Arī otra sabiedriskā medija vadītājam vajagot mēnesi, lai kaut ko atbildētu par tā darbinieku rupjībām ēterā

Atbilstoši likumam pieņemtajā LTV Rīcības kodeksā, kas ir obligāti ievērojams LTV darbiniekiem, "LTV raidījumos nav atļauta vulgāru izteicienu lietošana vai tādas valodas lietošana, kas nesaskan ar sabiedrībā pastāvošajām ētikas normām".

Taču, neraugoties uz to, 9. septembrī LTV raidījumā 1:1 tā vadītāja Inga Spriņģe gan vispirms paziņoja, ka ir informēta par aizliegumu lietot šādus vārdus sabiedriskā medija raidījumos un tādus nelietošot, taču jau neilgi pēc tam šādu izteikumu pati lietoja.

Tomēr LTV valdes priekšsēdētājs Belte trešdien nevēlējās sniegt skaidrojumu - kā tieši viņš kā LTV vadītājs, kurš saskaņā ar amata aprakstu ir atbildīgs par normatīvo aktu ievērošanu, rīkosies saistībā ar šo gadījumu.

Tā vietā LTV jurists Jānis Jeronovičs pavēstīja, ka šādas atbildes Latvijas Televīzija turpmāk sniegšot tikai viņa precīzi neminētos "normatīvajos aktos noteiktajos termiņos". Arī visi jautājumi Beltem esot iesniedzami nenosauktajos "normatīvajos aktos noteiktajā formā".

Savukārt pati Spriņģe, kura TV raidījumā vairākkārt uzsvēra, ka viņa esot tā, kas uzdodot jautājumus, pagaidām nav vēlējusies sniegt atbildes ne uz vienu no šiem Pietiek uzdotajiem jautājumiem:

"1) ar kādu mērķi Jūsu vadītajā tiešraides raidījumā lietojāt rupju, vulgāru izteikumu, kaut tai pašā raidījumā bijāt apliecinājusi, ka esat informēta par šādu izteicienu lietošanas aizliegumu sabiedriskajā TV? Vai šādus izteikumus lietojat arī, piemēram, komunikācijā ar bērniem un ģimenē, vai arī ko tādu atļaujaties tikai sabiedriskās TV tiešraidē?

2) vai par šo LTV Rīcības kodeksa tīšo pārkāpumu jau esat sniegusi paskaidrojumus LTV vadībai? Vai šādi paskaidrojumi no Jums ir pieprasīti?

3) kas tieši Jums Jūsu skatījumā deva tiesības izmantot sabiedriskās TV tiešraidi, lai nāktu klajā ar rupju, vulgāru izteikumu? Kādas vēl LTV Rīcības kodeksa normas esat pārkāpusi?"

Kā zināms, līdzīgu attieksmi pret uz likuma pamata pieņemtā Rīcības kodeksa normām pēdējā laikā ir demonstrējusi arī otra sabiedriskā medija - Latvijas radio vadība un žurnālisti.

Latvijas radio vadītājs Jānis Siksnis jau kopš 21. augusta atrodas "pārdomās", kā atbildēt uz jautājumiem par divu Latvijas radio štata žurnālistu izteikumiem radio tiešraidē.

Šī valsts finansētā medija žurnālisti radio tiešraidē saistībā ar Eiropas parlamenta deputātu Andreju Mamikinu retoriski apjautājās "vai tu gadījumā labāk nebūtu bijis aborts", savukārt partijas Saskaņa sarakstu Saeimas vēlēšanām apzīmēja ar vārdiem "prostitūtu saraksts".

Kopš 21. augusta Siksnis vēl nav vēlējies atbildēt ne uz vienu no šiem viņam uzdotajiem jautājumiem:

"1) vai minētie izteikumi atbilst Latvijas radio rīcības kodeksa 5., 7. un 12. punkta nosacījumiem?

2) ja nē, kā Jūs rīkosieties saistībā ar minētajiem faktiem?

3) kāda ir Jūsu kā sabiedriskā medija vadītāja personiskā atbildība saistībā ar minētajiem faktiem?

4) kā tieši Jūs rīkosieties, lai apliecinātu savu personisko atbildību kā sabiedriskā medija vadītājam?"

Siksnis nav vēlējies atbildēt arī uz vēl vienu Pietiek jautājumu - vai, mainoties valdošajām partijām, viņa vadītajā sabiedriskajā radio tā darbinieki, pārkāpjot Rīcības kodeksa normas, tad varēs tikpat brīvi izteikties par, piemēram, prostitūtām no Vienotības vai kādas citas opozīcijas partijas un viņš, vēloties saglabāt savu amatu, to atbalstīs.

Novērtē šo rakstu: