Arī es atcerējos, ka vēlēšanas nāk: ministru prezidenta rezolūcija par mērķētas atbalsta sistēmas iedzīvotājiem izveidi
Krišjānis Kariņš25.05.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā, ka līdz šim neesmu saņēmis piedāvājumu pabalstu sistēmas uzlabošanai, lūdzu Labklājības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta 2022.gada 14.jūnija sēdē piedāvājumu par visaptverošu mērķētu pabalstu sistēmu, kas ļautu finansiāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām saņemt atbalstu energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai un kura būtu ieviešama līdz 2022.gada 1.septembrim.
Plānojot atbalsta pasākumus, tie veidojami divos virzienos:
1. Atbalsta virzieni, kas kompensē straujo inflācijas pieaugumu un kuri orientēti uz grupām, kuru ienākumi netiek indeksēti ar administratīviem lēmumiem/ likumā ietvertu ienākumu indeksāciju vai kuru ienākumi nepieaug līdz ar darba tirgus spiedienu un sekojošām atlīdzības izmaiņām. Atbalsta pasākumi tiek orientēti uz 1.-3. kvintili, ņemot vērā patēriņa groza specifiku un to, ka primārās vajadzības - pārtika, mājokļa un energoapgādes pakalpojumi - veido ievērojamu izdevumu īpatsvaru:
a.) finansiāls atbalsts mājsaimniecībām ar ienākumu uz vienu mājsaimniecības locekli zem konkrēta līmeņa (pirmās trīs kvintiles). Ieviešana vērtējama kopsakarā ar pašdeklarēšanās principu, kas paredzētu norādīt personu skaitu mājsaimniecībā un personu ienākumus. Šo atbalstu var veidot, izmantojot esošo pabalstu un programmu datus un maksājumu sistēmas (ģimenes valsts pabalsts, VSAA dati par pensiju saņēmējiem un citu sociālo pabalstu saņēmējiem). Alternatīvi minēto risinājumu var īstenot mājokļa pabalsta sistēmas ietvaros, kas paredz pašdeklarēšanos pašvaldību sociālajos dienestos. Lai īstenotu minēto, būtu nepieciešams veikt terminētus grozījumus mājokļa pabalsta regulējumā, koriģējot ienākumu līmeņa aprēķinu, pie kura var saņemt pabalstu, mājokļa lietošanas izdevumus u. c. pozīcijas. Pašvaldības nodrošinātu pabalsta izmaksu, savukārt valsts veiktu dotāciju pašvaldībām apmērā, kas būtu proporcionāls starpībai starp nemainīgu mājokļa pabalsta sistēmu un ieviesto terminēto sistēmu;
b.) finansiāls atbalsts grupām, t. sk. sociālajām, kuras ir viegli identificējamas valsts un pašvaldību līmenī - trūcīgās un maznodrošinātās personas, kā arī personas ar invaliditāti, bezdarbnieki, pensionāri (līdz noteiktam ienākumu apmēram) u. c.;
c.) finansiāls atbalsts personām ar neto ienākumiem zem konkrēta līmeņa, ko veido ienākumi no algota darba, pašnodarbinātā statusa, sociālajiem transfertiem un kapitāla, kas dalīti uz personu un tās apgādājamajiem. Risinājums paredz identificēt personas datubāzēs (VSAA, VID) un nodrošināt automātisku atbalsta izmaksu. Piemēram, ja ienākumu līmenis atbilstu pirmajām trim kvintilēm, tad visas personas ar ienākumiem zem 508,57 eiro kvalificētos atbalstam, attiecīgi, ja personai ir viens apgādājamais, tad atbalstam kvalificētos personas ar ienākumiem zem 1017,14 eiro. Papildus kā risinājuma variants ir izvērtējama iespēja minēto sistēmu ieviest progresīvu, lielāku atbalstu sniedzot 1. kvintilei, attiecīgi to pakāpeniski samazinot 2. un 3. kvintilei.
2. Atbalsta pasākumi, lai kompensētu netipiski augstos cenu līmeņus energoresursu piegādēm nākamās apkures sezonas laikā:
a.) subsīdija energoresursu tirgotājiem cenas noturēšanai konkrētā līmenī. Vienlaikus ir vērtējams, vai nav iespējams padarīt atbalstu mērķtiecīgāku (i) šķērsanalizējot mājsaimniecību adreses ar deklarēto personu reģistru un VSAA administrētajiem fizisko personu ienākumu datiem; (ii) ieviešot ienākumu līmeņa ierobežojumu un pašdeklarēšanās principu, kas paredzētu deklarēt mājsaimniecības ienākumus un personu skaitu tajā, lai saņemtu atbalstu (nav attiecināms uz neregulēto tirgu - cieto kurināmo);
b.) elektroenerģijai un dabasgāzei - subsīdija, kas paredzētu dalītu cenas pieauguma izmaksu segšanu no lietotāja un valsts puses, nosakot pieaugošu atbalsta intensitāti, pieaugot cenai;
c.) siltumenerģijai - subsīdija, kas paredzētu dalītu cenas pieauguma izmaksu segšanu no lietotāja, pašvaldības un valsts puses, nosakot pieaugošu atbalsta intensitāti, pieaugot cenai.
Visi risinājumi pamatojami ar aprēķiniem par kopējo inflācijas līmeņa pieaugumu, energoresursu patēriņa un cenu prognozēm, to ietekmi uz lietotāju maksātspēju, kā arī iespējamo pabalstu apmēra ietekmi uz valsts budžetu. Ja risinājums nav ieviešams līdz 01.09.2022., lūdzu norādīt ātrāko iespējamo ieviešanas datumu.
Pasākumus lūdzu kārtot atbilstoši šādiem kritērijiem:
- mērķtiecīgāks atbalsts tieši grupām, kuras bez atbalsta sniegšanas nonāktu faktiskā maksātnespējas stāvoklī, vērtējot patēriņa grozu un energoresursu īpatsvaru tajā;
- plānotā atbalsta kopējās finansiālās izmaksas, kurām jābūt pēc iespējas mazākām, salīdzinot vairākus atbalsta variantus;
- atbalsta ietvaros pēc iespējas izslēgtu tādu grupu finansēšanu, kuras hipotētiski pašas, pārskatot savu izdevumu struktūru, mainot paradumus, veicot ieguldījumus efektivitātē, spētu segt pieaugošās izmaksas (indikatīvi 4.-5. kvintile).
Seko mums 
Latvijas likumdevēja darba kārtība nereti atgādina greizo spoguļu karaļvalsti. Tā vietā, lai mērķtiecīgi veiktu "valsts audumu" lāpīšanu – novērstu tiesību aktu kolīzijas, revidētu novecojušas normas un risinātu gadiem iestāvējušās sistēmiskas problēmas –, enerģija tiek izšķiesta tur, kur tās ietekme uz sabiedrības labklājību ir margināla. Mēs redzam hiperaktivitāti tur, kur var kaut ko aizliegt, ierobežot vai apgrūtināt, radot ilūziju par darbu, kas patiesībā ir tikai administratīvs slogs.
2026. gada janvārī ministrs Raimonds Čudars daļēji apturēja Preiļu novada teritorijas plānojumu, pamatojot to ar it kā nepamatotiem ierobežojumiem vēja elektrostaciju un saules parku attīstībai.
Savas frakcijas vārdā es vēlos iezīmēt, kā esošo situāciju pasaulē redzam mēs, Progresīvie, un kas, mūsuprāt, ir Latvijas ārpolitikas svarīgākie uzdevumi gan šogad, gan arī turpmākajos gados.
35 gadus pēc 1991.gada janvāra notikumiem, atskatoties uz barikāžu laiku, ir svarīgi to neuztvert tikai kā lappusi Latvijas vēstures grāmatā. Barikādes ir dzīva pieredze, no kuras mums jāņem mācības sev un jānodod tās jaunākajām paaudzēm. Šodien, kad pasaule atkal piedzīvo nemierīgus laikus, barikāžu atziņas skan īpaši aktuālas.
20. gadsimta otrajā pusē, bērni izauga kopā ar saviem populārākiem pasaku varoņiem – Karlsonu, Pifu un Kazlēnu, kas prata skaitīt līdz desmit. Ne tikai pie mums, bet visā Austrumeiropā, kur šie varoņi popularitātes ziņā bija neadekvāti plaši zināmi pat attiecībā pret šo varoņu autoru dzīves zemēm. Katrs no šiem varoņiem ir unikāls un sekmīgi konkurēja ar Pepiju Garzeķi un Vārnu ielas delveriem.
Nesen vienā no daudzajām intervijām sakarā ar birokrātijas apkarošanu J.Endziņš teica: „Un, citējot Raini, tādas lielas laimes nemaz nav – ir tikai sīkas laimītes. Tas, runājot par darāmo birokrātijas apkarošanā.”
Latvijas ainavas un lauku iedzīvotāju dzīves kvalitāte ir augstākas vērtības nekā nosacītais ekonomiskais un enerģētikas “labums”, kas pamatā pastāv Eiropas Savienības virzītā “zaļā kursa” ietvaros, t. i. ir mākslīgi radīts un mākslīgi uzturēts “labums”. Šī labuma lielākie ieguvēji ir lielākās pasaules piesārņotājvalstis, piemēram, Ķīna.
