Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atskatoties uz jaunākajiem rakstiem manā blogā, saprotu, ka, reaģējot uz dažādu meža zinātnieku publiskajiem izteikumiem, būšu radījis triloģiju. Tad nu nododu lasītājam pēdējo (cerams!) rakstu Viestura Ķerus triloģijā "Arī zinātnieki reizēm runā muļķības". Un šoreiz stāsts ir par Dagņa Dubrovska rakstu "Meža nozares regulējumam pārmaiņas nāks par labu" portālā "Delfi".

Lai lasītājam būtu skaidrs konteksts, jāzina, ka saknes D. Dubrovska rakstā izmantotajiem argumentiem meklējamas Zemkopības ministrijas organizētajā darba grupā koku ciršanas noteikumu apspriešanai. Šajā darba grupā vides organizācijas norādīja uz konkrētiem riskiem, ko radītu galvenās cirtes caurmēra samazināšana, un aicināja grozījumu virzītājus šos riskus izvērtēt. Analīzi veikt uzņēmās AS "Latvijas valsts meži" un, kā noprotams, uzticēja šo darbu D. Dubrovskim.

Analīze tika veikta, bet tā bija ārkārtīgi nepilnīga. Vides organizācijas, Dabas aizsardzības pārvalde, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un arī LU profesors (!) Guntis Brūmelis norādīja uz nepieciešamajiem papildinājumiem un precizējumiem, bet tā vietā, lai turpinātu diskusiju darba grupā, ir tapusi publikācija "Delfos". Tas apliecina, ka "analīze" ir bijusi tikai ķeksīša pasākums (lai varētu teikt, ka tā veikta), nevis mēģinājums godprātīgi novērtēt ar noteikumu grozījumiem saistītos vides riskus un izlemt, kā tos mazināt.

Kad nu konteksts ir skaidrs, ielūkosimies dažos konkrētos punktos no D. Dubrovska rakstītā:

"Iebildumi ir dažādi – sākot no nezinātniskiem apgalvojumiem, ka priedes vienmēr sekmīgi iespējams atjaunot pēc izlases cirtēm, un beidzot ar visai antikapitālistiskiem aicinājumiem nepieļaut, ka mežu īpašnieki domā saimnieciskās kategorijās, meklē izdevīgākos saimniekošanas modeļus un vēlas gūt peļņu."

Skumji, ka zinātnieks savu rakstu sāk ar sen apzelētām demagoģijas klišejām - apstrīd apgalvojumus, ko neviens nav izteicis. Neviens no vides organizāciju pārstāvjiem nav apgalvojis, ka priedes vienmēr sekmīgi iespējams atjaunot pēc izlases cirtēm. Kā zināms, dabā (un zinātnē!) gandrīz nekur nepastāv "vienmēr". Protams, var atrast sliktus piemērus un var atrast labus piemērus, bet zinātne meklē likumsakarības. Un atrod - piemēram, LVMI "Silava" zinātnieku veiktajā pētījumā, kas parāda, ka šobrīd atļautajos 0,2 ha atvērumos priedi ir iespējams atjaunot (lasīt šeit).

Protams, neviens arī nav aicinājis nepieļaut, ka meža īpašnieki vēlas gūt peļņu. Tikai izmisums, ar kādu tiek virzīti šie noteikumu grozījumi, liek kārtējo reizi uzdot jautājumu - vai tad līdz šim meža īpašnieki peļņu neguva? Protams, vienmēr var gūt vēl lielāku peļņu, bet maksimālas peļņas gūšanai nedrīkst upurēt citas meža funkcijas. Tā nu mums tajā Meža politikā rakstīts (šeit), ka būtu jālīdzsvaro vides, ekonomiskās un sociālās vajadzības mežu apsaimniekošanā. Īpaši tas attiektos uz valsts mežiem, bet tā nu iznācis, ka likumdevējs tos sasējis kopā ar privātajiem, un arī šoreiz Zemkopības ministrija nevēlas dzirdēt ieteikumu, ka grozījumus, kas samazinās galvenās cirtes caurmēru, varētu attiecināt tikai uz privātajiem mežiem.

"Lai gan kaimiņu valstīs normatīvie akti jau ir liberālāki, tomēr tas nenozīmē, ka tur būtu palielinājušies ciršanas apjomi."

Par kaimiņvalstīm šajā gadījumā D. Dubrovskis sauc Somiju, Zviedriju un Igauniju. Runājot par Somiju, viņš pat norāda konkrēti, ka "2014. gada 1. janvārī tika pieņemtas Meža likuma izmaiņas, ar kurām tika atcelti galvenās cirtes (meža atjaunošanas cirtes) vecuma ierobežojumi". Šis konkrētais datums tad arī ļauj viegli pārliecināties, ka D. Dubrovska rakstītais, ka "tas nenozīmē, ka tur būtu palielinājušies ciršanas apjomi", neatbilst patiesībai. Ielūkojoties "Eurostat" datos (šeit), redzams, ka mežizstrādes apjoms Somijā 2015. gadā sasniedza augstāko līmeni pēdējos desmit gados (par 2016. g. datu nav).

Protams, nevaru apgalvot, ka mežizstrādes apjoma pieaugums noticis tieši un tikai Meža likuma grozījumu dēļ, bet tas, ka ciršanas apjoms ir palielinājies, ir redzams.

Arī informācija par mežsaimniecības ietekmi uz dabu Somijā ir viegli pieejama (šeit). Tas dod mums iespēju pārliecināties, ka Somijā īstenojas visi galvenie riski, uz kuriem šo grozījumu sakarā norāda vides NVO: maz vecu mežu, samazinās mirušās koksnes daudzums, vienkāršojas mežu struktūra.

"Līdzšinējā privāto mežu apsaimniekošanas prakse liecina, ka bieži vien pēc skujkoku audžu nociršanas dabiskās atjaunošanās rezultātā saaug mīkstie lapu koki, kā rezultātā Latvijā samazinās skujkoku audžu īpatsvars. Mēs riskējam pazaudēt piejūras teritorijām raksturīgās priedes."

Par priedi esmu detalizēti rakstījis jau iepriekš (šeit), bet šeit arī D. Dubrovskis lieliski savelk kopā, kāpēc mazinās skujkoku mežu īpatsvars. Vai tas attaisno grozījumus, kas ļautu šos mežus nocirst ātrāk?

"Grozījumi nodrošinās iespēju pārējo meža apsaimniekotāju mežos (aprēķinos nav iekļauti valstij piederošie meži) meža kapitālvērtību palielināt par 440 miljoni eiro (no 5 līdz 5,440 miljardiem eiro) ar nosacījumu, ka tiek veikta mērķtiecīga meža atjaunošana ar saimnieciski vērtīgām koku sugām un intensificēta meža apsaimniekošana. Ja meža atjaunošanā lielā daļā privāto īpašumu turpināsies atjaunošana, izmantojot saimnieciski mazāk vērtīgas koku sugas, tad meža kapitālvērtība turpinās samazināties, kas nav vēlams."

440 miljoni grozījumu sakarā tiek pieminēti laiku pa laikam, bet tas, kas netiek pieminēts un ko dīvainā kārtā nepiemin arī pats D. Dubrovskis, ka šie aprēķini balstīti uz D. Dubrovska piedāvājumu noteikumu grozījumiem, kas neatbilst Zemkopības ministrijas faktiski izstrādātajiem grozījumiem (D. Dubrovska prezentāciju ar aprēķiniem var skatīt šeit).

Komentējot to, ka "meža kapitālvērtība turpinās samazināties", vienu attēlu no D. Dubrovska prezentācijas gribu izcelt īpaši (skat. attēlu publikācijas sākumā). Neaizmirsīsim, ka noteikumu grozījumi neatbilst D. Dubrovska piedāvātajiem, tāpēc arī šis grafiks var īsti neatbilst reāli gaidāmajai situācijai, bet, tā kā pats D. Dubrovskis uz to atsaucas, aplūkosim arī mēs. Un aplūkosim uzmanīgi!

Meža politikā noteikts, ka meža kapitālvērtība nedrīkst samazināties, tai vēlams pieaugt. D. Dubrovskis norāda, ka meža kapitālvērtības samazināšanās nav vēlama. Grafikā redzams, ka pašreizējais regulējums un līdzšinējā atjaunošanas prakse (zilā līnija) nodrošina stabilu privāto mežu kapitālvērtības pieaugumu līdz šī gadsimta beigām. Pēc tam tā nedaudz samazinās, bet līdz mūsdienu līmenim vairs nenokrīt.

Jā, veicot grozījumus, mežu kapitālvērtība ir lielāka uzreiz (loģiski - ir iespēja pārdot to, ko šobrīd pārdot nav iespējams), bet jau nākošajā desmitgadē tā sāk samazināties, īpaši dramatisku lejupslīdi piedzīvojot ap 2090. gadu.

Vissliktākais scenārijs (no kapitālvērtības viedokļa) - ļaut mežus cirst ātrāk, bet nenoteikt papildu prasības mežu atjaunošanai.

Īsāk sakot, ir acīmredzams, ka tieši spēkā esošās normatīvo aktu prasības nodrošina Meža politikā noteiktā uzdevuma attiecībā uz meža kapitālvērtību izpildi, neradot riskus ilgtermiņā.

"Izpētīts, ka prognozētais ciršanas apjomu pieaugums ir aptuveni 10% no ikgadējā ciršanas apjoma (aptuveni 1670 ha)."

Lūk, šis gan ir patiešām zinātnieka necienīgi! Daudz godīgāka bija D. Dubrovska atbilde uz jautājumu, kā varētu mainīties mežizstrādes apjoms, klātienē: "Es nezinu." Arī pēc tam izpētīts nav nekas. Minētie hektāri balstās uz pieņēmumu, ka, būtiski palielinoties to mežu platībām, kuras var nocirst pēc caurmēra (un nemainoties platībai, ko var nocirst pēc vecuma), pēc caurmēra nocirsto cirsmu īpatsvars nepalielināsies. Aicinājums aprēķināt arī alternatīvu scenāriju - ciršanas apjomu palielināšanos proporcionāli kopējam izstrādei pieejamo platību palielinājumam (tātad lielākam caurmēra ciršu īpatsvaram) - palika bez atbildes. Vēl būtiskāk - prognozējot mežizstrādes apjomu pieaugumu, valsts meži vispār nav ņemti vērā.

"Savukārt galvenās cirtes mērķa caurmēra samazināšanas rezultātā resno stumbru īpatsvars nedaudz saruks, bet tas joprojām būs lielāks par resno stumbru īpatsvaru dabiskās, cilvēka saimnieciskās darbības neietekmētās audzēs."

Lūk, arī D. Dubrovskis norāda, ka resnu koku īpatsvars samazināsies. Uz jautājumu, kur radušies dati par saimnieciskās darbības neietekmētām audzēm, atbilde šajā rakstā nav rodama un arī privātā sarakstē ar autoru tas palika neatbildēts.

"Tika veikta arī mežaudžu vecumstruktūras analīze, lai noskaidrotu, vai vecāku mežu īpatsvars (virs 60 - 70 gadiem) samazināsies. Rezultāti liecina, ka, ieviešot piedāvātos grozījumus, galvenās cirtes parametrus audzes sasniegs vecumā virs 60 gadiem (priedei intervālā no 74-88 gadiem, eglei 63-73 gadiem, bērzam 60-64 gadiem). Tātad pamatā netiks cirstas jaunākas audzes."

Vēl viens klajas demagoģijas piemērs - pēc grozījumiem netiks cirsti meži, kas jaunāki par 60 gadiem, tāpēc šo vecumu īpatsvars nesamazināsies. Fakti rāda pretējo - 60 gadu vecumu pārsniegušu mežu platība samazinās jau tagad (kopš 2012. gada). Kā tas iespējams, ja jaunākus mežus nedrīkst cirst? Elementāri - arī 100-gadīgs mežs, ko drīkst nocirst, ir par 60 gadiem vecāks, un tā nociršana samazina 60 gadu vecumu pārsniegušu īpatsvaru. Kāds gan būtu pamats pieņēmumam, ka šī tendence nepastiprināsies, nolaižot vecuma latiņu, pie kuras mežu atļauts cirst?

"Attiecībā uz mežu fragmentācijas palielināšanos (...) jāatzīmē, ka galvenās cirtes mērķa caurmēra izmaiņas neskar esošo, atbilstoši normatīvajiem aktiem izveidoto īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un mikroliegumu tīklu, kā arī galvenās cirtes platība ierosināto izmaiņu gadījumā pieaugtu nebūtiski."

Arī šajā punktā D. Dubrovskis izliekas nedzirdējis darba grupā runāto - mežu fragmentācijas pieaugums gaidāms ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem. Pagaidām Latvijā vēl ir gana daudz aizsargājamu sugu, kas mīt ārpus šīm teritorijām un kuru dzīvi būtiski apgrūtinātu mežu fragmentācijas pieaugums. Tāpat esam daudzkārt norādījuši, ka esošais mikroliegumu tīkls ir nepietiekams. Zemkopības ministrija novilkusi politisku svītru, ka aizsargājamu mežu platības palielināties nedrīkst, bet, tā vietā, lai domātu, kā tad saimniekot dabai draudzīgāk ārpus aizsargājamām teritorijām, tiek virzītas šādas iniciatīvas, kas tikai veicinās mežu izciršanu.

"Zinātnieki savus argumentus ir pateikuši..."

Jā, patiesi - zinātnieki ir pateikuši savus argumentus. Bet mežzinātnieki ir bijuši vienīgie, kas pagaidām ir uzklausīti, lai gan viņu argumenti ir.. nu... skatīt iepriekš.

Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

„Anša vērtības" tomēr iekļūst Saeimā

FotoPēc karstākās vasaras Latvijas vēsturē kā sniegs uz galvas uzkrita šī gada 13.septembrī Saeimā iesniegtais „Amnestijas likuma” likumprojekts, kur piedāvāts atbrīvot no kriminālatbildības personas, kuras 2009.gada janvārī, sava „izmisuma” vadītas, veica „revolūciju”, pēc kā „netaisnīgi” sodītas.
Lasīt visu...

21

Nebalsot nav protests – tā ir padošanās

FotoLīdz vēlēšanām ir atlikušas trīs nedēļas. Kur vien ej, visur dzirdi: “Par ko lai balso? Nav, par ko balsot!” Kā tā - nav? Mums ir plaša izvēle - mums piedāvā 16 sarakstus!
Lasīt visu...

21

Kremļa trends: Pētera I laika tradīcijas un elegance – „po pacanskim poņaķijam”

FotoDivi pdējo dienu notikumi ir izraisījuši plašu rezonansi visā pasaulē: 1. Putins esot atradis un zinot visu par diviem aizdomās turamajiem Skripaļu indēšanas lietā. 2. Krievijas Nacionālās gvardes vadītājs ģenerālis Zolotovs publiskā uzrunā izsauca opozicionāru Navaļniju uz dueli, piesolot no viņa “uztaisīt sulīgu karbonādi”.
Lasīt visu...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: postpatiesība

FotoJa civilizācijas norieta apstākļos ir uzdīdzis postcilvēks, tad katrā ziņā ir uzdīgusi viņa sludinātā postpatiesība. Ja eksistē postpatiesība, tad eksistē tās autors – postcilvēks. Tas ir loģisks izkārtojums. Jautājums var būt vienīgi par to, vai tas ir teorētiski loģisks izkārtojums jeb tāda ir dzīves realitāte. Atbilde nav patīkama: tas nav teorētiski loģisks izkārtojums. Tāda ir dzīves realitāte.
Lasīt visu...

18

Pret Eiropas Savienības šantāžu

Foto11. septembrī Ungārijas konservatīvais premjerministrs Viktors Orbāns ieradās Strasbūrā, Eiropas Parlamentā, lai piedalītos debatēs par Sargentini ziņojumu, kuru iesniedza Judith Sargentini un kurā tika asi nosodīta tiesiskuma (rule of law) situācija Ungārijā. Tajā aicināts attiecībā uz Ungāriju aktivizēt Līguma par Eiropas Savienību 7. pantu, kas apturētu vairākas dalībvalsts tiesības, piemēram, tiesības balsot ES institūcijās. Šeit Viktora Orbana runas pārstāstījums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mainot carus, nemainās carisms, mainās tikai uzvārdi un tituli

Dokumentālās filmas «Nelietis» pirmizrādē uzrunājot skatītājus, Dinārs Gulbis teica, ka mēs bieži rādām ar pirkstu uz citiem....

Foto

Mediju satura sabiedriskais kvalitātes standarts (SKS)

Latvijā un pasaulē vērojamās mediju produkcijas kvalitātes krituma dēļ kļūst aktuāls jautājums, “ko darīt” un kādā veidā uzlabot to darbu...

Foto

Prātojums par atklātību

Pagājušajā nedēļu mūs sasniedza priecīga vēsts: lauzta tā sauktā etniskā barjera Saeimā, un lielā vienprātībā gan nacionāļi, gan internacionāļi, gan liberāļi un pat...

Foto

Aicinu vienaldzīgi nevērot politisko procesu norisi Latvijā televizoru ekrānos

God. tautieši/cien. tautietes! Gandrīz 500 000 latviešu un Latvijas pilsoņu, lai izdzīvotu, bija spiesti emigrēt uz ārzemēm....

Foto

Kāpēc Gobzems uzbrūk man un izplata melus par Jauno konservatīvo partiju?

Portāla Delfi diskusijā viņš man saka, ka, ja es būtu labi strādājusi, “jūs būtu mani ielikuši cietumā”. Jā,...

Foto

Šī brīža situācija atgādina čekas laikus, kad priesteriem „piemeta” pretpadomju literatūru

Godātie ticīgie. Griežos pie jums, jo ir noticis kas neiedomājams: ir arestēts Rēzeknes Sāpju Dievmātes...

Foto

Mulsina tendenciozitāte, ar kādu tiek nopludināta informācija par nepierādītu vainu smagos noziegumos

Mēs, Latvijā kalpojošie Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgas ieņemšanas priesteru mariāņu kongregācijas priesteri un klostera...

Foto

Ceļš uz ielaistām slimībām un lielāku mirstību

Maksas ieviešana par plānveida veselības aprūpi ir necilvēcīga pret, iespējams, līdz 300 000 trūcīgāko iedzīvotāju. Jaunā kārtība ir arī...

Foto

Vienkārši liela daļa raidījuma viesu paši izvēlas runāt krieviski...

LTV7 diskusiju raidījumā “Punkti uz i” 6. septembrī plānotas partiju debates par vidusskolas izglītību mazākumtautību valodās Latvijā....

Foto

Kas patiesībā ir „Saskaņa” – atveriet acis

KPLV partijas vadītāji Kaimiņa un Zakatistova kungi šonedēļ divos dažos raidījumos izteicās, ka ir gatavi sadarboties ar Saskaņu, ja vien...

Foto

Jaunākās idiotisma šaušalas

Jaunākās idiotisma šaušalas centīsies apstiprināt Ministru kabineta sēdē 2018.gada 4.septembrī. Ja jaunākās idiotisma šaušalas tiks apstiprinātas, tad Latvijas skolotāji kļūs valdošās kliķes ķīlnieki...

Foto

Vai akls naids un aizvainojums vēlēšanās var pazudināt valsti? Var

Kāds jautās – vai šim jautājumam ir kāda tieša saistība ar 6. oktobrī paredzētajām Saeimas vēlēšanām...

Foto

Aivars Lembergs ir pārbijies: ZZS vietu koalīcijā ar „Saskaņu”, iespējams, ieņems KPV LV

Ko lai saka, jo tuvāk vēlēšanas, jo jautrāk. Šai sakarā visiem ir ko...

Foto

Rektores filosofiskā instalācija

2018.gada 15.augustā portāls „Delfi” iepazīstināja ar Latvijas Kultūras akadēmijas rektores Rūtas Muktupāvulas „viedokļiem”. Lasītāji ieguva rektores filosofiski iesaiņoto „viedokļu” kombināciju. Rektores vispārīgos prātojumus...

Foto

Iesniegums KNAB par „Memory Water” vides reklāmu kampaņu

Šī priekšvēlēšanu kampaņa mani uztrauc. Vēl nav pat septembris, bet jau esam redzējuši daudz ļoti neētiska un zemiska...

Foto

Ieteiktu izlasīt VARU arī Kaimiņam un citiem KPV LV biedriem - diezgan pamācoši, kā nevajadzētu rīkoties, nonākot pie VARAS

Pēc Indriķa Latvieša grāmatas VARA ("Bailes -...

Foto

Esot pienācis laiks medicīniskā kanabisa legalizācijai: vai klāt vēlēšanu laika daudzsolīšana?

Paldies par ziņu, ka Iekšlietu ministrija ir gatava diskusijai par marihuānas pielietošanu medicīniskām vajadzībām. Nez,...

Foto

Pat datus par nodokļiem KPV nespēj safabricēt tā, lai netiktu pieķerti ar nolaistām biksēm

Partija KPV LV izcēlusies ar kārtējo sabiedriskās domas manipulāciju: ar KPV LV...

Foto

„Ventas Balss” galvenā redaktore Gundega Mertena izplata Kremļa propagandu

Dažas dienas atpakaļ viesojos pie savas bijušās, vecās mīlestības Anastasijas Ivanovičas Krievu laukos, - tas ir viens no...

Foto

Dīvaini, bet fakts: politiskās staigules gaitās Pabriks nav uzkrājis pat vērā ņemamu rūdījumu

Šajās dienās pievērsu uzmanību kādai nelielai sarakstei sociālajā tīklā Twitter. Teikšu pavisam īsi...

Foto

Morālais garants. 2. Universalitāte un reitingi

Morālais garants ir vajadzīgs ne tikai sociāli politiskajā sfērā, par ko centos rakstīt esejā „Morālais garants. 1. Priekšvēlēšanu solījumu erozija”....

Foto

Iesniegums SAB par nekavējošu valsts noslēpuma pielaides atņemšanu deputātam Andrejam Judinam

Pateicoties publikācijām šī gada sākumā, sabiedrība uzzināja par gadījumu, kurā Saeimas deputāts Andrejs Judins izpaudis...

Foto

Vai žurnālisti sāks ar sevi?

Pašam zināmā mērā ir sajūta, ka šis raksts ir ne viena vien iepriekšējā teksta atkārtošanās. Tomēr solītam makā jākrīt un te...

Foto

Ļaunie un zemiskie manipulatoru meli par Solvitu Āboltiņu

Varbūt šeit ir īstā reize atkārtot manu 2016. gadā pausto viedokli par jautājumiem, kas droši vien būs skarti...

Foto

Pieci unikāli veidi, kā tiesājamā Koļegova un VVD ņirgājas par iedzīvotājiem Meroni grupējuma interesēs

Mums jātic, ka ogļu kalnu uzmērīšana un amatpersonu pārsēšanās citos kabinetos esot...

Foto

Kur nonāks Bordāns „mentu pasaules” darboņu pavadībā?

Kaut Saeimas vēlēšanas vēl tikai priekšā, virkne vismaz pagaidām parlamentā nepārstāvētu partiju jau metušās dalīt nākotnes lielos projektus, un...

Foto

Vai priekšvēlēšanu kampaņās izmanto ministriju budžetus

"Latvijas Reģionu apvienība" (LRA) lūgusi Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (NEPLP) izvērtēt, vai "Latvijas Radio" atskaņotajās Latvijas Republikas Finanšu ministrijas...

Foto

Morālais garants. 1. Pirmsvēlēšanu solījumu erozija

Latvijas Republika ir Krievijas Federācijas klons. Abās valstīs ir nacionāli reakcionārs un krimināli oligarhisks valstiskums. Pēc PSRS sabrukuma to izveidoja...

Foto

„Saskaņas”/KPV LV ārlietu ministra amata kandidāts varētu būt Aivis Ronis

TVNET intervija ar Aivi Roni sākotnēji nelikās aizdomīga, taču, izlasot visu interviju, neviļus uzausa atmiņā Anrija...

Foto

„Un tieši šādi cilvēki mums Saeimā ir vajadzīgi...”

Man prasa – kāpēc publiskoju datus par KPV LV kandidāta Māra Možvillo „biznesa” miljona nodokļu parādiem. Šo gribēju...

Foto

Priekšvēlēšanu cīņā oligarhu pusē iesaistās arī TVNET

Vakar un šodien (15./16.augustā) vienā no Latvijas lielākajiem interneta medijiem TVNET tika ievietoti divi žurnālista Toma Rātfeldera (pats sevi...

Foto

Augstu novērtēju KPV LV valdes uzticību, mani izvirzot par 2. numuru Vidzemes vēlēšanu apgabalā

Sveicināti, cienījamie novadnieki un nu jau arī visi Latvijas iedzīvotāji. Mani nebūt...

Foto

Ko deputāti varētu uzdāvināt iedzīvotājiem Latvijas simtgadē

Vairs tikai daži mēneši līdz Latvijas simtgades atzīmēšanai. Tiek gatavotas grandiozas svinības, tērēti milzīgi līdzekļi svinību organizēšanai. Atbildīgās amatpersonas...