Arī „Latvijas Avīzes” īpašnieks Berķis trekni „smēlis” no „Ventspils stipendiātu fonda”
PIETIEK09.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek rīcībā nonākušie „izčākstējušās” „Ventspils stipendiātu” krimināllietas materiāli atklāj, ka arī Latvijas Avīzes īpašnieks, biedrības Latvijas attīstībai dibinātājs un partiju apvienības Attīstībai/Par lielsponsors Olafs Berķis vismaz pāris gadus „smēlis” no tā sauktā „Ventspils stipendiātu fonda”, kuram paredzētie līdzekļi akumulēti vairākās ārzonu firmās, to vidū Lihtenšteinā reģistrētajā Vitale Consulting. Laikā, kad Lihtenšteinas firmā Vitale tika uzkrāta nauda, kas, kā liecina krimināllietas materiāli, izmantota politisko partiju un politiķu pirkšanai, no tās uz, visticamākais, O. Berķim piederošu ārzonas firmu Telesia Ltd. pārskaitīti nepilni 2 miljoni dolāru.
Kā liecina atsevišķi tā sauktās „Ventspils stipendiātu lietas” dokumenti, kas nonākuši Pietiek rīcībā, uz O. Berķim kā patiesā labuma guvējam, visticamākais, piederošu ārzonas firmu Telesia Ltd. 2005.gadā un 2006.gadā no stipendiātu fonda dalītājas, Lihtenšteinas firmas Vitale pārskaitīti kopumā 1,9 miljoni dolāru. Šī nauda ar O. Berķi saistītās ārzonas Telesia kontā nonākusi četros maksājumos – divi, katrs 400 000 dolāru apmērā, veikti 2005.gadā, savukārt vēl 700 000 dolāru (maksājumos pa 400 000 un 300 000 dolāru) veikti 2006.gadā.
Noprotams, ka tā sauktās stipendiātu lietas izmeklētāji neizslēdz - šī no Vitale uz, iespējams, Berķa ofšoru „aizgājusī” nauda varētu būt izmantota arī ar politisko partiju pirkšanu saistītiem mērķiem. Turklāt pārskaitījumi no Vitale izmeklētājiem sējuši arī šaubas, ka Berķis, iespējams, iesaistījies shēmās, kas viņam ļāvušas izvairīties no nodokļu nomaksas Latvijā, līdzdarbojoties noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijā.
Kā Pietiek jau iepriekš atzinuši vairāki avoti, Lihtenšteinas ārzona Vitale Consulting bija viena no firmām, kurā tika akumulēta tā sauktā 5% fonda jeb „Ventspils stipendiātiem” paredzētā nauda. Tā tikusi nosmelta no naftas un naftas produktu tranzīta biznesa pakalpojumiem, kurus sniedza AS Ventspils nafta un AS Ventbunkers.
Turklāt Pietiek jau iepriekš publiskotie stipendiātu lietas dokumenti liecinājuši, ka nauda vairāku miljonu dolāru apmērā tā sauktā 5% fonda kasē 2004., 2005. un 2006. gadā nākusi no ārzonām. 2004. gadā to piepildījis maksātājs, kuru dēvē par Info kontu, savukārt 2005.gadā - ārzonu firmas Marvin un Vitale, 2006.gadā - tikai Vitale.
Lihtenšteinas firmas Vitale direktors bija Ventspils uzņēmējs Laimonis Junkers, kurš tika dēvēts par 5% fonda „kasieri.” Viņš 2007.gada sākumā, neilgi pirms Lemberga apcietināšanas (2007.gada martā) pazuda no Latvijas, bet 2009. gada rudenī 55 gadu vecumā mira Urugvajā.
O. Berķis gan medijos ir liedzies atzīt, ka jebkad būtu zinājis par tā sauktā stipendiātu fonda naudas plūsmu un tās izlietojumu. Taču no vairāku ar prokuratūru saistītu avotu teiktā nojaušams, ka O. Berķis, iespējams, ir viena no personām, kas, izmantojot ārzonu firmas un nodokļu apiešanas shēmas, iesaistījušās stipendiātu naudas dalīšanā.
Tā sauktais stipendiātu jeb 5% fonds tika izveidots ar naftas un naftas produktu tranzīta biznesu tieši nesaistītiem tēriņiem. Nauda tika uzkrāta ārzonās, pēc tam lielākoties skaidrā naudā izņemta, atvesta uz Latviju un „iztērēta” politisko partiju un politiķu pirkšanas mērķiem. Skaidra nauda kā norēķinu līdzeklis tikusi izvēlēta, lai nepaliktu banku pārskaitījumu „pēdas”. Netiešs apliecinājums skaidras naudas maksājumiem bija ekspremjera Induļa Emša 2006. gada rudeni valdības ēkā pazaudētais koferis, kurā atradās 10 000 dolāru.
Tā saukto Lemberga stipendiātu lietas izmeklēšanu, kuras ietvaros tiek izmeklēta politisko partiju, politiķu un valsts amatpersonu uzpirkšana vairāku gadu garumā, tam tērējot vismaz 7,5 miljonus dolāru, prokuratūrā sāka 2007.gada sākumā, taču, neraugoties uz ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera skaļiem apgalvojumiem, tā paklusām tā arī „izčākstēja”.
Seko mums 
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.
Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72 izglītības iestādes, tostarp Ludzas novadā, un tikai trijās konstatēti atkārtoti būtiski trūkumi, bet 14 skolas nonākušas vērtētāju redzeslokā, jo to 9. klašu absolventiem, turpinot mācības profesionālajās skolās, radās problēmas nepietiekamo latviešu valodas zināšanu dēļ. Par šo un citām aktualitātēm lasiet šodienas laikrakstā.
Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada pavasarī ar Saeimas lēmumu izveidotā iestāde zināmā mērā simbolizē Latvijas atdzimšanas stāstu. Deviņdesmito gadu sākumā Latvijas ārpolitikas un aizsardzības politikas galvenais mērķis bija tiešā (Krievijas armijas izvešana no Latvijas, kas noslēdzās 1998. gadā) un netiešā veidā atbrīvoties no padomju okupācijas sekām, lai Latvijas reintegrācija Rietumu valstu kopienā kļūtu par realitāti. Pretējā gadījumā, PSRS mantiniecei Krievijai atgūstoties no ekonomiskā un politiskā kraha, Latvijas drošība atkal būtu apdraudēta.
Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla KOGNITĪVĀ DISONANSE. Šis psiholoģiskais fenomens vērojams tad, kad cilvēka uzskati vai uzvedība nesaskan ar viņa iekšējām vēlmēm vai ticībām.
Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti kaut kā nepaliekam.
