Arī zinātnieki reizēm runā muļķības, bet mežiem par labu tās nenāks
Viesturs Ķerus21.10.2017.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Mežinženieris
24.10.2017. 20:15»
Jānis
Ražu vāc kad tas ir ekonomiski izdevīgi. Ja lielāku peļņu ilgtermiņā iespējams gūt cērtot ātrak, tad tas ir ok. Par burkāniem - aizejiet nākamvasar uz tirgu un paskatieties cik lielus tirgo pirmos buntītēs sasietus
Šādi ražu vāc tikai tad, kad vietējais ražotājs jau ir dziļā bietē, finansiāli iedzīts jau stūrī.
Vai arī tantiņas savos mazdāŗziņos, vai ārzemnieki savu īpašo iespēju robežās, jo saņem lielākus līdzmaksājumus nekā Latvijā.
Tā ka šai demagoģijai īsti latviskā stilā nevajadzētu pievērsties. Vēl jo vairāk tāpēc, ka īsti sakarīgu argumentu šādām saimnieciski absurdām darbībām nav.
LVM ir palaiduši garām, vai paši tīšām nocirtuši daudz savu iespēju gūt ienākumus, īstenojot absurdu cenu politiku. Tā ka šodien sāk izbaudīt paši savas rīcības sekas, kas ir tikai likumsakarīgi.
Un, jo vairāk būs šo kļūdu, jo sāpīgāki nākotnes sitieni.
Jānis
23.10.2017. 14:05»
eksperts
tavā gadījumā profesionālu palīdzību, iespējams, varētu atrast Tvaika ielā
Nepiekrītat sausajiem skaitļiem vai tam, ka VĶ ir idiņš ? Nevarētu precizēt ?
Jānis
23.10.2017. 14:03»
Mežinženieris
Un kādā veidā tad izpaužas tas vispārējais labums, ko dod plēsonīga mežu noskūšana, kā kāds šeit komentēja? Vai ir vispār iespējams ar mežu sakarīgi saimniekot, ja audzes nocērt pirms laika...
Ražu vāc kad tas ir ekonomiski izdevīgi. Ja lielāku peļņu ilgtermiņā iespējams gūt cērtot ātrak, tad tas ir ok. Par burkāniem - aizejiet nākamvasar uz tirgu un paskatieties cik lielus tirgo pirmos buntītēs sasietus...
Monvīds
23.10.2017. 09:07Silavas kantora un LLU mežzinātnes doktori ir Latvijas valsts mežu biomassa. Visi. Tajos cehos izņēmumu nav. Tāpēc viņu rakstus ņemt vērā nav vērts.
Mežinženieris
22.10.2017. 22:36»
Jānis
P.S. Tieši tādēļ, ka meži pieder mums visiem, tie tiek izmantoti tā, kā nes labumu vairākumam tautas, nevis saujiņai bļauru savu hobiju īstenošanai un kabatu pildīšanai
Un kādā veidā tad izpaužas tas vispārējais labums, ko dod plēsonīga mežu noskūšana, kā kāds šeit komentēja? Vai ir vispār iespējams ar mežu sakarīgi saimniekot, ja audzes nocērt pirms laika?
Pat savus burkānus saimnieks noņem rudenī, nevis vasaras vidū... kaut kāds sviests, kas šeit par speciālistiem!
Mežinženieris
22.10.2017. 22:31»
Zuze
Kāpēc domā, ka profesoram nav atbilžu? Ornitologs šeit izsaka savu viedokli un jautājumus un tas ir tikai viņa personīgs viedoklis, ka Dubrovskis nevar atbildēt uz kaut kādiem viņa jautājumiem. Ļoti bieži cilvēki ir spējīgi dzirdēt tiki sev patīkamas atbildes, bet tās, kas nesakrīt ar viņu viedokli, ...
Un kāds viedoklis ir profesoram? Tieši tāds pats - personīgais.
Un kā tad ir ar briestaudžu mežonīgo izciršanu. Ja neticat, aizbrauciet uz Tomes mežiem. ''Izcili'' skati, neko ne pielikt, ne atņemt!
eksperts
22.10.2017. 21:40»
Jānis
Ulmaņlaikos ar mežu bija klāti ap 35% mūsu zemes. Pēc komunistu valdīšanas ir ap 50%. Zeme ir aizaugusi ar mežu un nost jātīra būtu stipri vairāk. Putniem pietiks Sibīrijas bezgalības. Tikai tādiem idiņiem kā VĶ un citi zaļie ultras liekas, ka mežus pārcērt. Mežs ir druva, ko jānovāc. Tas ir mūsu vectēvu...
tavā gadījumā profesionālu palīdzību, iespējams, varētu atrast Tvaika ielā.
Jānis
22.10.2017. 21:30»
Jānim
nu, un kāpēc viņš to teica? pats arī paskaidroja. Viņš varēja pateikt pilnīgi vienalga kādu apzīmējumu. Jāskatās vēlreiz, ja nav skaidrs...
P.S. Tieši tādēļ, ka meži pieder mums visiem, tie tiek izmantoti tā, kā nes labumu vairākumam tautas, nevis saujiņai bļauru savu hobiju īstenošanai un kabatu pildīšanai.
Jānis
22.10.2017. 21:12»
Jānim
nu, un kāpēc viņš to teica? pats arī paskaidroja. Viņš varēja pateikt pilnīgi vienalga kādu apzīmējumu. Jāskatās vēlreiz, ja nav skaidrs...
Ulmaņlaikos ar mežu bija klāti ap 35% mūsu zemes. Pēc komunistu valdīšanas ir ap 50%. Zeme ir aizaugusi ar mežu un nost jātīra būtu stipri vairāk. Putniem pietiks Sibīrijas bezgalības. Tikai tādiem idiņiem kā VĶ un citi zaļie ultras liekas, ka mežus pārcērt. Mežs ir druva, ko jānovāc. Tas ir mūsu vectēvu un tēvu stādīts(ļauts dabīgi atjaunoties), lai nākamās paaudzes to cirstu. VĶ ir pidars slikta cilvēka nozīmē. Savu merkantilo interešu dēļ gatavs čakarēt zemi, kur dzimis. Pēc uzvārda gan tāds jauktenis no leišmalas...
Jānim
22.10.2017. 20:30»
Jānis
Interviju redzēju. Pidars nozīmē - slikts cilvēks. Esmu mežsaimnieks un starp tiem , kuri dibināja LOB
nu, un kāpēc viņš to teica? pats arī paskaidroja. Viņš varēja pateikt pilnīgi vienalga kādu apzīmējumu. Jāskatās vēlreiz, ja nav skaidrs.
Kas attiecas uz valsts mežiem, tad tie pieder mums visiem - esi tu mežsaimieks vai cūkgans. Nu, un kur, "zinātnieķel", ir tie tavi raksteļi, a, ko? Nav iekša?
Jānis
22.10.2017. 20:05»
Jānim
tev jānoskatās vēlreiz tā intervija. Tavs elks Valters tur smaidot atklāja, kāpēc dara, ko dara un kāpēc izrunājas .. ja esi idiots , un spried līmenī "saule riņķo ap LVM", tad tādus sūta uz poda - citreiz rupjāk, citreiz delikātāk. Neko citu izzadzēju zābaklaižas nav pelnījuši...
Interviju redzēju. Pidars nozīmē - slikts cilvēks. Esmu mežsaimnieks un starp tiem , kuri dibināja LOB.
Jānim
22.10.2017. 19:24»
Jānis
Ar idiotiem, kuri spriež līmenī "saule riņķo ap Zemi" neviens profesionāli nediskutē. Tādus vienkārši ignorē un viss, kas tiem atliek ir izpausties savos raksteļos. Tieši tā, kā mežsaimnieki ar to LOB birokrātu. Kā teiktu V.Valters - viens pidars
tev jānoskatās vēlreiz tā intervija. Tavs elks Valters tur smaidot atklāja, kāpēc dara, ko dara un kāpēc izrunājas .. ja esi idiots , un spried līmenī "saule riņķo ap LVM", tad tādus sūta uz poda - citreiz rupjāk, citreiz delikātāk. Neko citu izzadzēju zābaklaižas nav pelnījuši.
ha
22.10.2017. 14:02»
Jepe
Arvīd Ozol, ko tavs kaunuma kauls? Nekaunas nemaz
Ozols jau sen pārdevies...., piemeŗam, Latvijas valsts mežiem.
no Jūrmalas
22.10.2017. 14:01Ja Latvija nebūtu iestājusies ES, ar tādu pseidozinātnieku atbalstu mežrūpnieki Latviju noskūtu pliku.
Vidējam lumpenim var piedodt, bet diezgan nozēlojami, ka tādi " profesori" pārdodas tiem, kuri ilgtspējīgu attīstību vērtē tikai caur ekonomiku.
Zuze
22.10.2017. 12:21»
Mežinženieris
Dīvaini, tad dīvaini. Tikai ornitologs uzdod profesoram jautājumus - būtiskus - uz kuriem profesoram atbilžu nav. Tas liek domāt, ka profesora pētījums tādas pupu mizas vien ir. Jo tur pat daudz ko pētīt nav. Jau pašlaik LVM valsts mežos veic plēsonīgu ciršanu, kur tiek cirstas skujkoku briestaudzes...
Kāpēc domā, ka profesoram nav atbilžu? Ornitologs šeit izsaka savu viedokli un jautājumus un tas ir tikai viņa personīgs viedoklis, ka Dubrovskis nevar atbildēt uz kaut kādiem viņa jautājumiem. Ļoti bieži cilvēki ir spējīgi dzirdēt tiki sev patīkamas atbildes, bet tās, kas nesakrīt ar viņu viedokli, viņi vnk nedzird. Varbūt arī šis ir tas gadījums.
atbalsts ornitalogam
22.10.2017. 11:59Guut pelnu no koku paardosanas viennoziimiigi liecina par zinaatnes vaajumu. Tie profesori ir aptaukojusies un kluvusi slinki.
Jānis
22.10.2017. 10:35»
tātad ĻIMONČIKA un ZZS pārraudzībā !!
LVMI Silava ir atvasināta publiska persona, kas savas autonomās kompetences ietvaros darbojas...
Ar idiotiem, kuri spriež līmenī "saule riņķo ap Zemi" neviens profesionāli nediskutē. Tādus vienkārši ignorē un viss, kas tiem atliek ir izpausties savos raksteļos. Tieši tā, kā mežsaimnieki ar to LOB birokrātu. Kā teiktu V.Valters - viens pidars...
tātad ĻIMONČIKA un ZZS pārraudzībā !!
22.10.2017. 09:44LVMI Silava ir atvasināta publiska persona, kas savas autonomās kompetences ietvaros darbojas
akadēmisko mērķu sasniegšanai mežzinātnes jomā. Institūta juridisko statusu nosaka Zinātniskās
darbības likuma Pārejas noteikumu 8. punkts. Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 185 no 20.03.2007
24.17 punktu, LVMI Silava atrodas ZEMKOPĪBAS MINISTRIJAS padotībā!!!!!!!!!!
Vaira3000
22.10.2017. 09:27A kur ir juusu profesionalie pretargumenti? citadi skiet, ka jusu izpratne par mezhu ir kaunuma mati kajstarpee.
Jānis
22.10.2017. 08:24»
lauķis
Cik Latvijā ir palicis mežu
Kādam profānam jābūt, lai domātu, ka mežs sākas no 40 gadu vecuma...
Jānis
22.10.2017. 08:21»
Mežinženieris
Dīvaini, tad dīvaini. Tikai ornitologs uzdod profesoram jautājumus - būtiskus - uz kuriem profesoram atbilžu nav. Tas liek domāt, ka profesora pētījums tādas pupu mizas vien ir. Jo tur pat daudz ko pētīt nav. Jau pašlaik LVM valsts mežos veic plēsonīgu ciršanu, kur tiek cirstas skujkoku briestaudzes...
Kāds tur sūda ornitologs. Kur ir šā "ornitologa" zinātniskie darbi,kāds zinātniskais grāds? Nesmīdiniet. Karjerists ar birokrāta dabu, kurš pateicoties šīm īpašibām veiksmīgi izlīdis līdz LOB vadīšanai un dēļ savas maizītes gatavs(naudu var piesaistīt tikai, ja visu zīmē pakaļā esošu)uz visu.Tādu idiņu pēc ornitologs daudziem ir nicinošs lamuvārds.
apk
22.10.2017. 07:59»
lauķis
Cik Latvijā ir palicis mežu
Kas Tu par "lauķi", ja nezini cik resnus kokus iepērk. Reti kāds ņem pretī resnākus baļķus par 50cm un tad jau cena par trešdaļu krītas baļķim virs 40cm. Baltic forest Salacgrīvā, Inčukalna Timber ejošie izmēri no 18-39,9 cm, savus resnos baļķus vari izmantot savā saimniecībā un censties tos sazāģēt materiālos, jo izbraukuma gateris varēs sazāģēt pārsvarā līdz 60cm diametrā, pār tādiem, kuri zāģē līdz 80 cm nav dzirdēts, laikam tādi ir ļoti reti.
lauķis
22.10.2017. 04:24 Cik Latvijā ir palicis mežu?
Ja krūmus un jaunaudzes pieskaita pie mežiem tad mežu platības ir tikai palielinājušās.Realitātē mežs sākas no 40 gadu vecuma,vecie meži palikuši tikai rezervātos un liegumos.Pavērojiet kādus diametrus ved meža mašīnas,42cm tievglī ir retums.
>juze
21.10.2017. 23:07»
juze
Jo profesorāks,jo lielāks bandīc.Eh,kā derētu ar Huskvarnu
ar huskvarnu pa tavu pakaļu
juze
21.10.2017. 22:58»
zuze
Mazliet dīvaini, ka ornitologs Ķerus tēlo gudrāku par mežu profesoru, ilggadējo Mežu fakultātes dekānu Dubrovski
Jo profesorāks,jo lielāks bandīc.Eh,kā derētu ar Huskvarnu!
Kika
21.10.2017. 22:37»
Līva
Ļoti labs raksts, kā vienmēr Viesturam. Bet kā tur ar tiem Ministru kabineta grozījumiem? Malkas cirtēji vienotā frontē atkal iet pāri līķiem
Paldies par rakstu. Pseidozinătnieki mežu redz tikai kă baļķus. Putni taču arī nodokļus nemaksă...
!!
21.10.2017. 21:40Ja man būtu vara īstenot visas savas idejas, tad jau tā būtu diktatūra. - Laimdota Straujuma (LA, 20.oktobris)
izlaupīšanas komisiju vada Laimdota Straujuma!
21.10.2017. 21:08Grozījumu izstrādi aizsāka 2016. gada jūnijā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas izvirzītais uzdevums "izvērtēt meža apsaimniekošanu regulējošo normatīvo aktu efektivitāti un ietekmi uz mežsaimniecības ekonomisko dzīvotspēju salīdzinājumā ar citām valstīm, kurās ir līdzvērtīgs vai lielāks meža audzēšanai izmantojamās zemes īpatsvars un kokrūpniecības potenciāls, lai samazinātu administratīvo slogu un uzlabotu kopējo meža nozares konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību, un sagatavot priekšlikumus normatīvo aktu efektivitātes uzlabošanai".
nav šaubu
21.10.2017. 21:01Latvija valsts meži IR bandītiska organizācija. Absolūti visos virzienos, kuros darbojas. Par to jau trauksmes zvani zvanīti!
hmm
21.10.2017. 20:52to silavu jau gadiem ilgi sponsororē LVM un visi apmierināti. Tikai nākamās paaudzes varēs novertēt, KO šie gugrīši izdarījuši ar mežiem. bet vainot vairs nebūs ko, vainīgos jau sen tārpi ēdīs.
Līva
21.10.2017. 20:50Ļoti labs raksts, kā vienmēr Viesturam. Bet kā tur ar tiem Ministru kabineta grozījumiem? Malkas cirtēji vienotā frontē atkal iet pāri līķiem?!
Mežinženieris
21.10.2017. 20:44»
zuze
Mazliet dīvaini, ka ornitologs Ķerus tēlo gudrāku par mežu profesoru, ilggadējo Mežu fakultātes dekānu Dubrovski
Dīvaini, tad dīvaini. Tikai ornitologs uzdod profesoram jautājumus - būtiskus - uz kuriem profesoram atbilžu nav. Tas liek domāt, ka profesora pētījums tādas pupu mizas vien ir. Jo tur pat daudz ko pētīt nav. Jau pašlaik LVM valsts mežos veic plēsonīgu ciršanu, kur tiek cirstas skujkoku briestaudzes tikai un vienīgi - lai iegūtu papīrmalku. Īsi sakot realizēts bandītisms mežu politikā.
Stass
21.10.2017. 20:26»
zuze
Mazliet dīvaini, ka ornitologs Ķerus tēlo gudrāku par mežu profesoru, ilggadējo Mežu fakultātes dekānu Dubrovski
dombrovski tak nometa! laikam pārāk "gudrs" bija:)
zuze
21.10.2017. 20:24Mazliet dīvaini, ka ornitologs Ķerus tēlo gudrāku par mežu profesoru, ilggadējo Mežu fakultātes dekānu Dubrovski...
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
