novērst.
Protams, jebkurš deputāts var vienkārši nolikt savu mandātu, taču tāda rīcība domes atlaišanu nesekmēs it nekādi — viņa vietā nāks nākamais kolēģis.
“Meroni saraksts” izsludina boikotu, līdz ministrs viņiem izskaidro pašu veiktās darbības
Kamēr Rīgas domnieki cenšas sev sagādāt šādu “Ziemassvētku dāvanu”, tikmēr jau pavasarī šāds liktenis par mata tiesu gāja secen četriem Ventspils domes deputātiem, kas tikuši ievēlēti Ventspils domē no t.s. “Meroni stipendiātu saraksta”. Viņi aprīlī paziņoja par nepiedalīšanos domes sēdēs, bet vēl pirms Jāņiem sāka boikotēt pašu izsludināto boikotu un tomēr atsāka strādāt.
Paziņojumu par boikotēšanu parakstīja Ģirts Valdis Kristovskis un Dace Korna (Vienotība), kā arī Aivis un Ivars Landmaņi (Reģionu apvienība). Viņi savu viedokli mainīja uz diametrāli pretēju pusi pēc tam, kad satikās ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, kurš — būdams jurists pēc specialitātes un Rīgas domes opozīcijas deputāts pirms ievēlēšanas Saeimā — varēja norādīt “boikotētājiem” uz minēto likuma normu.
2017. gada pašvaldību vēlēšanās Ventspils domē tika ievēlēts Ģ. V. Kristovskis, kura firma SIA GVK Consulting jau ilgi pirms vēlēšanām saņēma 5000 eiro ik mēnesi no “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolētās AS Ventbunkers. Viņa valsts amatpersonas deklarācija liecina, ka viņš finansiāli varētu atļauties ignorēt savu tiešo darba pienākumu pildīšanu: Ventspils domē viņš darba algā saņēmis tikai ap 4700 eiro gadā, kamēr no savas firmas — 34,8 tūkstošu algu un gandrīz 16 tūkstošus lielas dividendes (patlaban vēl nav zināms, vai un cik no tā ir R. Meroni kontrolēto Ventspils uzņēmumu maksājumu daļa).
Tajā pašā laikā no SEB atklātā pensiju fonda nākuši klāt vēl 11 tūkstoši, bet vēl citi ienākumi no saimnieciskās darbības sasnieguši gandrīz 20 tūkstošus. Ieguldījumi veikti 12 juridiskās personās (firmās, korporācijās, fondos u.c.), no kurām tikai divas reģistrētas Latvijā.
Ja Ģ. V. Kristovskis ir kļuvis par “Meroni stipendiātu” caur paša dibināto un vadīto firmu, tad R. Meroni saistība ar reģionāļiem Aivi un Ivaru Landmaņiem ir pavisam neslēpta: A. Landmanis bez 4700 eiro deputāta algas saņēmis 51 tūkstoti no SIA Ventspils Port Services, kur skaitoties “komercdarbības konsultants”, kamēr viņa brālis savukārt bez domes deputāta aldziņas guvis tādu pašu summu – 51 tūkstoti no R. Meroni kontrolētā Ventbunkera. Brālis Ivars apdzinis brāli Aivi ar vēl 12 tūkstošiem, gūtiem algā no R. Meroni firmu kontrolētās Baltijas Asociācijas — Transports un Loģistika.
Pavisam cita situācija bijusi deputātei Dacei Kornai. Ne tik daudz finansiālā ziņā (aizvadītajā gadā viņa domē nopelnījusi nedaudz vairāk nekā viņas boikota biedri, vienlaikus saņemot pensijā no VSAA gandrīz tūkstoti eiro mēnesī), bet gan tajā, ka D. Korna nav tieši konstatējamā veidā “Meroni stipendiāte” — toties viņas kartīte atrasta “čekas maisā”: 1951. gadā dzimusī Dace Korna savervēta VDK aģentu rindās 1988. gadā ar segvārdu “Filologs”. Viņa gan pati vietējiem medijiem noliegusi ventspilnieku izspiegošanu un “nostučīšanu” čekistiem, tā vietā pieminot savu toreizējo darbu uzņēmumā Ventspils koks.
Citi Rīgas domes atlaišanas pamati
Atgriežoties pie Rīgas tematikas, jāpiezīmē, ka tas pats Pašvaldību likuma 91. pants savos nākamajos apakšpunktos nosaka: atlaist domi var, ja “divu mēnešu laikā pēc sanākšanas uz pirmo sēdi vai pēc attiecīgo amatpersonu vai institūciju atkāpšanās dome nav ievēlējusi priekšsēdētāju, viņa vietnieku vai pastāvīgās komitejas” — taču šis punkts un divu mēnešu termiņš neattiecas uz gadījumiem, kad mērs tiek izbalsots no amata, nevis atkāpjas pats (tātad šis punkts nebūtu iestājies pēc Daiņa Turlā izbalsošanas no mēra amata un neiestātos arī tad, ja dome atbrīvotu no amata Oļegu Burovu).
Ticamākais domes atlaišanas pamatojums varētu būt meklējams 91. panta 1. daļā: “Saeima var atlaist domi, ja tā: atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus.” Tā kā Rīgas dome atkārtoti nepilda normatīvos aktus un neizsludina tiem atbilstošu atkritumu izvešanas iepirkumu, kā vietā nākas pagarināt ārkārtas stāvokli, tad šis punkts ir tuvu tam, lai piepildītos.
Jebkurā gadījumā domes atlaišanai nepieciešams VARAM sagatavots, Ministru kabineta apstiprināts, trijos lasījumos Saeimā apstiprināts un prezidenta izsludināts “vienreizējās lietošanas” likums.
Avoti:
https://likumi.lv/ta/id/58052-republikas-pilsetas-domes-un-novada-domes-deputata-statusa-likums
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
