Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā to, ka viens otrs pietiek.com aktīvs komentētājs pieprasa man rakstīt par Latviju, nevis Krieviju, šoreiz vēlos bilst dažas rindkopas par Kremļa centieniem graut stabilitāti Kolumbijā.
Acīmredzot Kremlim ir nopietnas intereses šajā Dienvidamerikas valstī, ja reiz uz turieni „misijā” tiek nosūtīts vesels bars spiegu un specdienestu darbinieku, - par to ziņo Dienvidamerikas mediji, kuri vēl nesen vērsa sabiedrības uzmanību uz Krievijas diplomātu izmešanu laukā no Kolumbijas par spiegošanu. Vēl mazliet senākā pagātnē (2016. gadā) Argentīna izsūtīja no valsts veselu bariņu Krievijas diplomātu par kokaīna kontrabandu, kas acīmredzot bija paredzēta Kremļa elitei. Todien, kad kokaīna krava tikai aizturēta, viss Krievijas Ārlietu ministrijas personāls, smagi noelsās.
Loģiski gribas pajautāt, kāda velna pēc Putins ir devis komandu saviem rīkļurāvējiem nodarboties ar spiegošanu Kolumbijā, vai tam visam ir kāda stratēģiska nozīme? Patiesībā, ja atceramies Navaļnija stāstu par Putina rozā leļļu pili Gelendžikā, tad var teikt, ka tā varētu būt kārtējā Putina prāta aprobežotības izpausme. Kā teikt, „cars lika, grušņiks izdarīja!”.
Bet, nopietni runājot, te būtu jāņem vērā viss Krievijas ārpolitikas plašais konteksts un Kremļa ārpolitikas galvenais mērķis – pēc iespējas diskreditēt vai pat iznīcināt demokrātiju un Rietumu vērtības. Nav noslēpums, ka Kremlis nepārtraukti nodarbojas ar spiegošanu, to skaitā ar diversiju veikšanu, visur, kur vien iespējams, it sevišķi Rietumos.
Krievu spiegi un ietekmes aģenti ir uz katra stūra, tie sen jau ir iefiltrējušies valstu valdībās, parlamentos un citās institūcijās, nemaz nerunājot par valstu stratēģiskajiem uzņēmumiem un starptautiskajām federācijām, piemēram, šaha, hokeja un ūdens polo federācijām. Turklāt viņiem nemaz nav jābūt krieviem, piemēram, Kalvītis, Lembergs un Šķēle ir ļoti labi paraugi! Neviens vairs nebrīnās par Putina neredzamās frontes „kaujinieku” kiberuzbrukumiem ASV, Vācijai un kaut vai dieva pamestajai Albānijai.
Brīžiem liekas, ka Putina dzīves misija ir sēt haosu visur, kur vien iespējams. Maskava atbalsta visas iespējamās kustības (gan politiskās, gan teroristiskās, gan zaļās un zilās), kas pretojas demokrātijai un uzskata, ka zeme ir plakana un, ka kaut kāda mistiska Pasaules valdība grib mūs visus nočipot, lai varētu mūs kontrolēt. Nē, nu kāda velna pēc Bilam Geitsam būtu vajadzīga kontrole pār visas pasaules pansionātu iemītniekiem?
Bet, atgriežoties pie Krievijas un Kolumbijas stāsta, piekritīsiet, ka Krievijai vienmēr ir bijis grūti samierināties ar demokrātiju kā tādu, jo demokrātija nepieļauj atklātu korupciju un atklātu tautas apzagšanu, tāpat kā tā nepieļauj mierīgu protestētāju dauzīšanu ar koka nūjām!
Kremlim Kolumbija ir kārtējā demokrātiskā valsts, kas ir tās drauga, proti, Venecuēlas ienaidniece. Kāds tur brīnums par to, ka Putins vienmēr ir atbalstījis gan Čavesa un tagad Maduro asiņaino režīmu, tāpat kā to dara Ķīna, Irāna un mums kaimiņos esošais Lukašenko kartupeļu režīms.
Zinot un apzinoties to visu, kāda velna pēc Kariņam vispār vajadzēja ielaisties ar Lukašenko hokeja čempionāta rīkošanas sakarā? Ceru, ka tagad premjers ir guvis mācību, iedevis pirkstiņu vecam kolhoza priekšsēdētājam. Varu saderēt, ka tuvāk maija sākumam Kremļa medijos varēsim lasīt Latvijai „glaimojošus” rakstus, kuriem būs pievienoti fotoattēli ar Kariņu, kurš bučojas ar nu jau par asiņaino kļuvušo Lukašenko režīmu. Par no Ķīnas nopirktajām sejas maskām, kuras ražotas uiguru piespieda darba koncentrācijas nometnēs, es domāju, šoreiz nav vērts daudz rakstīt. Dubultie standarti, stulbs naivums un pārlieku lokans mugurkauls!
Visticamāk Kremlis turpinās Kolumbijā darīt to pašu, ko līdz šim – spiegot un vārīt ziepes, lai audzētu savu ietekmi un kurinātu naidu pret Rietumiem, kā tas jau aktīvi notiek Venecuēlā, Bolīvijā un Nikaragvā.
Kolumbija joprojām ir ASV sabiedrotā, tātad – Venecuēlas ienaidniece. Tāpēc nav brīnums, ka Maskava atbalsta Maduro spiegu un bēgļu plūsmas nodrošināšanā Kolumbijas robežas virzienā. Kolumbijā ik dienu ierodas tūkstošiem bēgļu no Venecuēlas, sagādājot zināmas zobu sāpes Kolumbijas institūcijām.
Šādā kontekstā var teikt, ka Kremlim Kolumbija ir kārtējais kaujas lauks, kurā konfrontēt Rietumus un demokrātiju. Tas arī viss!
Avoti:
https://www.archyde.com/in-colombia-russian-spies-worked-the-old-way/
Seko mums 
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
Vakar Martins Gauss LTV formulēja divas lietas. Pirmā, ka ar lidojumiem no Rīgas kompāniju uzturēt nevar. Mūsu vizināšanu. Tas ir tas, ko saku gadiem. Nekad nav bijusi šāda iespēja, perspektīva - tikai subsidēšana. Tā gadiem ilgā runa par peļņu, naudas atpelnīšanu vienmēr ir bijusi tikai meli. Guntars garantē.
Tautai, kura sagājusi matos par tēmu “vajag dzemdēt bērnus vai nē”, nevar būt nākotnes. Ne labas, ne sliktas. Vispār nekādas.
Daudzas lietas cilvēks ir izdomājis, lai ar tām cīnītos. Piemēram, noteicis darba laiku, darba dienu skaitu, atalgojumu – arī to, ka daži vienmēr būs tādi kā priekšnieki vai galvenie, kas izrīkos, bet citi ies par viņiem balsot un – aiz muguras aprunās. Tieši tāpat, kā tas ir iekārtots, tieši tāpat to visu var pārkārtot, uzlabot, mainīt. Kas tam ir vajadzīgs? Cilvēki un audzināšana.
