Arī nekustamo īpašumu Štokenbergs pircis un pārdevis, izmantojot nodokļu shēmu
PIETIEK30.10.2011.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izrādās, pat nekustamā īpašuma pirkšanu un pārdošanu nu jau bijušais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs veicis, izmantojot „nodokļu shēmu”, - to rāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas dati par apstākļiem, kādos Štokenbergs iegādājies un pēc tam pārdevis nekustamo īpašumu Jūrmalā, Zušu ielā 2a.
Pietiek jau daudzkārt informējis par apšaubāmajām „likumīgajām nodokļu shēmām”, ko izmantojis pats Štokenbergs vai viņa uzņēmumi, lai izvairītos no „nevajadzīgiem” nodokļu maksājumiem.
Līdz šim aprakstītie gadījumi bijuši saistīti ar uzņēmumiem un to kapitāldaļām, taču nu izrādās, ka Štokenbergs pats personiski iesaistījies arī ļoti primitīvā nodokļu „optimizēšanas shēmā” saistībā ar nekustamo īpašumu.
Kā rāda zemesgrāmata, Štokenberga īpašumā bijis īpašums Jūrmalā, Zušu ielā 2a – 1847 kvadrātmetri zemes ar dzīvojamo ēku un divām papildceltnēm. To viņš 1999. gadā iegādājies no Ulda Arnicāna, oficiāli tam samaksājot nepilnus četrus tūkstošus latu.
Kā vienbalsīgi apliecina Pietiek aptaujātie nekustamo īpašumu eksperti, darījumā uzrādīta acīmredzami mākslīgi samazināta cena, lai „ietaupītu” uz nodokļu rēķina: par šādu summu tolaik varētu iegādāties dzīvoklīti Kuldīgā, bet ne savrupmāju ar zemi Jūrmalā.
Savukārt pārdošana notikusi pēc tikpat interesantas shēmas: Štokenbergs īpašumu kādam Igoram Moisejenko 2003. gadā pārdevis par tikpat dīvainu cenu – 33 720 latiem. Taču īpašums iepriekš pirkts, bet nu pārdots nevis kopumā viss, bet pa pusei no tā divos darījumos, kas fiksēti ar vienas dienas starpību.
Kā Pietiek stāsta nekustamo īpašumu eksperti, šo savulaik bieži izmantoto nodokļu apiešanas shēmu darījumu veicēji izmantojuši, lai varētu uzrādīt valstij mākslīgi samazinātu darījuma cenu un vienlaikus neriskētu īpašumu zaudēt.
Lieta tā, ka pašvaldībai bija noteiktas pirmpirkuma tiesības, un, uzrādot mākslīgi samazinātu cenu, Štokenbergs ar savu darījuma partneri riskēja, ka Jūrmalas pašvaldībai var ienākt prātā šīs tiesības izmantot un īpašumu iegādāties par oficiālo – daudzkārt samazināto cenu.
Lai no šādas situācijas izvairītos, darījumu veicēji masveidā izmantojuši šādu primitīvu shēmu – īpašumu pārdot nevis kopā, bet pa domājamām daļām, jo šādā gadījumā pašvaldībai pirmpirkuma tiesību nebija. Tādu, pēc visa spriežot, izmantojis arī Štokenbergs.
Pats Štokenbergs savā pēdējā darba dienā nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kādu iemeslu pēc viņš, veicot darījumu ar nekustamo īpašumu Jūrmalā, Zušu ielā 2a, to ir pārdevis nevis vienā darījumā, bet divos secīgos darījumos ar dienas intervālu.
Tāpat nu jau bijušais ministrs neatbildēja uz jautājumu, vai šāda darījuma forma nav tikusi izvēlēta, lai apietu pašvaldības pirmpirkuma tiesības, vai šāda pašvaldības pirmpirkuma tiesību apiešana nav bijusi nepieciešama sakarā ar to, ka darījumi notikuši par mākslīgi samazinātu cenu, un vai darījumi nav notikuši par mākslīgi samazinātu cenu, lai "optimizētu" nodokļu un valsts nodevas maksājumus.
Seko mums 
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
