Arī „Liepājas ostas LM” maksātnespējas administrēšana var „nejauši” nonākt Velmeru ģimenes rokās
PIETIEK04.05.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vai nu maksātnespējas administratoru Velmeru ģimene vienkārši „pievelk” naudīgus maksātnespējas procesus, kas saistīti ar uzņēmumu Liepājas metalurgs un tā satelītiem, vai arī ir runa par nepārprotamu un skaidru korupciju, - citādi nav iespējams izskaidrot faktu, ka pēc ienesīgā Liepājas metalurga maksātnespējas procesa nonākšanas Haralda Velmera rokās nu par uzņēmuma Liepājas osta LM maksātnespējas administratori ir ierosināts iecelt Annu Velmeri.
Kā rāda Maksātnespējas administrācijas publiskotā informācija, 14. aprīlī ir ierosināts bijušās Liepājas metalurga meitasfirmas – AS Liepājas osta LM maksātnespējas process, un par maksātnespējas administratori ir ierosināts apstiprināt Annu Velmeri: pēdējais atteikšanas termiņš ir 5. maija dienas vidus.
Ja Velmere tiks apstiprināta par uzņēmuma maksātnespējas administratori, tas nozīmēs, ka Velmeru ģimenes pārraudzībā būs nonācis jau otrs izcili ienesīgais maksātnespējas process, kas saistīts ar Liepājas metalurgu un tā satelītiem.
Kā zināms, uzņēmuma Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators bija Haralds Velmers, un tieši viņa lēmumi lielā mērā ir pamatā pašreizējam uzņēmuma stāvoklim.
Ar 1982. gadā dzimušo Annu Velmeri, kā rāda Lursoft dati, Haralds Velmers pagājušā gada beigās ir reģistrējis laulāto mantisko attiecību līgumu, viņi ir precējušies kopš 2010. gada jūlija.
Haraldam un Annai Velmeriem ir arī viena un tā pati prakses adrese – Rīga, K. Barona iela 33a-4. Velmere, kā rāda Lursoft dati, ir maksātnespējas administratore uzņēmumos Ecowood AB, ZS Spieķi, Vomas un Holter.
Pagājušā gada martā Pietiek informēja, ka summa, ko Latvijas valsts un pārējie nodrošinātie kreditori - bankas - saņēma no metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs mantas pircēju pirmās iemaksas, ir bijusi tikai 5,14 miljoni eiro.
Kā izrādījās, lielākā iemaksas daļa - 13,33 miljoni eiro bija sadalīti kā finansējuma atmaksa par Liepājas metalurga uzturēšanas un pārdošanas izdevumiem. Šie izdevumi ir tie, kas radās, sedzot uzņēmuma uzturēšanas izmaksas tiesiskās aizsardzības un maksātnespējas procesa laikā.
Savukārt uzņēmuma maksātnespējas administrators Haralds Velmers kā likumā noteikto atlīdzību par ieķīlātās mantas pārdošanu no šīs iemaksas saņēma savu pirmo lielo maksājumu – 1,14 miljonus eiro.
Tieši Velmers arī bija tas, kurš roku rokā ar bēdīgi slavenajiem Prudentia konsultantiem 2014. gadā noraidīja uzņēmēja Kirova Lipmana piedāvājumu AS Liepājas osta LM iegādei.
Pietiek pirms diviem gadiem atklāja, ka viens no būtiskākajiem kritēriju kopumiem, lai izvēlētos, kam pārdot kādreizējo Liepājas metalurga meitasuzņēmumu Liepājas osta LM, līdztekus augstākajai cenai un daļu apmaksas termiņam it kā esot bijis tas, vai pretendents izteicis piedāvājumu arī paša metalurģijas kombināta iegādei.
Maksātnespējas administratora Haralda Velmera un pārdošanas konsultanta Prudentia izraudzītais pircējs - "pretendents Konstantin Goncharov" gan nebija starp pretendentiem uz Liepājas metalurga iegādi. Taču, komentējot cita Liepājas ostas LM potenciālā pircēja (kurš bija piedāvājis vairākkārt lielāku cenu par uzņēmumu) Lipmana atraidīšanu, Velmers šo lēmumu pamatoja tieši ar faktu, ka Lipmans neesot starp pretendentiem uz Liepājas metalurga iegādi, ar kuriem tiek turpinātas sarunas.
"Pretendents Konstantin Goncharov" par Liepājas ostu LM bija piedāvājis 150 000 eiro, bet Lipmans - 555 000 eiro. Velmers oficiālajā piedāvājumā investoriem tad prognozēja, ka Liepājas osta LM, sākot ar 2015. gadu, sākšot atgūties no Liepājas metalurga krīzes un sekojušā kravu apgrozījuma krituma radītajiem zaudējumiem. Kā redzams, šīs prognozes ir izgāzušās, un nu uzņēmumu ir gatava administrēt Velmera sieva.
Seko mums 
2023. gada 14. martā interneta resursā www.makroekonomika.lv tika publicēts 
Grieķija ar NATO atbalstu pašlaik bruņojas, lai varētu aizstāvēties pret iespējamo Turcijas agresiju, bet, lūk, paradokss, arī Turcija ir NATO, līdz ar to arī Turcija rīkojas ar NATO svētību un nebūtu pārsteigts, ka arī ar atbalstu. Visai interesanti, kuras NATO valsts karodziņu Latvijā liks piekārt pie prievītēm šāda visai neizbēgama konflikta gadījumā?
Trīs lietas kultūras skapītī stāv - porcelāns, skandāli un Nacionālā apvienība (NA)… Tādi ir mani iespaidi par pēdējo laiku spilgtākajiem notikumiem kultūras nozarē, kuras politisko vadību NA īsteno jau kādus 12 gadus.
1. Es atzīstu daudzskaitļa pirmo personu mēs, kurā ietilpst visi Latvijas kā suverēnas valsts idejai lojāli Latvijas iedzīvotāji. Es atzīstu visu citu nāciju mēs.
Rit otrais gads kopš Krievijas uzsāktā trīsdienu zibenskara Ukrainā. Pa šo laiku Ukrainas armija papūlējusies demilitarizēt Krievijas bruņotos spēkus par vairāk nekā 20 tūkstošiem militārās tehnikas vienību un vismaz 155 tūkstošiem kritušo iebrucēju. Šie zaudējumi jau ir desmit reizes lielāki nekā PSRS desmit gadu garajā Afganistānas karā.
Nesen medijiem tika ziņots, ka Finanšu izlūkošanas dienests pērn ir saņēmis ziņojumus par vairākiem tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Likumus Latvijā līdzīgi kā citur teorētiski ražo Saeima - mūsu gadījumā 100 deputāti, lai gan faktiski tos nosaka koalīcijas komanda, kuru vieno koalīcijas līgums – deputātu vairākums kas par likumu solidāru apstiprināšanu iepriekš vienojies. Tomēr kas notiktu, ja opozīcija (mazākums) arī vienotos, ka nepieņemamu likumu balsojuma gadījumā viņi vienkārši pamestu zāli un dotos mājās?
Tik daudzi atviegloti uzelpoja, uzzinot, ka pašreizējam Rīgas mēram, stabiņu apmātajam Staķim uz brīdi esot pārgājusi maniakālā kāre uzbrukt pieminekļiem. Uzbrukt mūsu vēsturei un kultūrai. Pār viņu uz brīdi nolaidusies atklāsme, ka Rīgā esot daudz nopietnākas problēmas nekā pieminekļu jaukšana. Protams, ka ir ļoti nopietnas problēmas! Bet patiesībā sašutums sabiedrībā par draudiem pieminekļiem bija tik liels, ka Rīgas mērs kļuva piekāpīgāks.
