Arī pērn Fiļa uzņēmuma darbiniekiem, visticamākais, turpinājusies algu izmaksa „aploksnēs”
Pietiek lasītājs18.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Suņi rej, bet karavāna iet tālāk, - kā liek secināt Lursoft dati, arī pērn bijušajam Latvijas bagātākajam cilvēkam Oļegam Fiļam piederošā SIA Nurmuižas pils ir turpinājusi saviem darbiniekiem maksāt „aplokšņu algas”.
Pietiek lasītāji jau zina, ka Fiļa iegādāto Nurmuižas pili apsaimniekojošās SIA Nurmuižas pils 2017. gada pārskats rādīja – kopumā šajā uzņēmumā strādājot un par eksbaņķiera labsajūtu rūpējoties veseli 19 darbinieki.
Tomēr uzņēmuma oficiāli sniegtie dati rādīja, ka tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā gada laikā bijuši tikai 2,94 tūkstoši eiro, savukārt iedzīvotāju ienākuma nodoklī nomaksāti 10,46 tūkstoši eiro un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās – 20,9 tūkstoši eiro.
Aptuveni aprēķini rāda – tas nozīmē, ka oficiālā mēnešalga, par kuru Latvijas valstij maksāti nodokļi, Latvijas bagātākā cilvēka uzņēmumā ir bijusi tikai nedaudz virs 260 eiro mēnesī un par to, ka vismaz daļu atalgojuma saviem darbiniekiem Fiļa uzņēmums izmaksā „aploksnēs”, nav nekādu šaubu.
Nu SIA Nurmuižas pils iesniegusi 2018. gada pārskatu, bet nekas tajā neliecina, ka multimiljonāra uzņēmums būtu nolēmis būt nozīmīgi godīgāks pret valsti nodokļu nomaksas jomā.
Uzņēmuma kopējie maksājumi valsts kopbudžetā gan ir palielinājušies no 2,94 tūkstošiem eiro 2017. gadā līdz 17,47 tūkstošiem eiro pērn, toties iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumi ir sarukuši no 10,46 tūkstošiem eiro līdz 8,68 tūkstošiem eiro.
Taču nozīmīgākais rādītājs ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. It kā tās ir pieaugušas no 20,9 tūkstošiem eiro līdz 22,41 tūkstotim eiro pērn. Taču uzņēmumā pērn joprojām strādājuši 17 darbinieki, un tas nozīmē, ka vidējā oficiālā alga ir bijusi nedaudz virs 310 eiro.
Salīdzinājumā ar 2017. gadā oficiāli, bez „aploksnēm” maksātajiem vidēji 260 eiro mēnesī šis ir pieaugums par aptuveni 50 eiro, taču, ņemot vērā reālo situāciju, arī tagad nav šaubu, ka būtiska atalgojuma daļa, krāpjot valsti, joprojām tiek maksāta „aploksnēs”.
Kā zināms, Nurmuižas pils nav vienīgais Fiļa uzņēmums, kas neaizraujas ar nodokļu maksāšanu Latvijas valstij: ja ticēt cita eksbaņķierim piederošā uzņēmuma A Deglavnieks gada pārskatiem un Valsts ieņēmumu dienesta informācijai, arī šajā SIA darbiniekiem tiek maksāta tikai minimālā alga.
Šo uzņēmumu Fiļs kontrolē netieši – caur to pašu SIA Nurmuižas pils, un tā oficiālā nodarbe ir „sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana” un „sauszemes transporta palīgdarbības”.
Oficiāli uzņēmumā strādā septiņi darbinieki, un, kā rāda VID dati par 2017. gadu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās Fiļa uzņēmums gada laikā samaksājis 11,5 tūkstošus eiro.
Tas nozīmē, ka vidējā oficiālā alga uzņēmumā 2017. gadā ir bijusi aptuveni 390 eiro – tātad tikai par desmit eiro lielāka nekā valstī oficiāli noteiktā minimālā alga 2017. gadā.
Tiesa, formāli Fiļam ar šī uzņēmuma pārvaldību nav nekāda sakara, - uzņēmuma vienīgā valdes locekle ir viņa māte - 68 gadus vecā Nadežda Fiļa. VID sankciju gadījumā atbildīgs būs nevis Latvijas bijušais bagātākais cilvēks, bet tieši viņa.
Seko mums 
Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres darba vizīšu un tikšanos fokusā ir bijis atbalsts Ukrainai, Latvijas drošība un ekonomiskā izaugsme, un Latvijas cilvēki, viņu drošība un labklājība.
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
