Arī Valsts drošības dienests norāda uz VID ģenerāldirektores atbildību par valsts noslēpuma sargāšanu
Māris Krautmanis, Neatkarīgā21.03.2023.
Komentāri (7)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Jākļuciema anunaks
22.03.2023. 08:32No rakstītā rodas iespaids, valsts noslēpums ir shēmošana un izzagšana un pat palīgskolas profesoriem skaidrs - tas valsts noslēpums viņus sargā. Ir divi varianti, vai nu drošībnieki paši ietamborēti šajās shēmās, vai atklājas baisa varas krīze, kur vara nav vis tās nozīmē, bet tikai gļotaina daudzkājaina korupcijas monstrika taustekļi.
Gribas ticēt, raksti;nš ir tikai feika informācija, jo citādi nāk negants vēmiens.
smieklīgi
22.03.2023. 07:36"trauksmes cēlējs" ir satraucies par savu silto vietiņu, kas reorganizācijas rezultātā tiks likvidēta nevis par valsts noslēpuma saglabāšanu. To lieliski pierāda tepat blakus raksts par desmitiem gadījumu, kad šāda informācija nonākusi pie neparedzētām personām tieši pirms reorganizācijas.
Turklāt autors ir pilnīgi stulbs, ja mēģina saistīt trauksmes cēlēja ziņojuma noplūšanu ar reorganizāciju VID, jo tas ziņojums nekad nav bijis VID.
Klaja bezatbildība
22.03.2023. 04:38Par kādu valsts noslēpumu te ir runā, kad visiem VID darbiniekiem mājās iestādes datori ar visām VID parolēm, datu bāzi...Turpat mājās pie galda kopā ar ģimenes locekļiem radiem , draugiem. Nāciet, kuram nav slinkums- man dators brīvi pieejams visiem!
Pirātu partija
21.03.2023. 16:31Nav mums Latvijā vajadzīgi valsts noslēpumi.
Tāpat informatīvā laikmetā neko noslēpt nevar, bet var tikai noslepenot no tautas.
Nebūs valsts noslēpumu, nebūs vajadzīgi čekisti, to sargātāji.
Varēsim atlaist trīs čekas!!!
P.S. Lielā ekonomiskā krīze ES sāksies jau vasarā.
Sākumā banku sektors, pēc tā apdrošinātāji, vēlāk loģistika, celtniecība. Nekustamie īpašumu cenas nokritīs.
Tam visam paralēli, dabas katastrofas pa visu pasauli.
"Veiksmes stāsta" režīms un visi čekisti tiks padzīti vasarā.
Latvāņu knariņa režīms kritīs kā puķina čekistu režīms.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
