Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Par uzturēšanās atļaujām apmaiņā pret īpašuma iegādi ir lauzti daudzi šķēpi – vieni uzsver lielās summas, ko Latvija iegūst, savukārt idejas pretinieki brīdina, ka pakāpeniski veidosies bīstama situācija, kurā Latvijas ekonomiskā izaugsme būs atkarīga tikai no uzturēšanās atļauju tirgošanas.

Uzturēšanās atļaujas nav laimes aka

Gadu no gada vislielākā ārzemnieku interese ir bijusi par iespēju saņemt uzturēšanās atļauju, iegādājoties Latvijā nekustamo īpašumu. Ārzemnieku interesi visbiežāk piesaistījuši dzīvokļi Rīgā un Jūrmalā, tāpat īpašumi pirkti arī Rīgas apkārtnē – Babītes novadā, Mārupē un Garkalnes novadā.

Šajā kontekstā gan Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle pauž viedokli, ka pozitīvā ārvalstu nekustamā īpašuma pircēju ietekme uz pašvaldību budžetiem ir mīts. Piemēram, Jūrmalas iemītnieki budžetam dod mazākus ienākumus arī savu uzturēšanās paradumu dēļ, jo viņi jaunajā mājoklī pavada un pilsētā tērē naudu tikai dažas nedēļas gadā.

Pašvaldībai infrastruktūra ap šiem mājokļiem ir jānodrošina šā vai tā, savukārt komunālo pakalpojumu sniedzējiem no ekonomiskā viedokļa jaunie “rezidenti” ir visai neizdevīgi patērētāji – jāiegulda lielas investīcijas ar mazu atdevi, jo viņu ūdens, elektrības, siltuma u.t.t patēriņš kopumā ir mazs.

Sadalīt Latviju starp turīgajiem un vietējiem

Kritiku neiztur arī nekustamā īpašuma lobija apgalvojums, ka uzturēšanās atļauju tirdzniecība ietekmējot tikai pašus lielākos un dārgākos īpašumus, līdz ar to neapdraudot vietējo iedzīvotāju izredzes uz mājokļa iegādi.

Dati liecina, ka vidējais īpašums, kas tiek pirkts uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ir jauns vidējas klases dzīvoklis ar 65-100 kvadrātmetru platību, kas iezīmē ne visai iepriecinošas nākotnes perspektīvas, proti, Rīgas centru un Jūrmalu bez vietējiem iedzīvotājiem. Un diemžēl ekonomisko labumu pārspīlējums nav vienīgā problēma.

Skaidras naudas neskaidrā izcelsme

Gadījumos, kad īpašumus Latvijā iegādājas nerezidenti, ir ļoti grūti izsekot līdzekļu izcelsmei, tāpēc pavisam reālas ir situācijas, kad īpašumi Latvijā tiek iegādāti par noziedzīgā ceļā iegūtu naudu. Tādos gadījumos mēs gandrīz varam runāt par pilnīgi atklātu noziedzīgā ceļā iegūto līdzekļu legalizāciju, kas notiek mūsu pašu acu priekšā, aizbildinoties ar it kā lielo pienesumu tautsaimniecībai.

Ja virknei Latvijas iedzīvotāju nepatīk skaļi kaimiņvalstu atpūtnieki, kas vasarās piepilda Jūrmalas ielas, atpūtas vietas, mājas un dzīvokļus, tad aicinu aizdomāties par to, kādi ir tie cilvēki, kuri savas Jūrmalas mājas ir iegādājušies par noziedzīgā ceļā iegūtu naudu? Šaubos, vai kāds labprātīgi vēlētos tādus kaimiņus, bet valsts politika šobrīd radījusi tam ļoti labvēlīgu augsni un Latvija kļuvusi par platformu finanšu noziegumiem.

Mūsdienu tehnoloģiju attīstība ļauj vadīt biznesu no jebkuras vietas pasaulē, tas, protams, attiecas arī uz nelegāliem un noziedzīgiem biznesiem. Un Latvija ar ērtu uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību, kļūst par pateicīgu vietu šādiem “biznesmeņiem”.

Kādus kaimiņus mēs vēlamies?

Kas gan nekaitē iegādāties skaistu namu Jūrmalā, ja neviens tā īsti nepārbauda, kādā ceļā iegūta naudu mājas pirkšanai, turklāt svaigā gaisā priežu ielokā var turpināt īstenot visas ierastās darbības, lai iegūtu naudu vēl kādam īpašumam, un, kas zina, varbūt ataicināt uz Latviju arī savus ceha kolēģus.

Ja iegūt uzturēšanās atļauju ir tik viegli, tad šo iespēju tikpat labi var izmantot noziedznieki, lai no mītnes valsts turpinātu organizēt savu nelegālo rūpalu un sagādātu papildus darbu mūsu drošību sargājošām iestādēm.

Pērnā gada nogalē tika publicēts bīstamāko Eiropas vietu tops, un Latvijas bija ierindojusies topa 8. vietā, uzsverot, ka šī pozīcija iedalīta mūsu valstī plaukstošās noziedzības un prostitūcijas dēļ. Pirmo vietu ieņēma Ukraina, kam sekoja Serbija un Grieķija.

Es domāju, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs piekritīs, ka šis gluži nav tas tops, kurā mums būtu jācīnās par augstāko vietu, tieši pretēji – jādara viss iespējamais, lai Latvijā tādos neparādītos. Ja arī noziegumi tiek izdarīti ārpus Latvijas, taču tie tiek vadīti un organizēti, izmantojot mūsu valsti kā štābu, nopietni var tikt iedragāts valsts tēls. Vai tiešām mēs vēlamies, lai par Latviju domātu kā par vietu, kur netraucēti var uzturēties un darboties dažādi noziedzīgie grupējumi?!

Arī “kaimiņu būšanai” ir savas robežas

Neizdalot uzturēšanās atļaujas pa labi un pa kreisi, kā arī rūpīgi kontrolējot, kāds kapitāls, no kurienes un kādā veidā iegūts, tiek iepludināts Latvijā, mēs varam panākt, ka mūsu bērni dzīvos sakārtotā un drošā valstī. Ar jēdzienu “kaimiņu būšana” var piesegt daudzas problēmas un nepilnības, bet visam ir savas robežas. Būt draudzīgam kaimiņam nenozīmē ļaut piecūkot savu māju, tāpēc neļausim padarīt Latviju par noziegumu platformu ārvalstu likumpārkāpējiem.

* Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...

12

Nacionālās apvienības vēstule premjeram par Sabiedrības integrācijas fonda darbības turpināšanas lietderību

FotoNacionālās apvienības “Visu Latvijai!” – “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – VL-TB/LNNK) frakcija jau vairākus gadus ar bažām vēro Sabiedrības integrācijas fonda (turpmāk – SIF) darbību. Neizpratni par SIF kritērijiem nevalstisko organizāciju pieteikto projektu izvērtējumam nereti pauž arī pašas NVO – piemēram, Gruzijas latviešu biedrība detalizēti pamatotā lūgumā izvērtēt SIF rīcību.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskā sabiedrība premjeram: atbalstot tiesiskās reformas, aicinām neiejaukties Latvijas Universitātē

FotoLatvijas augstākās izglītības un zinātnes institūcijas, atbalstot Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita izvirzīto stratēģisko mērķi – Latvijas augstskolu starptautiskās konkurētspējas stiprināšanu, nodrošinot Latvijas studentiem iespēju studēt augstākā līmenī pašu mājās, pievienojas viedoklim, ka ir nepieciešams izveidot jaunu sistēmu un likumu par augstskolu darbību. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 4. Atsacīšanās no cilvēka

FotoAtsacīšanās no cilvēka un postcilvēka rašanās nav vienas dienas projekts, kā parasti saucam jaunas parādības bez vēsturiskajām saknēm. Vienas dienas projekti rodas bez akumulācijas – attiecīgā jaunā fenomena elementu pakāpeniskas uzkrāšanās, savākšanās. 
Lasīt visu...

6

Vispirms kvēls komunists vai VDK aģents, pēc tam aktīvs tautfrontietis un Saeimas deputāts

FotoŠādu cilvēku Latvijā ir daudz, tikai par viņu okupācijas laika pagātni tiek klusēts. Aizliegts arī rakstīt par viņu okupācijas laika "varoņdarbiem". Ne internetā, ne masu medijos nav iespējams atrast neko par viņu līdzdalību cilvēku vajāšanās. Un ne jau tāpēc, ka viņi tajās nepiedalījās. Viņi piedalījās - tikai visu kategoriski noliedz, un masu mediji paklausīgi klusē.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ģimenes medicīna laukos – papildspēkus gaidot, izdegusi un vientuļa

Pēdējā gada laikā arvien biežāk publiskā telpā dzirdam runas par akūtu mediķu trūkumu - te Stradiņos nav...

Foto

"Saskaņas" Nils nervozi pīpē Briselē: vara Rīgas domē slīd ārā no rokām

Rīgas mēra vēlēšanas ir izziņotas 19.augustā, un ir zināms, ka uz mēra amatu kandidē...

Foto

Cik ilgi līdz valsts apvērsumam Krievijā?

Pēdējās nedēļās masu medijus un sociālos tīklus pārpludina sirdi plosoši kadri no Maskavas, kuros redzams, kā maskās tērpti, bruņoti vīri...

Foto

Apspriežamie jautājumi

Biju nedaudz pārsteigts, kad saņēmu Saeimas ielūgumu piedalīties Baltijas ceļa gadadienai veltītā sarīkojumā. Patlaban celtniecības sezona rit pilnā sparā. Jābūt nopietnam iemeslam, lai ceļotu...

Foto

Preventīvais uzbrukums

Pēc tam, kad tapa zināms par Sergeja Skripaļa un viņa meitas noindēšanas mēģinājumiem, Amerikas Savienotās Valstis aizliedza ASV uzņēmumiem pārdot Krievijai jebkuras tehnoloģijas, kuras...

Foto

Sociālā revolūcija, visatļautības eskalācija un tās rezonanse

Kriminālā kapitālisma noziegumu brīvībā sods nedraud ne par ekonomiskajiem noziegumiem, ne par humanitātes noziegumiem.* Nesodamība stimulē visatļautību. Tas ir...

Foto

Muļķība

Jānis Miezītis grāmatā «Būt latvietim» jautā, vai muļķis var būt labs cilvēks, un pats atbild – nē. Muļķis neatšķir labu no slikta, derīgu no kaitīga,...

Foto

Ja mediji ir ceturtā vara, vai tiem nebūtu jāuzņemas arī vismaz ceturtā daļa atbildības?

Visi mēs esam dzirdējuši, cik ārkārtīgi nozīmīgu lomu demokrātiskā sabiedrībā ieņem mediji....

Foto

Valdības vasaras darbi

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus...

Foto

„Izcilais LTV vadītājs” Belte septiņus mēnešus pēc atlaišanas nav bijis vajadzīgs nevienam darba devējam

Kad pagājušā gada beigās no amata tikai atlaists Latvijas Televīzijas vadītājs Ivars...

Foto

Vai patiesības sargsuns Eglītis no TV3 ir melnā PR stipendiāts?

Var jau būt, ka mūsu dienās kāds ir vēl tik naivs, ka tiešām tic – atsevišķi...

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 3. Multikulturālisma un komunisma neiespējamība

Multikulturālismam un komunismam ir kopīgs liktenis – praktiskā neiespējamība. Ne multikulturālisms, ne komunisms nekad netiks praktiski realizēts. Abas koncepcijas...

Foto

Nākamgad aizliegs Zāļu tirgu?

Mīļie brāļi un māsas iekš Trimpus – šis mums var izrādīties nebūt ne tik retorisks jautājums. Paši zināt, kā tas ir: ēstgriba...

Foto

Manipulācijas

Emocijas ir loģikas ienaidnieks, emocijas liedz domāt loģiski un izdarīt saprātīgus secinājumus. Manipulācijas citam pret citu, vienai sabiedrības daļai ar citu sabiedrības daļu, viena uzņēmuma...

Foto

Pūļa gudrība, sabiedriskie mediji un valsts attīstība

2004. gada grāmatā “The Wisdom of Crowds” Džeimss Suroveckis (James Surowiecki) min virkni dažādu piemēru, kas rāda, ka sabiedrība kopumā...

Foto

Klusums Rīgas domē

Pēdējo nedēļu laikā maz dzirdams par iespējamām ārkārtas vēlēšanām Rīgas domē vai arī jauna mēra ievēlēšanu. Iespējams, Rīgas domē ievēlēto partiju deputāti ir devušies...

Foto

Vai Krišjānis Valdemārs un Krišjānis Barons latviešiem kā nācijai paredzēja 200 gadus?

To viņi rakstīja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Ņemot vērā šodienas valdības attieksmi...

Foto

Kas patiesībā notiek Latvijas Radio

Sabiedriskā medija žurnālistiem savā jomā jābūt vislabāk atalgotajiem valstī. Tas ir sapnis un mērķis, kuru jācenšas sasniegt un par kuru nekādu...