Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ārkārtas situācija parāda cilvēku patieso dabu. Diemžēl Latvija nekad nav varējusi lepoties ar iekļaujošu sabiedrību un atbalstu sociāli mazaizsargātām grupām. Taču daži jaunākie ierobežojumi, kas stājas spēkā no 11.oktobra, apkauno pašus ideju autorus. Ilgu gadu pieredze pasaulē pierāda, ka, veidojot iekļaujošu vidi, ieguvēji ir visa sabiedrība. Taču, vēršoties pret kādu sabiedrības daļu, cieš tieši tās vismazāk aizsargātākie cilvēki - pensionāri, mazturīgie un trūcīgie, cilvēki ar invaliditāti, arī jaunieši. Šķiet, ka lielākā daļa sabiedrības to nav pat pamanījusi.

Ir vērts pieminēt, ka visā pasaulē ir sabiedrības daļa, kas nevar vakcinēties medicīnisku iemeslu dēl, tāpēc ārpus Latvijas Covid sertifikātā ir trešā iespēja - negatīvs tests. Iespējams, ka tikai Latvijā vienīgā veids, kā iegūt apstiprinājumu nespējai vakcinēties, ir ārstu konsīlijs vai anafilaktiskais šoks no Covid vakcīnas. Šoreiz nav runa par pamatotiem ierobežojumiem, bet par apkaunojošu attieksmi.

Kāpēc pazemot cilvēkus ar invaliditāti?

Ir nolemts, ka ārkārtas stāvokļa laikā cilvēki ar invaliditāti nesaņems transporta maksas atvieglojumus. Tos nesaņems visi pieaugušie, kuri izmanto transporta pakalpojumus, kurus dotē valsts vai pašvaldības. Nav runa par vīrusa ierobežošanu, jo, samaksājot par braucienu, cilvēki ar invaliditāti joprojām var veikt pašas nepieciešamākos braucienus ar sabiedrisko transportu, kas atsvērtu nesamērīgās neērtības.

Katram, kas ir redzējis lielāko daļu Latvijas dzelzceļa staciju, ir skaidrs, ka tajās nav augsto peronu un cilvēki ratiņkrēslos vilcienos vispār nevar iekļūt bez citu palīdzības. Lai saņemtu palīdzību no Latvijas dzelzceļa, tā jāpiesaka 72 stundas iepriekš. Vai idejas autori tiešām izjūt gandarījumu, ka ir “ieriebuši” cilvēkiem ar invaliditāti? Vai sabiedrībai tas ir pieņemami? Šogad Ziedot.lv un Radio 5 veidos labdarības akciju “Dod pieci!” kurā aktualizēs vides pieejamību. Varbūt arī tā turpmāk būs paredzēta tikai cilvēkiem, kas ir vakcinēti un izslimojuši?

Goda uz negoda ģimenes

Valsts ir izveidojusi “Goda ģimenes” (agrāk 3+) apliecības, ko var iegūt daudzbērnu ģimenes un ģimenes, kas aprūpē bērnus ar invaliditāti, lai sniegtu vairāk morālu nekā materiālu gandarījumu dažādu atlaižu veidā. Apliecības paredz atlaides arī sabiedriskajā transportā. Diemžēl no 18.oktobra daļa šo ģimeņu acīmredzot kļūst par negoda ģimenēm, jo atvieglojumus nevarēs izmantot pieaugušie, kas nav vakcinēti. Bērnus Latvijai viņiem ir atļauts audzināt, taču atlaides sabiedriskajā transportā nebūs. Īpaši ciniski, ja, piemēram, bērniem un mammai atvieglojumi paliek, bet tētim, kas nevar vakcinēties, ne. Sanāks tāda goda-negoda ģimene. Samaksājot pilnu maksu, viņi joprojām var braukt, cik vēlas, tāpēc jautājums nav par drošību vai vīrusa ierobežošanu. Mērķis ir demonstrēt valsts un sabiedrības attieksmi.  

Trūcīgo pensionāru dalīšana

Ir izteikts ierosinājums veicināt senioru vakcinēšanos ar 20eur piecu mēnešu laikā kā elektrības cenu pieauguma kompensāciju. Medijos tiek izplatīta ziņa, ka tādējādi tiks sniegts arī atbalsts maznodrošinātām grupām. Taču atbalsts pēc būtības tas būtu tikai tad, ja visiem pensionāriem kompensētu 20Eur, bet vakcinētajiem, piemēram, 25Eur.

Šī brīža galvenais mērķis ir parādīt tiem, kas nav vakcinējušies, kur ir viņu īstā vieta valstī. Protams, ka tas sāpīgi skars tikai pašus trūcīgākos. 20Eur ietaupījums mēnesī varētu likties kārdinošs tikai kādam politiķim, kas tā dēļ gatavs krāpties ar stāvvietu kartēm, nevis pārtikušam cilvēkam, kādu diemžēl starp pensionāriem nav daudz. 

Studentu eksports

Gribētos pieminēt arī studentus, kuri, ja nav turīgu radu vai iespēja ņemt kredītus, studiju gadus dzīvo ar ierobežotiem ienākumiem. No 11.oktobra lielākajā daļā augstskolu nevarēs klātienē studēt ar negatīviem testiem. Vairākiem tas nozīmē studiju pārtraukšanu vai beigšanu.

Tikko ir stājušies spēkā jaunie tirdzniecības ierobežojumi. Sociālajos tīklos neskaitāmi veikali paziņo par to, ka nedalīs pircējus, vai informē, kādus risinājumus ir atraduši, lai apkalpotu visus. Vai līdzīgus publiskus paziņojumus varēja vērot kaut vai no vienas augstskolas? Diemžēl izrādās, ka cilvēks veikalu pasaulē ir lielāka vērtība nekā Latvijas augstākajā izglītībā. Vesela paaudze jauniešu dzīvē gūst mācību par to, kas var notikt, ja izvēlies studēt Latvijā.

Par laimi, šī ir viscerīgākā sabiedrības daļa. Daudzi var doties uz kaimiņvalstu, Ziemeļvalstu, Eiropas vai pasaules universitātēm, kur pieņem negatīvus testus vai tos vispār neprasa. Pieredze rāda, ka studijas citās valstīs paver arī nesalīdzināmi labākas karjeras iespējas. Iespējams, nākotnē Latvija viņus kā augsti kvalificētu darbaspēku centīsies pievilināt ar īpašām programmām, jo Latvijā darbaspēka jau tagad trūkst.

Drūmā realitāte

Ir paredzams, ka cilvēki, kurus skar apšaubāmie ierobežojumi, sevi neaizstāvēs. Tā ir sabiedrības daļa, kas palikusi ēnā jau 30 gadus kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Nav iespējams ilgstoši cīnīties ar trūkumu, veselības aprūpes nepieejamību, neiekļaujošu izglītību un vēl aizstāvēt sevi pret politiķu attieksmi. Citādāk mēs jau sen dzīvotu labākā sabiedrībā.

Kur šiem cilvēkiem vērsties pēc atbalsta? Vai pie Latvijas valsts prezidenta, kas publiski ir pateicis, ka kovids tagad viņus “ņems priekšā”? Pie Ministru prezidenta, kas uz jautājumu, kā nopirkt ziemas drēbes (arī bērniem), atbild: “Ejiet vakcinēties!”

Tiesībsargs ir atzinis, ka nesaskata cilvēktiesību pārkāpumu tajā, kas notiek augstākajā izglītībā. Augstskolas un redzamas sabiedriskas organizācijas saņem valsts finansējumu un nevērsīsies pret savu naudas devēju, pat ja tiks īstenotas acīmredzami amorālas idejas.

Daļa inteliģences atklāti apsaukā pusi valsts par muļķiem, ļaundariem, neizglītotiem cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, nesaprotot, ka kļuvuši akli savā pārākuma sajūtā. Lūdzu, vakcinējieties, kas to varat, bet saglabājiet cilvēcību pret tiem, kas to nevar.

Zīmīgi, ka apkaunojuma sitiens trāpa sabiedrības daļai, kas nevar sevi aizstāvēt. Taču, pretēji gaidītajam, tas pazemina ideju autorus, lēmumu pieņēmējus un sabiedrību, kura to pieļauj.

Novērtē šo rakstu:

161
22

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...