Arī „Liepājas ostas LM” maksātnespējas administrēšana var „nejauši” nonākt Velmeru ģimenes rokās
PIETIEK04.05.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai nu maksātnespējas administratoru Velmeru ģimene vienkārši „pievelk” naudīgus maksātnespējas procesus, kas saistīti ar uzņēmumu Liepājas metalurgs un tā satelītiem, vai arī ir runa par nepārprotamu un skaidru korupciju, - citādi nav iespējams izskaidrot faktu, ka pēc ienesīgā Liepājas metalurga maksātnespējas procesa nonākšanas Haralda Velmera rokās nu par uzņēmuma Liepājas osta LM maksātnespējas administratori ir ierosināts iecelt Annu Velmeri.
Kā rāda Maksātnespējas administrācijas publiskotā informācija, 14. aprīlī ir ierosināts bijušās Liepājas metalurga meitasfirmas – AS Liepājas osta LM maksātnespējas process, un par maksātnespējas administratori ir ierosināts apstiprināt Annu Velmeri: pēdējais atteikšanas termiņš ir 5. maija dienas vidus.
Ja Velmere tiks apstiprināta par uzņēmuma maksātnespējas administratori, tas nozīmēs, ka Velmeru ģimenes pārraudzībā būs nonācis jau otrs izcili ienesīgais maksātnespējas process, kas saistīts ar Liepājas metalurgu un tā satelītiem.
Kā zināms, uzņēmuma Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators bija Haralds Velmers, un tieši viņa lēmumi lielā mērā ir pamatā pašreizējam uzņēmuma stāvoklim.
Ar 1982. gadā dzimušo Annu Velmeri, kā rāda Lursoft dati, Haralds Velmers pagājušā gada beigās ir reģistrējis laulāto mantisko attiecību līgumu, viņi ir precējušies kopš 2010. gada jūlija.
Haraldam un Annai Velmeriem ir arī viena un tā pati prakses adrese – Rīga, K. Barona iela 33a-4. Velmere, kā rāda Lursoft dati, ir maksātnespējas administratore uzņēmumos Ecowood AB, ZS Spieķi, Vomas un Holter.
Pagājušā gada martā Pietiek informēja, ka summa, ko Latvijas valsts un pārējie nodrošinātie kreditori - bankas - saņēma no metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs mantas pircēju pirmās iemaksas, ir bijusi tikai 5,14 miljoni eiro.
Kā izrādījās, lielākā iemaksas daļa - 13,33 miljoni eiro bija sadalīti kā finansējuma atmaksa par Liepājas metalurga uzturēšanas un pārdošanas izdevumiem. Šie izdevumi ir tie, kas radās, sedzot uzņēmuma uzturēšanas izmaksas tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa laikā.
Savukārt uzņēmuma maksātnespējas administrators Haralds Velmers kā likumā noteikto atlīdzību par ieķīlātās mantas pārdošanu no šīs iemaksas saņēma savu pirmo lielo maksājumu – 1,14 miljonus eiro.
Tieši Velmers arī bija tas, kurš roku rokā ar bēdīgi slavenajiem Prudentia konsultantiem 2014. gadā noraidīja uzņēmēja Kirova Lipmana piedāvājumu AS Liepājas osta LM iegādei.
Pietiek pirms diviem gadiem atklāja, ka viens no būtiskākajiem kritēriju kopumiem, lai izvēlētos, kam pārdot kādreizējo Liepājas metalurga meitasuzņēmumu Liepājas osta LM, līdztekus augstākajai cenai un daļu apmaksas termiņam it kā esot bijis tas, vai pretendents izteicis piedāvājumu arī paša metalurģijas kombināta iegādei.
Maksātnespējas administratora Haralda Velmera un pārdošanas konsultanta Prudentia izraudzītais pircējs - "pretendents Konstantin Goncharov" gan nebija starp pretendentiem uz Liepājas metalurga iegādi. Taču, komentējot cita Liepājas ostas LM potenciālā pircēja (kurš bija piedāvājis vairākkārt lielāku cenu par uzņēmumu) Lipmana atraidīšanu, Velmers šo lēmumu pamatoja tieši ar faktu, ka Lipmans neesot starp pretendentiem uz Liepājas metalurga iegādi, ar kuriem tiek turpinātas sarunas.
"Pretendents Konstantin Goncharov" par Liepājas ostu LM bija piedāvājis 150 000 eiro, bet Lipmans - 555 000 eiro. Velmers oficiālajā piedāvājumā investoriem tad prognozēja, ka Liepājas osta LM, sākot ar 2015. gadu, sākšot atgūties no Liepājas metalurga krīzes un sekojušā kravu apgrozījuma krituma radītajiem zaudējumiem. Kā redzams, šīs prognozes ir izgāzušās, un nu uzņēmumu ir gatava administrēt Velmera sieva.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
