Ārkārtas stāvokļa rezultāti norāda uz divu ministriju absolūtu nespēju tikt galā ar saviem pienākumiem
Aldis Gobzems23.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirmdien ir divas nedēļas, kopš ir izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tas nav devis nekādu rezultātu. Tam nav nekādas pievienotās vērtības. Tas vēlreiz apliecina faktu, ka bez plāna un efektīvas tā realizācijas nekādus rezultātus nevar un nevajag gaidīt.
Tas arī norāda uz divu ministriju absolūtu nespēju tikt galā ar saviem pienākumiem. Tas norāda arī uz to, ka Kariņš ir valdības vadītājs, kurš, saprotot, ka Veselības un Izglītības un zinātnes ministriju vadītājas ir jau pierādījušas savu nekompetenci un nespēju plānot, vadīt darbu, nekādi nevar šo problēmu atrisināt.
Tagad jautājums vairs nav par to, kas notiek šodien. Jautājums ir par plānu uz jaunā gada pirmo janvāri. Vakcīnas Latvijā tad nebūs. Pat s...īgas. Saslimstības rādītāju samazinājuma ar šādu stratēģiju arī nebūs. Mācību klātienē, kuras neapdraudētu bērnu un pedagogu veselību, arī nebūs.
Ir nepieciešama daudz mērķtiecīgāka rīcība. Pats pamats veiksmīgai šī plāna realizācijai ir pilsoņu, iedzīvotāju uzticēšanās valdībai un brīvprātīga, kopīga piedalīšanās plāna realizācijā. Pašreizējā valdība šādu sociālo mobilizāciju nevar panākt, un tieši pamatā tam ir Viņķele. Viņa ir nepopulāra, un viņa nespēj vadīt nozari, kura pamatā ir atslēga šīs krīzes risinājumam.
Šī ir pēdējā nedēļa, kurā Kariņš vēl var izvairīties no tā slazda, kuru viņam ir izlikusi Attīstībai/Par... Šis slazds ir ļoti dārgs mums, jo patiesībā, lai samazinātu Kariņa popularitāti, Attīstībai/Par polittehnologi, apzinoties Viņķeles (ne)spējas, atbalsta viņu, redzot, ka Kariņš nav spējīgs uz rīcību.
Ja Ministru kabinets vēlreiz izvērtētu Veselības ministrijas priekšlikumus, tad redzētu, ka šiem pasākumiem nav nekādas jēgas ne īstermiņā, ne ilgtermiņā, jo tiem pietrūkst mērķa. Tie arī nav pamatoti ar piedāvājumu par izpildījumu jeb darbu.
Pat ar visiem sev pieejamajiem pieticīgajiem resursiem esmu izveidojis uz mērķiem pamatotu plānu. Tā pamats ir diagnostika, izsekošana un izolēšana - nevis veselo, bet slimo. Valdības pieņemtie lēmumi ir pretrunā ar šīm pamata nostādnēm, kaut tieši tās ir loģiskas un pamatotas. Tāpēc rezultāta nebūs, un šīs valdības šādā sastāvā jaunajā gadā arī nebūs. Tuvojas brīdis, kad par premjeru aicinās citu.
Vēl par pandēmiju.
1. Ja jau maskas tā palīdz, kāpēc jāver ciet piparbodes un skaistumsaloni? Maskas taču palīdz! Vai tomēr nepalīdz? Ā, nekleposim virsū omei, varētu padomāt, ka pirms tam klepojām. Gājām veikalos un meklējām omes, kam uzšķaudīt. Būsim atbildīgi, atmetīsim kritisko domāšanu un pakļausimies kā aitas. Jo mums taču saka, kas ir pareizi un kas nav. Viņi ir gudrāki. Maskas, vakcīnas, ja vajadzēs, arī čipi un pamperi. Bet tas tikai tad, ja tā teiks, ka tā jādara, ka tas ir sociāli atbildīgi.
2. Ja griež matus, tad nelīp, ja to pašu dara bikini zonā (griež matus), tad līp. Vai es nesapratu. Vaksācija ir bīstamāka par griešanu? Kā tur ir?
3. Depo joprojām ir drošāk, jo drošāk ir tur, kur Vienotības sponsori.
4. Kaut mums būtu veselība kā kasieriem, kuri tie paši visu šo gadu.
5. Temperatūra 39 tagad ir briesmīgāk nekā vēzis vai insults, ja skatās televizorā vai delfos.
6. Mūs visus glābs pote un jauni ierobežojumi. Bet vajag tikai AstraZeneca. Laikam, ka tāpat kā maskas no Tittled.
7. Ir tāds sakāmvārds - ir aitas, ir cirpēji.
P.S. Mēs visi varam saslimt un nomirt, bet dzīvi tas neatceļ.
P.S. Izmaiņas būs proporcionālas Jūsu ledusskapja saturam. Jo tukšāks, jo straujākas. Izsalkums veicina domāšanu. Tas pat esot zinātniski pierādīts.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
