Iesaki rakstu: 
Bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns dažas dienas pirms sestdien gaidāmās Zatlera reformu partijas dibināšanas pieņēmis lēmumu tomēr neiesaistīties eksprezidenta jaunveidojamajā politiskajā spēkā. "Tad man būtu jāpamet tiesneša amats, un uz to es neesmu gatavs," Pietiek atzina Guļāns.
Līdz ar to eksprezidenta Valda Zatlera vedidotajam politiskajam spēkam atteikusi jau otrā publiskā figūra, kas tiek uzskatīta par tiesiskuma simbolu un iederētos Zatlera reformu partijas pieteiktajā "pretoligarhu" kampaņā. Līdzdalībai jaunajā partijā bija uzaicināts arī bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis, kurš pirms pāris nedēļām pieņēma citu piedāvājumu, kļūstot par jaunievēlētā Valsts prezidenta Andra Bērziņa nacionālās drošības padomnieku.
Andris Guļāns pašlaik ir Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta senators. Viņš Pietiek atzina, ka novēl Zatlera reformu partijai veiksmi, bet pats pēc ilgām pārdomām izlēmis, ka iesaistīties politikā nav gatavs. "Es esmu tiesnesis un tādēļ nevaru iesaistīties nekādās politiskātajs aktivitātēs. Tad man būtu jāpamet tiesneša amats, un uz to es neesmu gatavs," atzina Guļāns.
Zatlera reformu partijas dibināšana gaidāma sestdien, 23. jūlijā. Šajā dienā arī noritēs Zatlera rosinātais referendums par 10. Saeimas atlaišanu. Pašlaik nekas neliecina, ka Zatlera veidotajai partijai ir izdvies piesaistīt atpazīstamus uzvārdus, kas varētu būt viens no priekšnoteikumiem, lai gūtu vēlētāju atbalstu.
Arī viens no Atmodas laika simboliem, publicists Dainis Īvāns Pietiek apliecināja, ka izlēmis neiesaistīties Zatlera reformu partijā. "Es atbalstu, ko viņš dara, jāatbalsta ir, protams, jo ko gan citu atbalstīsi, bet politikā iet - nē," teica Īvāns, piebilstot, ka viņam ir citi darbi darāmi. Pietiek zināms, ka ar viņu par iespējamu startu Zatlera sarakstā vēl nesen runājuši partijas izveidē iesaistīti cilvēki. Īvāns piedalījās un teica runu Zatlera atvadu pasākumā Likteņdārzā.
Seko mums 
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
