Iesaki rakstu: 
Liegumu iegādāties klātienē virkni preču par jēdzīgu grūti nodēvēt. Mūsu valsts šajā ziņā kļuvusi par apsmiekla objektu pat daudzviet ārzemēs, kur mērenāk eksperimentē ar saviem iedzīvotājiem.
Taisnību sakot, tiem, kas draudzējās ar internetu, problēmu ir mazāk, nekā tiek zīmēts. Tālab gan lēmuma aplamība nekļūst mazāka. Pievērsīšu uzmanību tikai mūsu miesu sildošajām un sargājošajām precēm, kuras bez pielaikošanas, tātad attālināti, labāk nepirkt – apģērbam un apaviem.
Turklāt valdības liegums drēbēm un kājaviem pēc izmēra var pēkšņi iesist pa faktiski jebkuru mūsu valsts pilsoni vai ciemiņu. Protams, ka biezajiem un politiskajai spicei, kam savi šuvēji un kurpnieki, kā arī iespēja izbraukt no valsts, valdības veto šoziem pie pēcpuses mazas ragaviņas. Arī bomži nesūrojas, jāzina tikai pareizās miskastes. Toties vidusmēra iedzīvotājam, ja apģērbs vai apavi saplīsīs vai neglābjami notraipīsies, jāstaigā gandrīz vai plikam un basam, vai kā putnubiedēklim.
Daudziem ļaudīm gan visbiežāk rezervē ir, ko vilkt mugurā un kājās. Tomēr ne visiem un ne vienmēr. Salīdzinoši ilgais miera un preču bezdefecīta laiks atradinājis mūs iepirkties uz priekšdienām. Savu lomu spēlē arī liekas naudiņas trūkums maciņā un nepietiekama rūme mantu uzglabāšanai.
Parasti ķeros pie spalvas, kad kāds no varnešu tautai uzspiestajiem absurdiem skar tieši mani. Arī šajā gadījumā nepieciešamība nomainīt zābakus pieklauvēja tieši ārkārtas situācijā. Diemžēl, kā teiktu mūsu pravietiskais prezidents, tie veikali, kas nebija vaļā, izrādījās ciet.
Kur zem letes kā Padomijā tirgo apavus ar piemērīšanu, nezinu. Arī tirgū nedzirdēju: “Komu sapožki, oģožku kakuju-to!” Vispār, letiņ, grozies kā proti!
Es vēl saprastu, ja aiz loga būtu karš, taču nē – vien nelgas pie varas. Eh, kā vajadzēja likt aiz auss latvju gudrību: “Darini ratus ziemā, bet ragavas vasarā!” Tagad pie jauniem zābakiem visticamāk tikšu, kad sezona būs beigusies.
Taču, ja reiz valstī pie stūres nejēgas, kas miera laiku pārvērš karastāvoklī, šoreiz būs atbilstoši jāiepērkas. Stipri šaubos, ka nākamziem pie teikšanas Latvijā būs viedāki prāti.
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
