Arī Maizītis „Grinberga lietā” nekādu savu atbildību nevēlas saskatīt

Tiesa, ja Loskutovs ir skaidri paziņojis, ka negatavojas valstij kompensēt ne santīmu no tiem 3000 latiem, ko tiesa Aivaram Lembergam piesprieda kā morālo kompensāciju no Latvijas valsts saistībā ar 2005. gadā pret Lembergu KNAB sākto un nākamajos gados izgāzušos kriminālprocesu tā sauktajā „Grinberga lietā”, tad Maizītis no jautājuma par savu atbildību šajā lietā.

„Uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem varu paskaidrot vienīgi to, ka nekomentēju pilsoņa A.Lemberga izteikumus, komentārus,” – tas bija viss, ko Maizītis atbildēja uz Pietiek jautājumu, vai viņš rīkosies saskaņā ar Lemberga publiskoto aicinājumu viņam, kā arī Loskutovam un bijušajam ekonomikas ministram Krišjānim Kariņam atmaksāt daļu no Lemberga no valsts līdzekļiem izmaksātās kompensācijas t.s. „Grinberga lietā”, ko faktiski „savārīja” šīs trīs amatpersonas.

Kā Pietiek jau informējis, Loskutova nostāja ir: „Netaisos neko maksāt, jo neesmu veicis prettiesisku rīcību.” Pašreizējais eiroparlamentārietis Kariņš no atbildes sniegšanas pagaidām izvairās, līdz ar ko rodas iespaids, ka arī no viņa valsts ne uz kādu kompensāciju var necerēt.

„Grinberga lietas” būtība bija – 2005. gadā toreizējais ekonomikas ministrs Kariņš, vēloties iecelt Ventspils Brīvostas valdē Ojāru Grinbergu, neparko negribēja oficiālajā dokumentā norādīt Grinberga personas kodu, lai būtu iespējams šo personu identificēt. KNAB un pēc tam arī prokuratūra pakļāvās toreizējā Jaunā laika politiskajam spiedienam, sāka kriminālprocesu un lietu aizvirzīja uz tiesu, taču tajā Loskutova vadītais KNAB un pazīstamais prokurors Māris Leja visās trīs instancēs piedzīvoja sakāvi.

„Kas tad patiesībā bija man inkriminētais smagais noziegums? Vienas partijas ministra politisko interešu un iegribu neizpilde – nepakļaušanās politiskās partijas Jaunais laiks līdera, tolaik ekonomikas ministra Kariņa vēlmei,” – tā tagad aicinājumā Maizītim, Kariņam un Loskutovam no saviem līdzekļiem atmaksāt valstij kompensāciju, kas viņu darbību dēļ bijusi jāizmaksā par labu Lembergam, rakstīja atstādinātais Ventspils mērs.

Lembergs šīs trīs amatpersonas aicināja „uzņemties atbildību par kriminālprocesa nepamatotu uzsākšanu un virzību līdz pat pēdējai instancei, uzturot politiski motivētu apsūdzību, uzņemties atbildību un solidāri no saviem personiskajiem līdzekļiem atmaksāt valstij un LR iedzīvotājiem radītos zaudējumus vismaz man izmaksātās kompensācijas apmērā, t.i., 7257 Ls. Izdevumus, kas saistīti ar 3 gadus ilga politiskā procesa uzturēšanu, diemžēl jau ir apmaksājuši LR iedzīvotāji no savām nelielajām pensijām un algām”.

Šīs trīs amatpersonas Lembergs nosaucis šādā statusā – „bijušo LR ģenerālprokuroru Jāni Maizīti, bijušo KNAB priekšnieku Alekseju Loskutovu, kura vadītā iestāde veica izmeklēšanu šajā lietā, un bijušo partijas Jaunais laiks ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu, šīs politiskās lietas iniciētāju, sekojot labas pārvaldības principam, t.i., principam, kuru procesa virzītājs šajā lietā tik ļoti akcentēja attiecībā pret amatpersonu Aivaru Lembergu, bet pilnībā ignorēja attiecībā pret amatpersonu Krišjāni Kariņu”.

Prokurors Leja apsūdzībā apgalvoja, ka Lembergs esot apzināti veicis pasākumus, lai ostas valdē netiktu iecelts Grinbergs un tādējādi ļaunprātīgi izmantojis savu dienesta stāvokli, lai nepieļautu sev personīgi netīkamas personas iecelšanu amatā.

Savukārt Loskotova vadītais KNAB publiski apgalvoja, ka Lembergs esot rīkojies pretēji valsts interesēm, apzināti un mērķtiecīgi neesot pildījis valdības rīkojumu par Grinberga iecelšanu Ventspils ostas valdes locekļa amatā, aizbildinoties ar nepamatotiem formāliem iemesliem, būtiski apdraudējis valsts intereses ekonomikā, kaitējis pārvaldības kārtībai un aizskāris fiziskās personas - Grinberga likumīgās intereses un tiesības, kā arī nodarījis materiālu kaitējumu.

Lembergs arī esot Ģenerālprokuratūrai apzināti sniedzis nepatiesu ziņojumu par sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma mēģinājumu nolūkā panākt kriminālprocesa sākšanu pret Ventspils pilsētas domes deputātu Grinbergu un toreizējo ekonomikas ministru Kariņu.

Tiesa visās trīs instancēs visas šīs apsūdzības atzina par nepamatotām. „Biju ar mieru no kompensācijas atteikties, par to saņemot Ģenerālprokuratūras atvainošanos. Taču acīmredzot samaksāt nodokļu maksātāju naudu šai institūcijai ir vieglāk nekā atvainoties par tās prettiesisko darbību,” – tā iepriekš publiski paziņojis pats Lembergs.

Novērtē šo rakstu: