Iesaki rakstu: 
Par uzturēšanās atļaujām apmaiņā pret īpašuma iegādi ir lauzti daudzi šķēpi – vieni uzsver lielās summas, ko Latvija iegūst, savukārt idejas pretinieki brīdina, ka pakāpeniski veidosies bīstama situācija, kurā Latvijas ekonomiskā izaugsme būs atkarīga tikai no uzturēšanās atļauju tirgošanas.
Uzturēšanās atļaujas nav laimes aka
Gadu no gada vislielākā ārzemnieku interese ir bijusi par iespēju saņemt uzturēšanās atļauju, iegādājoties Latvijā nekustamo īpašumu. Ārzemnieku interesi visbiežāk piesaistījuši dzīvokļi Rīgā un Jūrmalā, tāpat īpašumi pirkti arī Rīgas apkārtnē – Babītes novadā, Mārupē un Garkalnes novadā.
Šajā kontekstā gan Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle pauž viedokli, ka pozitīvā ārvalstu nekustamā īpašuma pircēju ietekme uz pašvaldību budžetiem ir mīts. Piemēram, Jūrmalas iemītnieki budžetam dod mazākus ienākumus arī savu uzturēšanās paradumu dēļ, jo viņi jaunajā mājoklī pavada un pilsētā tērē naudu tikai dažas nedēļas gadā.
Pašvaldībai infrastruktūra ap šiem mājokļiem ir jānodrošina šā vai tā, savukārt komunālo pakalpojumu sniedzējiem no ekonomiskā viedokļa jaunie “rezidenti” ir visai neizdevīgi patērētāji – jāiegulda lielas investīcijas ar mazu atdevi, jo viņu ūdens, elektrības, siltuma u.t.t patēriņš kopumā ir mazs.
Sadalīt Latviju starp turīgajiem un vietējiem
Kritiku neiztur arī nekustamā īpašuma lobija apgalvojums, ka uzturēšanās atļauju tirdzniecība ietekmējot tikai pašus lielākos un dārgākos īpašumus, līdz ar to neapdraudot vietējo iedzīvotāju izredzes uz mājokļa iegādi.
Dati liecina, ka vidējais īpašums, kas tiek pirkts uzturēšanās atļaujas saņemšanai, ir jauns vidējas klases dzīvoklis ar 65-100 kvadrātmetru platību, kas iezīmē ne visai iepriecinošas nākotnes perspektīvas, proti, Rīgas centru un Jūrmalu bez vietējiem iedzīvotājiem. Un diemžēl ekonomisko labumu pārspīlējums nav vienīgā problēma.
Skaidras naudas neskaidrā izcelsme
Gadījumos, kad īpašumus Latvijā iegādājas nerezidenti, ir ļoti grūti izsekot līdzekļu izcelsmei, tāpēc pavisam reālas ir situācijas, kad īpašumi Latvijā tiek iegādāti par noziedzīgā ceļā iegūtu naudu. Tādos gadījumos mēs gandrīz varam runāt par pilnīgi atklātu noziedzīgā ceļā iegūto līdzekļu legalizāciju, kas notiek mūsu pašu acu priekšā, aizbildinoties ar it kā lielo pienesumu tautsaimniecībai.
Ja virknei Latvijas iedzīvotāju nepatīk skaļi kaimiņvalstu atpūtnieki, kas vasarās piepilda Jūrmalas ielas, atpūtas vietas, mājas un dzīvokļus, tad aicinu aizdomāties par to, kādi ir tie cilvēki, kuri savas Jūrmalas mājas ir iegādājušies par noziedzīgā ceļā iegūtu naudu? Šaubos, vai kāds labprātīgi vēlētos tādus kaimiņus, bet valsts politika šobrīd radījusi tam ļoti labvēlīgu augsni un Latvija kļuvusi par platformu finanšu noziegumiem.
Mūsdienu tehnoloģiju attīstība ļauj vadīt biznesu no jebkuras vietas pasaulē, tas, protams, attiecas arī uz nelegāliem un noziedzīgiem biznesiem. Un Latvija ar ērtu uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību, kļūst par pateicīgu vietu šādiem “biznesmeņiem”.
Kādus kaimiņus mēs vēlamies?
Kas gan nekaitē iegādāties skaistu namu Jūrmalā, ja neviens tā īsti nepārbauda, kādā ceļā iegūta naudu mājas pirkšanai, turklāt svaigā gaisā priežu ielokā var turpināt īstenot visas ierastās darbības, lai iegūtu naudu vēl kādam īpašumam, un, kas zina, varbūt ataicināt uz Latviju arī savus ceha kolēģus.
Ja iegūt uzturēšanās atļauju ir tik viegli, tad šo iespēju tikpat labi var izmantot noziedznieki, lai no mītnes valsts turpinātu organizēt savu nelegālo rūpalu un sagādātu papildus darbu mūsu drošību sargājošām iestādēm.
Pērnā gada nogalē tika publicēts bīstamāko Eiropas vietu tops, un Latvijas bija ierindojusies topa 8. vietā, uzsverot, ka šī pozīcija iedalīta mūsu valstī plaukstošās noziedzības un prostitūcijas dēļ. Pirmo vietu ieņēma Ukraina, kam sekoja Serbija un Grieķija.
Es domāju, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs piekritīs, ka šis gluži nav tas tops, kurā mums būtu jācīnās par augstāko vietu, tieši pretēji – jādara viss iespējamais, lai Latvijā tādos neparādītos. Ja arī noziegumi tiek izdarīti ārpus Latvijas, taču tie tiek vadīti un organizēti, izmantojot mūsu valsti kā štābu, nopietni var tikt iedragāts valsts tēls. Vai tiešām mēs vēlamies, lai par Latviju domātu kā par vietu, kur netraucēti var uzturēties un darboties dažādi noziedzīgie grupējumi?!
Arī “kaimiņu būšanai” ir savas robežas
Neizdalot uzturēšanās atļaujas pa labi un pa kreisi, kā arī rūpīgi kontrolējot, kāds kapitāls, no kurienes un kādā veidā iegūts, tiek iepludināts Latvijā, mēs varam panākt, ka mūsu bērni dzīvos sakārtotā un drošā valstī. Ar jēdzienu “kaimiņu būšana” var piesegt daudzas problēmas un nepilnības, bet visam ir savas robežas. Būt draudzīgam kaimiņam nenozīmē ļaut piecūkot savu māju, tāpēc neļausim padarīt Latviju par noziegumu platformu ārvalstu likumpārkāpējiem.
* Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
